RECENZIJA: Nothing But Thieves “Moral Panic”

© Publicitātes foto

Britu alternatīvā roka komanda “Nothing But Thieves” latvju mūzikas mīļiem ir labi pazīstama – 2017. gadā tā uzstājās “Positivus Festival”. Grupa izveidota 2012. gadā, tās kontā līdz šim bija divi studijas albumi. Ja debijas ripulis “Nothing But Thieves” britu topā sasniedza septīto aili (kas šāda stila grupas debijai ir ļoti labi), tad nākamais albums “Broken Machine” (2017) šajā rādītājā bija pat otrais. Jaunākais veikums savās mājās ir Nr.3, kas vien jau ir daudzsološi. Iešūpošanās šim izdevumam sākās jau marta vidū, kad tika izdots pirmais singls “Is Everybody Going Crazy?”, bet tālāko, kā jau visiem, nobremzēja Covid-19.

Grupas sastāvā pārmaiņu nav, arī visas tās pastāvēšanas laikā nav bijis, un šo kompāniju cīņā ved vokālists/ģitārists, kā arī mūzikas autors Konors Meisons. Šoreiz tēmas dziesmām nav bijis ilgi un tālu jāmeklē - lielākoties tiek dziedāts par lietām, kuras strauji rit lejup šajā visu ienīstajā 2020. gadā. “Dziesma “Moral Panic” tika uzrakstīta, kad [ģitārists] Džo palasīja ierakstus vietnē Twitter un saprata, ka jūk prātā - patiesībā viņš tur redzēja, kā sabrūk pasaule. Mums gribējās šo tēmu atspoguļot albumā, tādejādi piedaloties šajā diskusijā,” stāsta Meisons. Savukārt stilistiski, kā to norāda Rietumu mūzikas kritiķi, “Nothing But Thieves” atgriezušies pie lielākas žanriskās daudzveidības, kas viņiem piemita savas darbības sākotnējos posmos, un dziesmās vērojamas svārstības amplitūdā no smagā roka un ģitārroka līdz pat “drum’n’bass” un “pop dance” ritmiem.

PAR. Nudien monumentāls darbs! Ar pirmo noklausīšanās reizi gan “pielec” tikai pāris gabali, toties ar katru nākamo iepatīkas viss albums no sākuma līdz beigām. Ieteicamākā dziesma ir “Moral Panic” - tās ievads gan ir nedaudz paslinks, taču pulsējošais ritms noved līdz kulminācijai, kur kā ķirsītis uz tortes ir teicamas ģitārpartijas. Lēna iešūpošanās piemīt arī “Free If We Want It”, kas kopumā ir elegants un ritmisks gabals. Taču visvairāk prātā paliek “There Was Sun”, kura dominējošā stilistika, lai cik tas būtu pārsteidzoši, ir jau minētais “pop dance”. Vēl jāpiemin kaut ko no “Muse” repertuāra atgādinošie “Unperson” (mazliet kaut kas ieskanas pat no “Nine Inch Nails”), “Can You Afford To Be An Individual?” (ar teju vai psihedēlisko vokālu) un “Is Everybody Going Crazy?”, kā arī episkais “Before We Drift Away”, kam piemīt “The Killers” stadioniskais vērienīgums. Bet nav jau ko te daudz šķirot, viss ir labs!

PRET. Ja iepriekšējais “Nothing But Thieves” studijas albums radīja grūti definējamu un rāmjos gandrīz neieliekamu sajūsmu, tad šis veikums liek būt nedaudz piezemētākam emocijās, turklāt tieši daudzšķautņainības dēļ - te nav britiem tipiskais ģitārmauciens no punkta A līdz punktam Z, te ir krietni niansētāks skanējums. Un ne visiem šīs grupas cienītājiem tas būs pa prātam.

Sandris Vanzovičs

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.

Kultūra

Viņa ir kā skaista salapojusi, ziedoša liepa vasaras plaukumā, savā sievišķīgajā trauslumā un spēkā vienlaicīgi. Pārcietusi milzīgus pārbaudījumus dzīvē, Dārta Daneviča atzīta par 2023. gada labāko aktrisi par darbu monoizrādē “Zēni nav meitenes”, kas būs redzama Dailes teātra repertuārā arī jaunajā teātra sezonā. Par savu gatavošanās rutīnu katrai izrādei, par uzlabojamo savā teātrī, par darbu kopā ar Holivudas zvaigzni Džonu Malkoviču ekskluzīvā intervijā “nra.lv” stāsta Dārta Daneviča.

Svarīgākais