VĒRTS APMEKLĒT: "Retro vakars" Lielajā piektdienā

VIENMĒR LABĀ FORMĀ. «Diez vai es sevi piespiestu katru dienu kādu dziesmiņu nodziedāt, bet man ir jārāda bērniem priekšā, un tas nozīmē – vienmēr jābūt labā formā. Tā es ar saviem audzēkņiem palieku mūžam jauns,» saka dziedātājs un vokālais pedagogs Uģis Roze © Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Piektdien, 19. aprīlī, pulksten 19 VEF Kultūras pilī Lieldienu laikam piestāvošā klusinātā noskaņā gaidāms Retro vakars. Un savu 59. dzimšanas dienu tur svinēs dziedātājs un vokālais pedagogs Uģis Roze.

Koncertā Lielajā piektdienā, ko veidojis režisors Mārtiņš Egliens, piedalīsies vairāku paaudžu skatītāju mīlētie dziedātāji Ieva Akuratere, Ira Krauja, Viktors Lapčenoks, Žoržs Siksna, Andris Daņiļenko, Viktors Zemgals, Adrians Kukuvass, Ingus Pētersons un Uģis Roze. Māksliniekiem uz skatuves pievienosies pavadošā grupa No pusvārda - Juris Kristons (taustiņinstrumenti), Zintis Žvarts (saksofons), Aivars Gudrais (ģitāra), Modris Laizāns (bass) un Ivars Kalniņš (sitamie instrumenti), bet pasākumu vadīs un par atmosfēru gādās Latvijas Radio leģendārie diktori - Māra Eglīte un Gunārs Jākobsons.

«Gandrīz vienmēr savā dzimšanas dienā esmu uz skatuves, un tā būs arī šoreiz,» saka piektdienas gaviļnieks Uģis Roze, atklājot, ka viņš šajā koncertā izpildīs savus vecos, labos hitus - dziesmas Rīta serenāde (K. Skujenieks/I. Kalniņš), Nesteidzini (O. Gūtmanis/I. Kalniņš), Balāde ar pārmetumiem (I. Ziedonis/I. Kalniņš). «Protams, ka pirms koncerta nekāda svinēšana nebūs, varbūt pēc tam. Bet īstā ballīte būs sestdien, kad pie manis atbrauks Inversija, viss ansamblis - tagad, kopš atkal esam sanākuši kopā un koncertējam, mums ir izveidojusies tradīcija dzimšanas dienās braukt vienam pie otra ciemos,» stāsta Uģis Roze, piebilstot, ka Inversijas tuvākā uzstāšanās plānota 5. jūlijā Talsu pilsētas svētkos. «Kad pirms diviem gadiem Zvaigznes dienā nospēlējām koncertu Mārupes kultūras namā, kas guva lielu klausītāju atsaucību, nolēmām vēl paspēlēt kopā. Tagad bieži tiekamies, daudz mēģinām, jo ir daudz labas mūzikas, kas kādreiz ir spēlēta un ko gribas atsvaidzināt. Gribas arī pārbaudīt, vai vēl esam spējīgi to izpildīt, jo - mūzika nav vienkārša. Un tad nākamgad man ir cerība uztaisīt koncertu vai pat nelielu tūri ar diviem sastāviem - Inversiju un Turaidas Rozi. Jo nākamgad man paliek sešdesmit gadu, tāpat kā Jānim Lūsēnam šogad - es viņam skrienu pakaļ, bet vienmēr par gadu nokavēju,» dziedātājs smaidot nosaka un uz jautājumu, ko viņam dzimšanas dienā novēlēt, atteic: «Lai palieku tikpat jauns, kāds esmu, spēku un veselību. Viss pārējais man ir.»

Jauneklīgumu Uģim Rozem, kā viņš pats saka, palīdz uzturēt jaunie dziedātāji Bērnu un jauniešu centrā Rīgas Skolēnu pils, kur viņš par vokālo pedagogu strādā jau vairāk nekā 20 gadu, un pēdējos piecus gadus - arī Ādažu Mākslas un mūzikas skolas talantīgie dziedātgribētāji. Populārākā no viņa audzēkņiem Rīgas Skolēnu pilī ir Paula Katrīna Dīringa (13), kura gan pārstāvējusi Latviju bērnu konkursā Jaunais vilnis 2013 Ukrainā, kur ieguvusi augsto 4. vietu, gan izturējusi stingru atlasi un uzstājusies Krievijā populārā TV raidījumā - projektā Голос.Дети (Balss. Bērni), gan veiksmīgi piedalījusies un ieguvusi godalgotas vietas daudzos Latvijas un starptautiskos konkursos. «Viņa pie manis mācās jau kopš četru gadu vecuma. Protams, man ir gandarījums par visu savu audzēkņu sasniegumiem, bet - galvenais jau ir, lai bērnam pašam ir vēlēšanās dziedāt, un tad jau mēs varam strādāt un kaut ko arī sasniegt,» uzsver vokālais pedagogs, secinot, ka darbs ar bērniem viņam nāk tikai par labu. «Diez vai es sevi piespiestu katru dienu kādu dziesmiņu nodziedāt, bet man ir jārāda bērniem priekšā, un tas nozīmē - vienmēr jābūt labā formā. Tā es ar viņiem palieku mūžam jauns,» smaidot nosaka jubilārs.

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

Svarīgākais