Kāpēc Nelsons neatskaņo Ivanovu?

Pirms gandrīz 20 gadiem dibinātajam Latvijas Mūzikas informācijas centram (LMIC) kopš pērnā rudens ir jauns vadītājs – Egīls Šēfers. Šogad piekto jubileju atzīmē arī LMIC paspārnē esošā Nacionālā skaņu ierakstu kompānija Skani, kurai tieši viņš lika pamatus. Šajās dienās klajā nāk jauns Skani izdots albums – Vakara impresijas, kurā latviešu komponistu darbus ieskaņojis Latvijas Radio koris.

- Tikai gadu esat šajā amatā, bet droši vien ir iespējams izdarīt secinājumus?

- Sākums bija ļoti izaicinošs, jo esam nevalstiska organizācija, mūsu finansējums veidojas no dažādiem projektiem. Mērķdotācija, ko katru gadu saņemam no valsts, ir tikai 35 tūkstoši, un arī par to reizi trijos gados ir jācīnās. Gada beigās ir neziņa par finansēm nākamajam gadam. Tagad ir sajūta, ka mūsu darbs nozarei ir nepieciešams, esam arī izkristalizējuši galvenos darbības virzienus, uz ko mums ir jāfokusējas. Uzturam lielāko datu bāzi (www.lmic.lv) par latviešu mūziku, tur ir apmēram 20 tūkstoši ierakstu - informācija par to, ko latviešu komponisti jebkad ir sarakstījuši, kad sarakstījuši, kādiem instrumentiem, kur pieejamas notis, vai ir veikti ieraksti. Šo datu bāzi apmeklē apmēram tūkstotis interesentu mēnesī. Otrs darbības virziens - latviešu klasiskās mūzikas ierakstu veikšana, trešais - pārstāvam latviešu mūzikas nozares starptautiskās izstādēs.

- Kāpēc jūs, pieprasīts mūziķis, vispār apsvērāt iespēju vadīt šādu organizāciju?

- Kad pērnajā rudenī Ināra Jakubone pateica, ka neturpinās vadīt Latvijas Mūzikas informācijas centru, mans statuss tur bija mūzikas kompānijas Skani producents. Tā ir mana kaislība, viens no manas dzīves profesionālajiem mērķiem - latviešu mūzikas izdošana jau no 2014. gada, kad sākām to darīt. Ir tik ārkārtīgi daudz labas latviešu mūzikas, kas cilvēkiem nav pieejama, to nevar dzirdēt. Latvijas Radio fondi ir pilni ar fantastiskiem ierakstiem, bet pie klausītājiem tie nenonāk. Ierakstu izdošana ir mērķtiecīgs mūsu darbs - katru gadu apmēram seši, astoņi, pērn - simtgades zīmē - izdevām pat desmit albumus. Tā lieta vienkārši ir jādara, ieraksti ir jāpadara pieejami. Pērn es sapratu - ja atnāks vadītājs, kam šī lieta nebūs prioritāte, viss piecu gadu laikā izdarītais var aiziet vējā. Tas bija grūti palaižams projekts, un man negribējās, lai mans darbs aiziet nebūtībā, tāpēc izlēmu pieteikties vadītāja amatam.

- Lai gan esat producējis arī sava ansambļa Carion ierakstus, tomēr, no malas skatoties - Skani ir nesavtīgs darbs citu mūziķu darba popularizēšanai.

- Man vienmēr ir interesējušas darbošanās ne tikai mūzikā, bet arī ap mūziku. Latvijas Radio 3 raidījumā Orfeja auss daudzus gadus esam vērtējuši ierakstus, un mēs bieži saskārāmies ar to drausmīgo situāciju, ka nav izdoti latviešu klasiskās mūzikas ieraksti. Pat mūsu Kultūras kanonā ierakstītām vērtībām nav pieejami ieraksti, ja ir, tad pārsvarā ir radio fondos, bet nav aktuālu ierakstu. Cilvēks nevar noklausīties digitālajā platformā, kur ierasti klausās mūziku - Spotify, iTunes vai Google. Esmu maksimālists - runāju to, ko domāju, un es sāku atklāti par to runāt. Kā tas var būt, ka nav izdarītas pamatlietas? Piemēram, pirmajām latviešu operām - Baņuta un Uguns un nakts - nav pieejami ieraksti. Varam iet cauri Kultūras kanonam, atrast neskaitāmus piemērus. Līdz šim esam paspējuši izdot vienu trešdaļu no Jāņa Ivanova simfonijām.

- Varam kaunināt sabiedrību par nezināšanu, bet - nav jau iespējas mūsdienīgā formā iegūt informāciju... Un tomēr - var jau izdot, bet - kā nokļūt līdz klausītājam?

- Nebiju domājis, ka būs tik grūti. Atceros, 2014. gadā es aizbraucu uz starptautisko klasiskās mūzikas konferenci Classical Next Vīnē, ar ierakstiem gāju pie mūzikas ierakstu izplatītājiem, bet intereses nebija, jo mēs piedāvājām tikai latviešu mūziku. Nākamajā gadā darīju to pašu, un pirmā kompānija, kas piekrita, bija Bertus no Nīderlandes. Pēc tam jau gāja vieglāk, jo viena izplatītāja esamība rada uzticību. Šobrīd sadarbojamies ar septiņiem izplatītājiem, mūsu izdotie diski nopērkami 80 valstīs. Protams - digitāli mūsu izdotie diski pieejami visā pasaulē, kur vien cilvēks lieto Spotify, Apple Music, Deezer vai pat tādas platformas, kas Latvijā nav pieejamas.

Kādreiz domāju, ka analoģiskie un digitālie tirgi savā starpā konkurē, bet tā nav, jo klausītājs, kas klausās digitāli, nav tas pats, kas nopērk reālo disku.

- Viena lieta - tikt iekšā digitālajās platformās, otra - panākt, lai klausās.

- Tas tiešām ir grūts darbs, mums ir gājis visādi. Veiksmīgākais piemērs ir Latvijas Radio koris. Viņi ir regulāri izdevuši savus ierakstus, viņiem ir savi klausītāji, kas ierakstus gaida, un viņiem ir arī kritiķu uzmanība.

- Cilvēkam laika kļūst arvien mazāk. Kas mūsdienās pasaulē klausās nevienam nezināmu latviešu mūziku?

- Grūti pateikt, kurš ir tas cilvēks, kas nopērk fiziskos CD. Par digitālo vidi ir daudz skaidrāks - lejupielāžu un straumēšanas lieta sniedz diezgan precīzas atskaites - pirmkārt, pērn mūsu ierakstus gada laikā noklausījās 203 tūkstoši, bet pirms gada tie bija vien 75 tūkstoši, un tas tiešām ir milzīgs kāpums. Kultūras ministrija pirms neilga laika veica pētījumu par kultūras pasākumu apmeklējumu. Secinājums - tas krītas, un tas tika skaidrots ar to, ka Latvijā sarūk iedzīvotāju skaits. Cilvēki arī migrē uz digitālo vidi, teiksim, tā vietā lai koncertu klausītos dzīvajā, viņi klausās to youtube. Vēl kāds fakts - no 203 tūkstošiem klausītāju 13 procenti bija Latvijā, un tas ir daudz. Pirms gadiem pieciem ierakstu industrija kliedza, ka viņus nogalina pirātisms, bet izrādās - Latvijā klasisko mūziku klausās arī legālās platformās. Ceturtā daļa klausītāju ir vecumā no 25 līdz 35 gadiem, un tas ir lielākais segments. Klasiskās mūzikas pieejamība digitālajā vidē ir fantastisks veids, kā tai piesaistīt jaunu klausītāju - padarīt pieejamu to vidē, kurā klausītājs to arī meklē.

- Cik jūsu darbam palīdz tas, ka mūsu kori tiek dēvēti par pasaulē labākajiem, ka mūzikas pasaulē ir skaļi vārdi, kas saistīti ar Latviju?

- Ļoti palīdz. Tomēr es teiktu tā - ir svarīgi ieskaņot latviešu mūziku. Sigvards Kļava ar Latvijas Radio kori dara milzīgu darbu - viņi ne tikai koncertē Latvijā, arī atskaņo un ieraksta latviešu mūziku, un tas nav salīdzināms ar mūsu slavenībām, kas muzicē pasaulē. Kad mūsu bobslejisti startē olimpiskajās spēlēs, viņiem uz tērpa un uz kamanām rakstīts Latvija, viņus piesaka kā Latvijas komandu. Kad Mariss Jansons, Andris Nelsons vai Elīna Garanča uzstājas pasaulē, viņu saistība ar Latviju parādās tikai viņu biogrāfijās un, iespējams, intervijās. Tas ir labi, tomēr ļoti svarīgi ir latviešu mūziku nest pasaulē.

- Mēs esam tik maza tauta, mūsu mūzika - pasaulē nezināma. Ko klausītāji pasaulē meklē latviešu mūzikā?

- Ir stereotips, ka no Baltijas valstīm nāk atmosfēriskā Arvo Pērta, Pētera Vaska, Ērika Ešenvalda mūzika - garīga, skaista, plūstoša, ausij tīkama, mierīga, skaidra. Nogurušam cilvēkam trakā laikā dvēseli spirdzinoša. Tas ir stereotips. Un, kad aizsūtām ierakstu, kurā ir pavisam citāda mūzika, tad reakcija ir - mēs nezinājām, ka Latvijā mūzika ir tik dažāda.

- Vai jaunākais albums - Vakara impresijas - ir īpašs?

- Katrs albums ar Latvijas Radio kori ir īpašs. No visām Latvijas mūzikas vienībām, tieši Latvijas Radio koris ir starptautiski visatpazīstamākais vārds mūzikas ierakstu tirgū, viņi savu reputāciju ir veidojuši, gadiem strādājot pie ļoti kvalitatīviem ierakstiem arī citām starptautiskām ierakstu kompānijām, viņu ierakstus labi novērtē un gaida. Šis albums patiesi ir īpaši gaidīts. Kad pagājušajā gadā plānojām šo ierakstu, tikos ar vienu no mūsu globālajiem izplatītājiem Bertus Distributie Nīderlandē, un viņi prasīja, vai mums nav kaut kas tēlains, jo viņi gatavo īpašu kampaņu. Teicu, ka plānos ir izdot Vakara impresijas - pēdējos gados komponētus darbus, atmosfērisku un estētiski skaistu mūziku. Rezultātā šis albums iekļauts īpašā kampaņā Beniluksa valstīs, kampaņa saucas Pleasantly Classical. Bieži vien mūsdienu mūzikai ir reputācija, ka tā ir izaicinoša klausītājam, tās klausīšanās prasa lielu piepūli. Šī mūzika ir arī nesagatavotam klausītājam, to var baudīt un novērtēt ikviens klausītājs.

- Ekonomisko stabilitāti alkstošā publika ir tik ļoti noskrējusies ikdienā, ka mūzikā vēlas kaut ko mierīgu?

- Tas ir stereotips.

- Tomēr mode ir ne tikai modē.

- Dvēseliska mūzika patiešām ir ļoti pieprasīta. Un ne tikai kora mūzikas žanrā. Kādreiz mūzikā meklēja sabiedriskās un sociālās aktualitātes, lai provocētu, bet tagad viena no dominancēm mūzikā - tajā meklē mieru.

- Ja paskatās no konkurences viedokļa - vai ar latviešu mūziku varam iespraukties pasaules mūzikas apritē, būt vairāk atpazīstami? Vai arī tas ir maratons uz gadiem 50?

- Tas ir tikpat grūts jautājums kā - kas ir Latvijas Nokia, kas Latviju iznesīs pasaulē kas būs lielais veiksmes stāsts? Mūzikā ir diezgan līdzīgi. Piemēram, somiem vērtība Sibēliuss, ko zina katrs mūziķis, bet dāņiem tāds ir Nilsens, un to arī visi zina, lai gan, atklāti sakot, Latvijā varētu atrast daudzus komponistus, kuru daiļrade būtu vērtīgāka. Tur ir bijis ilgs mērķtiecīgs darbs zīmolu veidošanā, kāda mums Latvijā nav. Mēs jau nekad netiekam līdz tam, mums pamatvajadzības nav apmierinātas - pedagogiem un mediķiem vajag celt algas. Mazais Latvijas tirgus lielā mērā strādā kā fārmklubs lielajiem tirgiem - kas sevi ir pierādījis šeit, uzreiz tiek pamanīts pasaulē.

- Ko tad jūs teiktu mūziķiem, kas veido labu vai spožu starptautisku karjeru? Nebrauc?

- Kad mācījos dārziņskolā, pasniedzēja Inga Skujiņa, rakstnieka Zigmunda Skujiņa meita, mums mācīja kultūras vēsturi. Neko daudz neatceros, ko viņa mums stāstīja par šumeru kultūru, bet atceros, ko viņa mums pateica pēdējā mācību stundā - atcerieties, kas jūs esat, jo pasaulei nebūsiet interesanti, ja būsiet aizmirsuši, kas jūs esat. Un tā ir - mēs esam interesanti ar savu unikālo kultūru. To arī novēlu visiem, kas aizbrauc - strādājiet pasaulē, bet neaizmirstiet savu identitāti un neaizmirstiet to tieši savā profesionālajā darbā. Jo īpaši to vajadzētu atcerēties tiem, kam ir iespēja ietekmēt procesus, piemēram, Andrim Nelsonam vai Marisam Jansonam. Viņi būtu tie spēki, kas varētu izcelt gaismā, piemēram, absolūti nenovērtētās Jāņa Ivanova simfonijas - fenomenālus darbus, kas nav sliktāki par Šostakoviča vai Prokofjeva darbiem, bet tos nezina. Var jau izdot ierakstu, bet, ja Andris Nelsons ar Leipcigas Gewandhaus ieplānotu atskaņot visas Ivanova simfonijas, teiksim, divu trīs sezonu laikā, pasaule varētu atklāt jaunu komponistu. Tieši to vēsturiski ir darījuši somu un dāņu diriģenti - vienalga kurā pasaules malā diriģējuši, programmā noteikti iekļāvuši Sibēliusa un Nilsena darbus. Kāpēc Nelsons neatskaņo Ivanovu? Uzskatu, ka tā ir latviešu mazvērtības izpausme, mēs neapzināmies savu vērtību.

- Mūsdienu mārketings pieprasa labi zināmu, publikas atsaucību iemantojušu darbu atskaņošanu.

- Uz Nelsonu šis likums vairs neattiecas, viņš jau ir tajā līmenī, kad varētu atļauties pateikt - tā ir laba mūzika, es to atskaņošu. Piemēram, krievu pianists Grigorijs Sokolovs bieži vien pat nepaziņo savas programmas, klausītāji vispār nezina, ko iet klausīties. Kad paziņoja, ka Nelsons būs Gewandhaus galvenais diriģents, uz Gewandhaus nebija milzīgs Baha vai Bēthovena attēls, bet - Nelsona bilde.

- Kad Mariss Jansons uzstājās ar Bavārijas Radio simfonisko orķestri, kā piedevu programmai atskaņoja Jāņa Mediņa Āriju, puse operas zāles raudāja. Starp citu, arī Nelsons to pašu darbu savulaik atskaņoja, Latvijā uzstājoties kopā ar Birmingemas simfonisko orķestri.

- Tur jau ir tā lieta - kā piedevu koncertam Latvijā. Jo ir taču lielie Bēthovena, Šostakoviča darbi, bet latvietiskā krāsa - piedevās. Mēs esam jauna nācija, bet būtiskais ir tas, ka mums ir pietiekami jaudīga un spēcīga klasiskās mūzikas tradīcija.

***

Egīls Šēfers

• Klarnetists, Latvijas Mūzikas informācijas centra vadītājs (kopš 2018. gada novembra)

• Dzimis 1978. gada 10. septembrī Rīgā

• Mācījies Jūrmalas mūzikas skolā (1987-1991) un E. Dārziņa speciālajā mūzikas skolā (1991-1987), absolvējis J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (profesora Ģirta Pāžes klasi, 2001).

• Ieguvis maģistra grādu Batlera universitātē un studējis doktorantūrā Indiānas universitātē ASV.

• Nacionālās ierakstu kompānijas Skani producents, Latvijas - Dānijas pūtēju kvinteta Carion dalībnieks, Latvijas Radio 3 Klasika raidījuma Orfeja auss vadītājs, docētājs Latvijas Mūzikas akadēmijā

• Kā solists, orķestra mūziķis un dažādu kameransambļu dalībnieks koncertējis ASV un Kanādā, Āzijā un Eiropā

• Vairāku konkursu laureāts, Dalasas pilsētas (ASV) Goda pilsonis

Saņēmis Lielo mūzikas balvu 2013 kategorijā Par izcilu interpretāciju