Dziesmusvētku Lielo balvu kā labākais pūtēju orķestris saņem LU Pūtēju orķestris

Attēlam ilustratīva nozīme © Nora Krevneva, F64 Photo Agency

Latvijas pūtēju orķestru konkursā Dziesmusvētku Lielo balvu saņēmis Latvijas Universitātes (LU) Pūtēju orķestris, kuru diriģē Jānis Puriņš un Jānis Kaģis, informēja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.

Latvijas pūtēju orķestru konkursā sacentās 25 labākie pūtēju orķestri no visas valsts. Orķestru sniegumu vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā bija Guntis Kumačevs, Andris Vecumnieks, Timo Kotilainens no Somijas, Daiņus Pavilonis no Lietuvas un Andreja Šolara no Slovēnijas. Kolektīvi sacentās trīs grūtības pakāpēs - piektajā, ceturtajā un trešajā.

Ikviens orķestris, kurš jebkurā Latvijas novadā eksistē, ir kā kultūras zīme un latviešu identitātes izpausme

Žūrijas priekšsēdētājs Vecumnieks pēc apbalvošanas teica, ka vislielākais prieks viņam ir nevis par augstākās grūtības jeb piektās grupas kolektīviem, bet tieši par trešās grupas kolektīviem, kuri esot "uz pareizā ceļa".

Vecumnieks norādīja, ka ikviens orķestris, kurš jebkurā Latvijas novadā eksistē, ir kā kultūras zīme un latviešu identitātes izpausme. "Jo vairāk orķestru, jo vairāk mēs varam būt lepni, ka mēs esam ne tikai dziedoša un dejojoša, bet arī spēlējoša tauta," sacīja Vecumnieks.

Vasiļjeva informēja, ka piektajā grupā par uzvarētāju tika atzīts Latvijas Zemessardzes orķestris, kuru diriģē Andis Karelis, un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris ar diriģentiem Jāni Reteno un Andi Kareli.

Ceturtajā grupā pirmo vietu ieguva Balvu kultūras un atpūtas centra pūtēju orķestris "Balvi" ar diriģentu Egonu Salmani un Madonas pūtēju orķestris, kuru diriģē Andrejs Cepītis.

Savukārt trešajā grupā par labākajiem tika atzīti Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestris ar diriģentu Donatu Veikšānu, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris, kuru diriģē Aivars Radziņš, kā arī Rūjienas kultūras nama pūtēju orķestris "Tālavas taurētājs" ar diriģentu Gvido Brenčevu.

Pūtēju orķestru sniegumu XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos varēs dzirdēt pūtēju orķestru latviešu mūzikas koncertā 3.jūlijā, koncertos Rīgas dievnamos 4.jūlijā un pūtēju orķestru Dižkoncertā 6.jūlijā.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kas šoreiz notiek Latvijas valsts simtgades zīmē, Rīgu pieskandinās no 2018.gada 30.jūnija līdz 8.jūlijam.

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

Svarīgākais