Aktrise Everita Pjata-Gertnere: Liekam jaunu bildi iekšā

«Mēs jau visi arvien maināmies un augam, un arī bērniņš, ienākot ģimenē, iedod lielāku un emocijām bagātāku pieredzi. Mana iekšējā sajūta ir kļuvusi bagātāka, un es nebīstos teikt, ka arī laimīgāka,» saka Liepājas teātra aktrise Everita Pjata-Gertnere.

Piektdien, 14. jūnijā, pulksten 19 viņai pirmizrāde - Aņas loma Antona Čehova lugā Ķiršu dārzs, ar ko Liepājas teātrī režijā debitē Latvijas Nacionālā teātra aktrise Dita Lūriņa. Nākamā izrāde 15. jūnijā, bet 16. jūnijā Liepājas teātra 112. sezona ar šo izrādi tiks slēgta.

Jāaizrauj ar ideju

Aktrise Dita Lūriņa gadu ir stažējusies Maskavā pie režisora Viktora Rižakova, kur pilnveidojusi savas iemaņas vairākās meistarklasēs, un, lai arī šis nav Latvijas Nacionālā teātra skatuves prīmas pirmais iestudējums režisores statusā, Liepājas teātrī viņa iestudē pirmo reizi.

«Pirmo reizi esmu situācijā, kad veidoju izrādi kopā ar aktieriem, kurus nepazīstu. Tā man ir jauna pieredze,» viņa atzīst, sakot, ka aktieru ansamblis ir kā putna bērni, kas jābaro - ar garīgo maizi. «Vajag iedot milzīgi daudz intelektuālās un emocionālās informācijas, lai aktieris varētu sākt strādāt. Un kas ir ne mazāk svarīgi, viņi ir jāiedvesmo un jāaizrauj ar ideju,» stāsta Dita Lūriņa, atzīstot, ka pirmajos mēģinājumos, kamēr nebija pievienojusies vēl pārējā radošā komanda, vislielākais izaicinājums bija saprast, kā vienai viņus visus pabarot.

«Šī ir viena no tām autora lugām, kuru vismaz pēc nosaukuma atpazīst lielākā daļa skatītāju, līdz ar to arī par lugas tēliem mūsu iztēle jau ir saveidojusi savu personisko mītu. Tad nu šie rēgi līdīs ārā no putekļainām pažobelēm, lai vēl vienu reizi satiktos un paklimtu kopā pa ķiršu dārzu, kurš kārtējo pēdējo reizi uzziedēs,» piebilst jauniestudējuma režisore, kura šai izrādei devusi žanrisko apzīmējumu - rēgu sonāte.

Lomās: Inese Kučinska, Everita Pjata-Gertnere, Signe Dancīte, Leons Leščinskis, Agnese Jēkabsone, Edgars Ozoliņš, Kaspars Kārkliņš, Viktors Ellers, Karīna Tatarinova, Rolands Beķeris, Sandis Pēcis, Gatis Maliks, kā arī Mārcis Kupčs vai Patriks Parfjonovs.

Pie jauniestudējuma strādā arī viesi no Maskavas: komponists Dmitrijs Marins un horeogrāfs Aleksandrs Ļimins. Režisore savā radošajā komandā aicinājusi arī scenogrāfu Aigaru Ozoliņu, kostīmu mākslinieci Lieni Rolšteinu, gaismu mākslinieku Mārtiņu Feldmani un grima mākslinieci Ivandu Šmiti. Ar aktieriem strādā arī slackline treneris Uģis Čakars. Lai radītu nepieciešamo atmosfēru, izrādē skanēs arī dziesmas ar Knuta Skujenieka vārdiem (Olgas Pētersones tulkojumā krievu valodā).

Sakairināta un sakaitināta

«Ķiršu dārzs ir patiešām pamatīga Ditas Lūriņas debija mūsu teātrī, jo, uzsākot mēģinājumu procesu, uzreiz varēja just, ka viņa ir tai kārtīgi sagatavojusies un skaidri zina, ko grib. Kad Dita izstāstīja savu ideju, man bija interesanta sajūta - likās, ka enerģētiski viņu pazīstu jau sen. Tāpēc man nebija grūti režisorei uzticēties,» saka Ļubovas Andrejevnas meitas Aņas lomas atveidotāja Everita Pjata-Gertnere, neslēpjot, ka grūtākais bija mēģinājumiem sagatavoties, lai tajos varētu izdarīt visu, ko režisore prasa. «Tekstam un tā analīzei jau bija jābūt galvā - lai mēģinājumā mēs to varam likt formā, vārdu ritmā un kustību amplitūdā. Nē, nē, viegli tas nebija, bet - patiesībā vienmēr jau uz zvaigznēm ir jāiziet cauri ērkšķiem. Būtu savādi, ja tā nebūtu,» uzskata aktrise. Viņu pat aizrauj process, kurā viņa tiek sakairināta, sakaitināta un izrauta no savas komforta zonas. «Kad es nonāku pie sajūtas «bāc, kā lai to izdaru», es saprotu, ka tieku lauzta, un tā savukārt ir iespēja rakties sevī un vienlaikus augt. Un šajā iestudējumā tāda iespēja man viennozīmīgi ir.»

Everita stāsta, ka viņas atveidojamā varone savos 17 gados ir jau ļoti nobriedusi jauna sieviete, kurai dzīvē pašai nācies pieaugt. «Viņas līnija šajā darbā ir ļoti skaista. Tā ir pirmā mīlestība - tik spēcīgas jūtas, kad sieviete ir gatava pamest savas mājas un doties līdzi mīļotajam. Bet būtiskākais, par ko šīs lomas sakarā man nācās domāt, bija nevis par pašu tēlu, jo tas ir diezgan skaidri uzrakstīts, nebija daudz galva jālauza, tikai jāizjūt šī jaunā sieviete ar sirdi un aknu, bet - kā panākt to, ko režisore vēlas. Grūti noformulēt to sajūtu, ka ķermenis dara vienu, prāts saka otru, bet teksts runā par ko citu. Nu, jā, tas man ir pārbaudījums,» aktrise godīgi atzīstas.

Raiba sezona

Aņas loma Ķiršu dārzā Everitai ir pirmais lielais pārbaudījums, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma. Pērn 10. aprīlī viņa kļuva par mammu savam pirmdzimtajam - dēliņam Adrianam. «Ģimene - tas ir ļoti svarīgi,» viņa uzsver, piebilstot, ka pavisam prom no teātra bija vien nedaudz vairāk kā pusgadu, jo jau oktobrī atgriezās, lai atvadītos no izrādes Pūt, vējiņi!. «Tas mums visiem bija sāpīgs gadījums,» saka aktrise, kura šajā Kārļa Lāča, Jāņa Elsberga un Evitas Mamajas muzikālajā izrādē, kas tika iestudēta pēc Raiņa lugas un latviešu tautasdziesmu motīviem un spēlēta no 2011. gada novembra, pārmaiņus atveidoja gan Baibu, gan Zani, izpelnoties arī 2011./2012. gada Spēlmaņu nakts nomināciju Gada jaunā skatuves māksliniece.

«Pēc tam piedalījos gan Vecgada svētku koncertā Ziema, gan Teātra dienas koncertuzvedumā Meklējam aktierus, kas šogad aizgāja uz urrā. Maijā man nācās ielēkt režisora Sergeja Ščipicina iestudētajā Bernarda Sleida melodrāmā Nākamgad tai pašā laikā, un tagad ir Ķiršu dārzs,» aktrise uzskaita, secinot, ka tādējādi šī sezona viņai sanākusi diezgan raiba.

Izbauda ar pateicību

«Es no sirds jūtu, ka viss ir noticis tieši tā, kā tam jānotiek - īstajā laikā un īstajā vietā,» tā par salīdzinoši ātru atgriešanos uz skatuves saka mazā Adriana mamma. «Daudz par šo jautājumu esmu domājusi, jo visi man to uzdod, un tas ir normāli. Es patiešām no sirds izbaudīju bērna kopšanas atvaļinājumu, kas, kā mēs visi zinām, nav nekāds atvaļinājums, nevienu mirkli nedomājot par to, ka man pietrūkst teātra. Bet šobrīd, kad bērns jau sācis staigāt un saka pirmos vārdiņus, es jūtu, ka man jāļauj viņam kļūt patstāvīgākam un - ka es varu atkal būt teātrī un turpināt augt savā profesijā. Es cenšos to apzināt un vienlaikus arī piestrādāju pie tā, ka vajag izbaudīt katru te un tagad,» saka Everita Pjata-Gertnere.

«Protams, mājās nebija viegli, jo bērns arī raudāja, un es raudāju līdzi, bet, tagad uz to visu atskatoties, es apzinos, ka arī to izbaudīju - ar pateicību, ka kaut kas tāds ar mani ir noticis un notiek, un notiks visu mūžu. Ka esmu piedzīvojusi fantastisku brīnumu - maziņu cilvēciņu, kurš nu jau staigā un runā un, jā, ir daļa no manis...»

Tāpat kā mamma, arī mazā Adriana tētis Ēriks Gertners strādā Liepājas teātrī - viņš ilgus gadus bijis skatuves meistars. «Mēs pārmaiņus esam mājās ar bērnu, bet, ja darba laiks abiem sakrīt, mums palīdz mūsu vecāki, izpalīdz radinieki. Mēs abi esam liepājnieki, un mums ir kuplas ģimenes - gan no manas, gan vīra puses, un mēs visi lieliski sadarbojamies,» jaunā māmiņa ir pateicīga. Viņa saka, ka Liepāja jau vispār ir brīnišķīga vieta dzīvošanai, jo ļoti parocīga - trīs soļi līdz parkam, trīs soļi līdz jūrai, trīs soļi līdz teātrim. Viss vienuviet.

Kļuvusi savādāka

Aktrise atklāj, ka vasaras atvaļinājumu jaunā ģimene plāno pavadīt, izbaudot gan Latvijas laukus, gan Liepājas jūru, un, iespējams, aizvedīs Adrianu arī uz delfīnu šovu Lietuvas Jūras muzejā Klaipēdā. Bet jau jūlija viducī Everita atgriezīsies teātrī, kur sāksies 113. sezonas pirmā jauniestudējuma mēģinājumu process. Tas būs Purva bridējs ugunī - Kārļa Lāča mūzikls pēc Rūdolfa Blaumaņa darbu motīviem, ko iestudēs režisors Regnārs Vaivars. Viņš arī libreta autors. Pirmizrāde plānota 7. septembrī.

«Kamēr atvaļinājos mājās ar bērnu, vairākas izrādes, kurās spēlēju, norakstīja. Līdz ar to mans repertuāra lomu saraksts ir kļuvis krietni nabadzīgāks,» saka aktrise. Taču viņa tāpēc neskumst, jo uzskata, ka katrā dzīves posmā aktierim tiek dotas tādas lomas, kādas viņam ir nepieciešamas, lai radoši augtu un pilnveidotos.

«Tagad atgriežoties, es pati jūtu, ka esmu kļuvusi savādāka, tāpēc no tā laika lomām pamazām atvados un esmu atvērta visam jaunajam. Jā, tieši tā - liekam jaunu bildi iekšā!»

EVERITA PJATA-GERTNERE

- Liepājas teātra aktrise (no 2009. gada)

- Dzimusi 1987. gada 1. decembrī Liepājā

- Mamma ir matemātikas skolotāja un mācību pārzine, tētis ilgus gadus strādājis Liepājas teātrī par galdnieku

- Izglītība: Liepājas Katoļu pamatskola, Liepājas 15. vidusskola, Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas skola (klavierspēle), Klaipēdas Universitātes Mākslas fakultāte

- Repertuāra lomas Liepājas teātrī: Aņa - A. Čehova lugā Ķiršu dārzs, Dorisa - B. Sleida melodrāmā Nākamgad tai pašā laikā (Liepājas teātra mazajā zālē koncertzālē Lielais dzintars), Sāra - A. Čehova liriskajā komēdijā Platonovs un viņa sievietes (Dž. Dž. Džilindžera skatuves versija), Viņa - Klāva Elsberga dzejas iestudējumā Par mīlestību (Liepājas teātra mazajā zālē koncertzālē Lielais dzintars)

- Lomas TV: Līna - Eņģeļu māja (2012-2013)

- Precējusies (2017). Vīrs Ēriks Gertners strādā Liepājas teātrī

- Dēlam Adrianam ir gads un divi mēneši