Mūzika

22. janvārī kamerorķestris Sinfonietta Rīga uz skatuves tikās ar vienu no unikāliem mūziķiem – vijoles solo un atskaņojuma vadīšana ne diriģenta, bet vadošā vijolnieka ampluā bija uzticēta ekspresīvajam somam Pekam Kūsisto.

Akurāt pēc pāris nedēļām, 19. februārī, ar koncertu Ādažu kultūras centrā un tam sekojošo tūri mēneša garumā jauno soloprogrammu atrādīs Daumants Kalniņš – dziedātājs, kuru pēdējā laikā daudzi ļoti kompetenti mūzikas speciālisti sauc par vienu no daudzsološākajiem jaunajiem talantiem.

Piektdien, 5. februārī, Dzintaru koncertzālē ciklā Dzimuši Latvijā ar solokoncertu uzstāsies pianists Vestards Šimkus.

Pēdējā laikā atsācies dziesminieku bums, kas bija pierimis kopš Goran Gora laikiem, kad likās – nu tikai būs, visa pasaule pie kājām! Šobrīd dziesminieku armādas pirmajās rindās izvirzījusies Alise Joste, kuru daudzi ceļ vai debesīs un dēvē par šā brīža skaistāko balsi latvju mūzikā, un kuras stilu definējot tiek piesaukts „indie/acoustic/folk”.

«Visu sasniegumu pamatā, protams, ir darbs, bet – ir jāprot arī īstajā brīdī izmantot iespējas, izdarot labāko, uz ko tajā brīdī esi spējīgs. Bet, lai to izdarītu, tev jābūt tam gatavam. Un, lai tu būtu gatavs, tev ir daudz jāstrādā,» sapratis talantīgais džeza dziedātājs Daumants Kalniņš (25).

Idejas brīvdienām

Ar Brāmsa 3. simfonijas un Vācu rekviēma atskaņojumu Ventspilī (14. janvārī) un Rīgā (15. janvārī) Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Andra Pogas pieteiktā šīs sezonas Brāmsiāde sasniegusi savu kulmināciju.

Ir sācies Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio balvas Kilograms kultūras noslēguma balsojums. Līdz 28. janvārim lsm.lv var balsot par aizvadītā gada izcilākajiem notikumiem Latvijas kultūrā. Tos četrās kārtās izvirzījusi žūrija, laureātus nosakot skatītājiem.

Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta mikrofons" šoreiz par mūža ieguldījumu piešķirs Pitam Andersonam, kurš 70 gadu vecumā miris pēc cīņas ar vēzi, aģentūru LETA informēja "Zelta mikrofona" pārstāve Gunita Krastiņa.

Idejas brīvdienām

Latvijas radio 2 aptaujas Muzikālā banka ekspertu padomē ir arī Lolita Ritmanis – pasaulē pazīstama komponiste, kuras rakstītā mūzika skan gan populāros seriālos, gan animācijas filmiņās un kas savulaik saņēmusi arī prestižo Emmy balvu. Viņas tēvs Andris un māsa Brigita sarakstījuši dziesmu Manai tautai, kas Ievas Akurateres izpildījumā kļuva par Atmodas laiku himnu.

Latvijas mūzikas leģenda Maestro Raimonds Pauls, kurš vakar svinēja savu 80. jubileju, visas dienas garumā mīlestību un sirsnīgus apsveikuma vārdus saņēma ne tikai no saviem tuviniekiem, draugiem, kolēģiem un talanta cienītājiem visā Latvijā – komponista unikālo talantu apbrīno un viņa personību augsti ciena arī ārpus mūsu valsts robežām.

Kļūdīsies tie, kuri ir pārliecināti, ka Raimonda Paula pievilcības spēks slēpjas tikai un vienīgi skanīgajās, daudzos gadījumos «lipīgajās» melodijās, kuru viņam ir droši vien aptuveni tūkstotis. Tie nav vienīgie pievilcības parametri. Kopā ar melodijām iet Maestro ironiskais izteiksmes veids, lieliskā humora izjūta, dotā vārda turēšana un milzīgās darbspējas.

Raimonda Paula astoņdesmit stundu dziesmu maratons, kas sākās sestdien un beigsies Maestro dzimšanas dienas naktī pulksten divpadsmitos, atgādina, cik dažāds ir šis cilvēks.

«80 ir interesants skaitlis, kas sevī slēpj daudz ko. Viss kaut kas ir bijis. Gan mācības, gan jaunība, gan nepatīkami, gan ļoti patīkami periodi. Publikas, klausītāju attieksme pret mani arī bijusi dažāda, katrā ziņā ir ko atcerēties. Es negribu neko nožēlot – kā bija, tā bija. Un neraugoties arī uz visādiem režīmiem, es esmu izdzīvojis. Paldies Dievam, vai ne tā,» domā leģendārais latviešu komponists Raimonds Pauls. 12. janvārī viņam apritēs 80 gadi. Un savu dzimšanas dienu viņš atzīmēs uz skatuves – Nacionālajā teātrī notiks Raimonda Paula jubilejas koncerts. Kopumā ieplānoti 13 koncerti, visi jau izpārdoti.

Šovasar Positivus festivāls atzīmēs savu desmito jubileju un jau izsludinātajai Ellijai Gouldingai varam pievienot jaunus vārdus - spēcīgus māksliniekus no Lielbritānijas, Amerikas Savienotajām Valstīm un Zviedrijas -, kas 2016.gadā festivālam piešķirs īpašu noskaņu, informē festivāla organizatori.

Komponista Raimonda Paula jaunajā mājaslapā "www.raimondspauls.lv" radīts vispilnīgākais Paula skaņdarbu katalogs, kurā apkopoti vairāk nekā 2200 skaņdarbu, kataloga prezentācijā sacīja tā veidotāja mūzikas žurnāliste Daiga Mazvērsīte.

Pēc ilgāka laika uz Latvijas Nacionālās operas skatuves atgriezusies operete – populārais Johana Štrausa Sikspārnis. Tā pirmizrāde 10. decembrī bija pirmā bezdelīga gada nogales svētku izrāžu pulkā ar versmainiem valšiem, šampanieti, neiztrūkstošiem komēdijas elementiem un efemēru ļaušanos konkrētā mirkļa piedāvājumam, kas visumā raksturīga arī mūsdienu sabiedrībai un laikmetam.

«Es apņemos attīstīt sevi vēl vairāk, iet vēl tālāk un būt uzticīga savam talantam,» pārkāpusi 2016. gada slieksni, sev nosolās operdziedātāja Laura Grecka (mecosoprāns). Šovakar, Zvaigznes dienā, pulksten 19 viņa būs uz Mazās ģildes skatuves, kur orķestra Rīga mazais sastāvs diriģenta Valda Butāna vadībā un arfiste Jekaterina Suvorova radīs gaišu, romantisku un siltu noskaņu.

«Man vienmēr bijis liels gods pasaules mēroga pasākumos pārstāvēt Latviju. Un man ir vienalga, kā mani piesaka – kā latvieti, kā krievu, jo mūzikai nav nacionalitātes. Un zinu, ka manas mājas vienmēr būs šeit un vienmēr es pārstāvēšu Latviju. Gribu pateikt vienu – esmu Latvijas pianisma pārstāvis, un to, ar ko es nodarbojos, jau var saukt par Latvijas pianisma skolu,» uzskata jaunais mūziķis Georgijs Osokins.

Pa ceļam uz Ziemassvētkiem 17. decembrī koncertu Latvijas Nacionālajā operā izcilais latviešu mecosoprāns Elīna Garanča publiski veltīja rudenī aizsaulē aizgājušajai māmiņai, pazīstamajai vokālajai pedagoģei Anitai Garančai.

Idejas brīvdienām