«Ja ir suņi mākslinieki, tad tie noteikti ir retrīveri, katru dienu par to pārliecinos. Viņam ir sava dzīves uztvere un pārliecība,» par savu mājdzīvnieku, skaistu zeltaino retrīveru stāsta aktieris Andris Bulis. Mūsu saruna ar Andri notiek mežā, kur lielais, draudzīgais suns Roko var brīvi izskrieties un izbaudīt pēdējās siltās rudens dienas.
Igauņu blēņdaris
Roko ir ārzemnieks. Pirmās viņa mājas ir kāda suņu audzētava Igaunijā, no kurienes Andris ar sievu un dēlu viņu atgādāja uz Latviju. «Atceros, ka viņš bija tāds pavisam maziņš kamoliņš un mums bija žēl viņu vest prom no mammas,» stāsta Andris. Tomēr mazais Roko drīz vien izauga par graciozu un draiskulīgu suni, kuram patīk blēņoties. «Viņš man ir sagrauzis pāris garantijas vēstules, kuras nevarētu teikt, ka būtu atstājis viegli pieejamās vietās, brīžiem pat šķiet – viņš apzināti tās meklē,» nopūšas mākslinieks. Zeltainajam Roko ir arī stipra aste, un, kad viņš priecājas, bērni, kuri cenšas suņukam tuvoties, lidojot kā boulinga kauliņi. Jāpiebilst arī, ka Buļu ģimenes laukos, Salacgrīvā, Roko savas skaļās balss dēļ ir autoritāte. «Atceros, ka mums strādnieki remontēja ielu un vilka meliorāciju, un, lai mans suns viņus neaprietu, tie katru dienu nesa Roko desas,» smejas aktieris.
Trusi atzīst, vecmāmiņu ne
Zeltainajam retrīveram mājās ir autoritāte – trusis, kurš, pēc aktiera stāstītā, pat šad tad dusmojas. «Pagāja laiks, un mājās uzradās trusis, kurš nu diktē Roko noteikumus. Kad trusis dusmojas un šņāc uz Roko, tas slēpjas stūrī un nolaiž asti,» atklāj Andris. Tomēr Andra vecmāmiņa šad tad ar Roko nopūlas ne pa jokam. «Manu dēlu suns klausa, bet veco mammu ne. Viņš nenāk mājās, un šad tad jāsauc mans dēls, lai viņš ievestu suni mājā. Kā saka vecmāmiņa, ja gribi sajusties kā muļķis, mēģini ievest to suni iekšā,» stāsta suņa saimnieks.
Ievieš korekcijas
Aktiera ikdiena līdz ar Roko ienākšanu ir mainījusies, tomēr grūtāk nav kļuvis «Viņš manā dzīvē ir ienesis tādu kustīgāku dzīvesveidu. Jo laikā, kad varētu dirnēt pie televizora, jāiet uz mežu, jāved viņš ārā,» skaidro Andris. Suns ne tikai iepriecina, bet arī satuvina. «Manuprāt, suns ģimenei uzliek papildu pienākumus, un tas jebkurā gadījumā ir labi, tas palīdz saņemties. Ir rudens vakari, kad ārā čabina lietus un tu skaties savu mīļāko filmu, kad ienāk viens tāds, kurš, viegli smilkstot, atgādina par sevi un savām vajadzībām iziet ārā. Tas norūda,» uzsver Andris. Tāpat arī suns prasa izmaksas. «Mēs izvēlamies barot viņu ar profesionālo barību, kā arī Roko regulāri tiek piebarots ar vitamīniem un konserviem. Tāpat arī potes, attārpošana. Tam vajag līdzekļus,» teic Andris.
Esam atbildīgi
«Patversmē, kuru šobrīd atbalstu ar labdarības akciju, man pastāstīja par to, ka ir jauni cilvēki, kuri paņem suni, tad paši šķiras un atdod suni atpakaļ patversmē. Tas man liekas nepieņemami,» nesaprot Andris, kurš ir arī dzīvnieku draugs un aizstāvis. Andris kopā ar skaisto Roko piedalās dažādās labdarības akcijās. «Nesen man zvanīja un prasīja, vai es varētu atsūtīt kādu bildi kopā ar suni. Atbildēju, ka varu nosūtīt pašbildi. Tā nu es to aizsūtīju, un sākās viss šis pasākums, ar kura palīdzību sanāk piepelnīt naudu Juglas dzīvnieku patversmei. Ja es ar savu ģīmi varu palīdzēt nabaga zvēriem bez mājām, tad kāpēc ne,» smaida Andris.