Diriģente Aira Birziņa. Kopābūšanai un svētku sajūtai

«Lai nākamajā gadā katram izdodas piedzīvot tādu notikumu, kas dāvā milzu prieku, ir svarīgs pašam. Lai valda miers un saticība. Lai mēs vairāk smaidītu,» – ar šādu vēlējumu sev un citiem šo gadu pavada un jauno gadu sagaida diriģente Aira Birziņa. Ziemassvētki, kā allaž, viņai ir īpaši blīvs darbs periods, jo tiek gādāts par svētkiem citiem.

Tradīcija, ko atkārtot ik gadu

Tieši Ziemassvētku laikā, 25. un 26. decembrī, Aira Birziņa būs Ķīpsalas hallē, kur kopā ar Rīgas Doma meiteņu kori Tiara piedalīsies Rīgas Ziemassvētku koncertā. Tajā vēl muzicēs vairāki populāri izpildītāji - Elza Rozentāle, Andris Ērglis, Gunārs Kalniņš un Jānis Strazdiņš. Šogad koncerts ir atkāpies no ierastā svētku repertuāra, «aicinot tvert prieku un dvēselisku piepildījumu mūzikā, kas liek aizdomāties par esošo, bijušo un gaidāmo, par noslēpumiem, ko sevī slēpj ikviena cilvēka dzīve». Rīgas Ziemassvētku koncertos uzstāsies arī vokālā grupa Schola Cantorum Riga, muzicēs kamerorķestris koncerta mākslinieciskā vadītāja Rūdolfa Bērtiņa vadībā. Programmā mūsdienas savīsies ar klasiku, skanēs labi pazīstami ārzemju un pašmāju komponistu sacerējumi - Karla Dženkinsa, Leonarda Koena, Uģa Prauliņa, Jāņa Lūsēna, Zigfrīda Muktupāvela, Jāņa Šipkēvica, Aigara Grāvera un citu komponistu mūzika.

Rīgas Doma meiteņu kora Tiara mākslinieciskā vadītāja un diriģente Aira Birziņa atzīst, ka šī gada Rīgas Ziemassvētku koncerta programma izveidota krāsaina un neparasta, katrs no solistiem ir «ar savu odziņu, savu balss krāsu, savu repertuāra specifiku, tāpēc koncerts būs dažāds». Un īpaši piemērots tiem, kas Ziemassvētku laikā meklē iziešanu no mājas un klātbūtni kādā notikumā, «un koncerts, man šķiet, daudzām ģimenēm ir viena no tradīcijām, ar ko izdaiļot šos svētkus. Domāju, ka Rīgas Ziemassvētku koncerts Ķīpsalā varētu būt īpašs tiem, kas meklē kopā būšanu un arī vēlas radīt papildu svētku sajūtu paši sev.»

Pirmie 20

Šis gads Rīgas Doma meiteņu korim Tiara ir īpašs - šogad aprit 20 gadu kopš tā izveides. Aira Birziņa kori, kas pirmajos gados gan vairāk bija ansamblis, jo skolā vēl nemācījās tik daudz meiteņu, lai varētu izveidot kori, pārņēma no savas māsas, diriģentes Guntas Birziņas. Šo gadu laikā koris ir izaudzis līdz 97 dalībniecēm - šobrīd tajā dzied visas Rīgas Doma kora skolas meitenes no 3. līdz 9. klasei, un, kā uzskata kora mākslinieciskā vadītāja - «visas ar skaistām balsīm, lielām darbaspējām un vienreizēju enerģētisko potenciālu».

Ne tikai Airai Birziņai, bet visām kora meitenēm gada nogale ir īpaši blīvs laiks, jo ir gan daudz koncertu, gan arī semestra noslēgums skolā. Šogad slodze bijusi vēl lielāka, jo decembra sākumā notika Tiara 20. jubilejas koncerts, kurā tika atskaņoti speciāli šim korim radītu dziesmu pirmatskaņojumi, kā arī tie darbi, kuriem bijusi nozīmīga loma kora līdzšinējā darbībā. «Jubilejas svinības vēl nav beigušās, daudzi projekti īstenosies nākamgad, arī Imanta Ramiņa bērnu operas Lakstīgala pirmuzvedums Latvijā. Ieplānots vēl daudz kas - top kompaktdisks, gribas apkopot un iemūžināt to, kas vairāku gadu laikā komponēts īpaši mūsu korim, kā arī vēl citas dziesmas,» stāsta Aira Birziņa. Kora Tiara mākslinieciskā vadītāja atzīst, ka 17 gadi kopā ar kori bijis «interesants ceļš. Jo skolas koris nekad nekļūst vecs, nekad tas nebūs rutinēts un noguris, jo nemitīgi mainās tā sastāvs. Un es tiešām esmu priecīga, ka man bijusi un joprojām ir iespēja strādāt ar šīm meitenēm, jo daudzas radošas idejas realizētas tieši ar šo kori. Mums ir izveidojusies sadarbība ar daudziem komponistiem, izpildītājmāksliniekiem, jo es cenšos, lai korim būtu koncertdzīve kopā ar profesionāli spilgtām personībām un tiem, kas vēl aug par mūziķiem.»

Nereti meiteņu koris Tiara tiek salīdzināts ar slaveno Rīgas Doma zēnu kori, ko jau labu laiku vada diriģents Mārtiņš Klišāns, bet Aira Birziņa atzīst, ka abi ar Mārtiņu Klišānu ir labi kolēģi un abu «cilvēciskās īpašības ir tādas, ka nenodarbojamies ar viens otra pārspēšanu». Diriģente uzskata, ka Rīgas Doma kora skola ir tikai ieguvēja no tā, ka skolā ir divi spēcīgi kori, jo tādējādi skolas audzēkņi iegūst milzīgu profesionālas prakses laukumu, kur prasmes var skolot ne tikai ikdienas mācību procesā, bet arī koncertos, dažādos uzvedumos un pat operas izrādēs. «Korī meitenēm ir, ja tā var teikt, paralēlā izglītība - viņām ir lieliskas iespējas attīstīt prasmes skatuves kustībā, dejošanā, grima mākslā... Tas ir neatsverami, ka abi kori veido tik aktīvu un daudzveidīgu koncertdzīvi,» uzskata Aira Birziņa. Protams, pedagogam ir milzīga atbildība par to, tēlaini izsakoties, uz kādām sliedēm tiek uzlikts bērns. Aira Birziņa: «Par savu galveno pienākumu es uzskatu to, lai savās meitenēs es spētu ielikt mūzikas mīlestību. Ļoti priecājos, ja man ir izdevība pēc iespējas vairāk viņās saskatīt profesionālā mūziķa ceļa nākotni un arī aicināt to darīt.»

Tomēr jāpatur prātā, ka ne visi aiziet mūziķa ceļu. Lai gan notiek arī tā, ka jaunais cilvēks pēc pamatskolas vai vidusskolas beigšanas izvēlas «nemūziķa» ceļu, bet pēc kāda laika atgriežas mūzikā. «Mana meita tam ir spilgts piemērs - piecus gadus viņa bija citā sfērā, bet pēc tam iestājās Mūzikas akadēmijā, ko ir jau pabeigusi, strādāja ar bērniem. Un viņa nav vienīgais piemērs. Ir gadījumi, kad skolas gados ne visai redzami un uzcītīgi izrādīta interese par mūziku, dziedāšanu, bet pēc gadiem desmit es uzzinu, ka kāda meitene no mana kora vada kori Dānijā, cita - Vācijā... Mūzikas mīlestība turpinās.»

Darbs ar kori, kas nozīmē ne tikai mācību stundas, bet arī koncertus, piedalīšanos konkursos un dažādos projektos, ir enerģiju un spēku tērējošs process, tomēr viņa arī neesot audzināta viegla ceļa meklējumiem. «Ja pirms 17 gadiem es tur esmu nonākusi, tad, kamēr to varu darīt, man pašai ir interesanti, ir noderīgi gan skolai, gan meitenēm, tikmēr man šis darbs nešķitīs par grūtu. Man patīk darba process, man patīk izdomāt dažādus projektus, tos realizēt. Vispār man patīk ikdienas darbs - strādāt ar kori, veidot šo instrumentu tā, lai tas skanētu, kā man patīk. Koncerti ir kā pieturas punkti, kuros paskatīties uz padarīto, bet ikdienas darbs man pašai ir daudz interesantāks.»

Tērēt un uzkrāt

Ziemassvētku svinēšana pašas ģimenē šogad būs jāpakārto darbam. 24. decembra vakarā meiteņu koris Tiara dziedās Ziemassvētku dievkalpojumu Doma baznīcā - tradīcija paredz, ka Tiara to dara ik pēc diviem gadiem. Nākamās dienas paies koncertos Ķīpsalā, pēc tam viņa brauks ciemos pie mammas uz Lubānu, gada nogali pavadīs savā dzimtajā vietā. «Tur man patīk būt, lai uzkrātu spēkus, lai pabūtu mierā. Man tik ļoti vajag atkāpi no Rīgas un cilvēkiem, ka neko vairāk par iziešanu dārzā un pastaigām gar Aivieksti es tur nemeklēju. Protams, vasarā man patīk dārzā stādīt, pārstādīt, griezt, veidot... Man ir svarīgi atpūtas brīži, lai pēc tam spētu koncentrēties ilgākam darba posmam,» stāsta Aira Birziņa.

Periodos, kad netiek līdz Aiviekstes krastiem un mammas gatavotiem kārumiem, viņa cenšas apmeklēt koncertus, lasīt grāmatas. «Man spēku dod cilvēki, ko es satieku, arī mēģinājumos koros Dzintars un Rasa, jo dziedātājas dod man papildu enerģiju. Bieži vien pēc mēģinājuma es mājās eju arvien vairāk uzlādēta un priecīga nekā ejot uz mēģinājumu. Darbs man nav pienākums un iztikšana, tā ir mana dzīves sastāvdaļa, kas man palīdz būt labā noskaņojumā un saskaņā ar sevi.»

Vēl pirms daudzajiem koncertiem Ziemassvētku laikā viņa noteikti apciemos meitas Austras ģimeni. «Kopš 18. novembra esmu vecmāmiņa,» priecīgi saka Aira Birziņa. «Ogres kultūras namā svētku koncertā nodiriģēju Dievs, svētī Latviju!, nogāju no skatuves, paskatījos telefonā, un jau klāt bija ziņa, ka ir piedzimusi maza Rūtiņa. Ceru būt tāda vecmāmiņa, kas mazbērnu lutinās vairāk nekā lutināju savu meitu, ceru arī vairāk laika veltīt mazbērnam, nekā varēju to veltīt savai meitai,» saka Aira Birziņa, piebilstot, ka tā dzīvē iekārtots - vecāki ir, lai audzinātu bērnus, vecvecāki - lai lutinātu mazbērnus.

No nākamā gada, kurš profesionālajā jomā jau lielākoties saplānots, viņa gaida tikai vienu - «lai veselība ir allaž labā stāvoklī». Tad jau būs spēks turpināt iesāktos darbus, īstenot ieplānotos pasākumus.

***

Aira BIRZIŅA

• Kordiriģente, Rīgas Doma kora skolas (RDKS) meiteņu kora Tiara un sieviešu kora Dzintars mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģente (kopš 2000. gada)

• Dzimusi 1968. gada 19. jūnijā Lubānā

• Meita - Austra, mazmeita - Rūta

• Absolvējusi

Lubānas vidusskolu (1983), Madonas Bērnu mūzikas skolu (klavieru klase, 1983), Jāz. Mediņa Mūzikas vidusskolu (kordiriģēšanas nodaļa, 1987), Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (bakalaura (Edgara Račevska un

Ivara Bērziņa klases, 1992), maģistra grāds kordiriģēšanas specialitātē (Imanta Kokara klase, 1995)

• Bijusi vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente

• Kā eksperte darbojusies dažādās Latvijas koru, vokālo ansambļu, jaundarbu konkursu žūrijās, kā arī starptautisku koru konkursu žūrijās

• Ar koriem Ausma, Dzintars un RDKS meiteņu kori Tiara guvusi uzvaras starptautiskos koru konkursos

• Saņēmusi Latvijas Republikas Kultūras ministrijas prēmiju tautas mākslā (1999)