Personības

«Izrāde ir par tēmām, kas svarīgas visiem, tāpēc es ceru, ka šī izrāde būs vajadzīga skatītājiem, jo tā patiesībā risina mūžam un visiem aktuālu jautājumu – kā dzīvot?» tā par savu lomu Nikolas Makolifas lugas Juveliera jubileja iestudējumā saka aktrise Lāsma Kugrēna. Tās pirmizrāde rīt Nacionālajā teātrī.

Pasaules mēroga operas dīva, jauno un talantīgo mūziķu atklājēja Inese Galante ir ieradusies Rīgā no Diseldorfas, lai sagatavotos tradicionālajam Lieldienu klasiskās mūzikas koncertam, kas 12. aprīlī pieskandinās Rīgas Domu.

«Dievs ir vienīgais, par ko ir jārunā. Nav obligāti jāskandē dieva vārds, jo par dieva mīlestību var runāt visādi, un patiesībā tas ir vienīgais, par ko es gribu runāt. Jo mīlestība ir tas, kas mēs esam. Un tāda ir arī mana jaunā programma – pilna gaismas, cerību un mīlestības,» saka populārā dziedātāja Marija Naumova. Šajā pavasarī viņa dodas koncertu tūrē, piedāvājot klausītājiem savu jauno koncertprogrammu Uz ilūziju tilta.

«Dzīve visiem piespēlē iespējas, tikai daudzi nespēj tās ieraudzīt vai arī noticēt tām, vai arī baidās no dzīves izteiktā piedāvājuma, lai tikai nesarežģītu ierasto plūdumu. Ja esi atvērts, brīnumi arī notiek,» ir pārliecināta Madara Līviņa-Aišpure. Šoreiz dzīve viņai piespēlējusi iespēju veidot scenogrāfiju izrādei Liec Dievam pasmieties, tās pirmizrāde šovakar Dailes teātrī.

«Strādājot pie izrādes, mums priekšplānā izvirzījās tēma – ko mēs viens ar otru darām, ko atļaujam darīt ar sevi, cik paši to pamanām un arī nepamanām. Sevis neapzināšanās ir interesanta tēma jebkuram cilvēkam,» – tā režisore Māra Ķimele saka par savu jaunāko darbu – šovakar jaunajā Rīgas teātrī Henrika Ibsena lugas Nora (Leļļu māja) jauniestudējuma pirmizrāde. Galvenajās lomās Jana Čivžele un Ivars Krasts, scenogrāfiju veido Andris Freibergs.

Ar tautā populāro un mīlēto aktieri Rūdolfu Plēpi (67) »Vakara Ziņas« satikās Rīgas Centrāltirgū, kur skatuves mākslinieks iegādājās produktus sava firmas ēdiena – gaļas pankūku –pagatavošanai. Pārdevējas, atpazinušas Plēpi, mīļi viņu sveicināja. Tirgus somu aktieris piepildīja ar cūku ribiņām, ķiplokiem, sīpoliem, burkāniem, miltiem, olām, kā arī pavasarīgu padzērienu – kļavu sulu.

«Iemesls, kāpēc es strādāju ārpus mākslas institūcijām, ir tas, ka tā ir garlaicīga komforta zona – parasts teātris man ir gluži kā brīvdienas,» saka norvēģu režisors un multimediju mākslinieks Mortens Traviks. Ziemeļkorejā viņš pirmo reizi nokļuvis deviņdesmito gadu vidū kā tūrists. Pēc tam sācis veidot kontaktus, šo gadu laikā ir bijuši vairāki projekti, un jaunākais no tiem – slovēņu grupas Laibach, kura savās uzstāšanās reizēs izmanto militārisma un totalitārisma elementus, koncerts.

Pasaule Lielajā dzintarā – tā sauc oriģinālo un nekur citur neizbaudāmo koncertprogrammu, kāda šogad visa gada garumā būs baudāma Liepājas koncertzālē Lielais dzintars. Desmit koncerti, daudzveidīgi mākslinieki un žanri, katrs savā ziņā unikāls. Atliek vien sekot notikumu afišai un meklēt savai gaumei piemērotāko pasākumu.

«Es savā dzīvē esmu nospēlējis tik daudz lomu, ka tagad mierīgi varu teikt: es mīlu teātri. Un man patīk, ka cilvēkiem patīk teātris,» saka aktieris Rūdolfs Plēpis. Kopā ar savu kolēģi Rolandu Zagorski-Rolandu viņi šovakar, atzīmējot Starptautisko Teātra dienu, būs uz teātra-kluba Hamlets skatuves. Bet mirkli pirms tam, kad notiek teātra brīnums, Neatkarīgajai ir iespēja būt klāt, kad abi lieliskie skatuves mākslas meistari satiekas, lai parunātu par gaistošo skatuves mākslu.

«To nekad neuzzinās, tas paliks starp mani un teātra direktoru. Vismaz es to nestāstīšu,» saka aktieris Kaspars Zvīgulis, neatbildot uz jautājumu, kā atkal uzņemts Latvijas Nacionālā teātra saimē. Pirms četriem gadiem aktiera un šā teātra ceļi šķīrās, bet nu viņš ir atpakaļ, kā pats saka, «perimetrā». Svētdien pirmizrāde viņa pirmajai monoizrādei – pēc Denī Didro filozofiskā darba motīviem tapušajai izrādei Melot?!, ko Kaspars Zvīgulis veidojis tandēmā ar savu pedagogu un šīs izrādes režisoru Pēteri Krilovu.

«Komēdijas žanrā jūtos diezgan ērti. Man ir tendence gandrīz katrā savā lomā atrast komisko, iespējams, tādēļ, ka arī dzīvē daudzas lietas uztveru caur humora prizmu. Saka jau, ka dzīve ir tāda, kādu to redzam, kādus apzīmējumus paši tai piešķiram. Un es varu teikt, ka sev apkārt redzu daudz smieklīgā, tādēļ savu jauno lomu veidoju ar lielu azartu un kaifu,» saka Liepājas teātra aktrise Ilze Trukšāne. Viņai sestdien pirmizrāde – līgavas Agafijas Tihonovnas loma režisora un horeogrāfa Sergeja Zemļanska (Krievija) kustību izrādē bez vārdiem Precības, kam par pamatu ņemta Nikolaja Gogoļa komēdija.

«Es vispār savā mākslinieciskajā darbībā nodarbojos ar citātiem, ar atskatīšanos uz pagātnes tēliem glezniecībā 17.–18. gadsimtā, tie ir mani mīļākie periodi, no kuriem es iedvesmojos. Jo tā bija ļoti augstas klases glezniecība,» saka gleznotāja Frančeska Kirke. Galerijā Bastejs šobrīd apskatāma mākslinieces personālizstāde Revise.

Beidzamajā laikā latviešu jaunās aktrises Elīnas Vaskas (22) vārds skaļi izskanējis Berlīnes kinofestivāla ietvaros, kad viņa tika izvēlēta prestižajā «Shooting Stars» («Filmu zvaigznes») programmā kā viena no desmit daudzsološākajām jaunajām Eiropas zvaigznēm. Turklāt Elīna nu iekļauta Eiropas jauno aktieru izlasē. Viņa gan atzīst, ka tāpēc nav sajutusies superslavena, jo šādā kategorijā baidās par sevi domāt.

Karmenas jauniestudējums, kur darbība risinās samērā degradējošā vidē kādas pilsētas nomalē, Latvijas Nacionālajā operā jau paspējis sadalīt publiku divās radikāli pretējās nometnēs. Viena ir sajūsmā, bet otra – sadusmota un sašutusi. Vienaldzīgo praktiski nav. Franču režisore Marī Eva Sinjerola pieder pie tās mākslinieku paaudzes, kas savā radošajā darbā apvieno klasisko un laikmetīgo. Viņa ir diplomēta kinorežisore, kas līdz sīkumiem pārzina amata prasmes, sākot ar scenārija rakstīšanu un beidzot ar montāžas tehniskajām niansēm. Operā viņa saskata dzīvo kino, taču vairāk par visu viņu interesē mūsdienu cilvēka attiecības ar citādo – ikdienas realitātē, mākslā un apziņā.

"Nupat no Amerikas pienāca skumja ziņa - vakarnakt mūs atstājis brīnišķīgs cilvēks, mūziķis, ansambļa "Čikāgas piecīši" sirds un dvēsele Alberts Legzdiņš (1933.-2017.)," facebook raksta Juris Millers.

«Savu veltījumu valstij tās 100. dzimšanas dienā esmu jau sagatavojusi, to vāzi, cerams, izstādīs nākamgad. Steidzos, jo ļoti slikti jutos. Uztaisīju arī šķīvi ar Brāļu kapu tematiku. Gribētos jau sagaidīt valsts simtgades svinības, bet – to lemt nav mūsu rokās,» saka māksliniecedizainere Beatrise Kārkliņa.

«Jau pavisam mazā vecumā, daudz būdams viens pats mājās, jo mamma mani audzināja viena, un viņa strādāja no agra rīta līdz vēlam vakaram, es ļoti daudz klausījos plates un dažādus ierakstus. Un tad gāju pie klavierēm un pēc dzirdes mēģināju šīs skaņas sameklēt,» atminas pianists Māris Žagars. Ceturtdien pulksten 19 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē gaidāms viņa solokoncerts Klasika un improvizācija.

13. martā populārajai un izcilajai latviešu dziedātājai Norai Bumbierei paliktu 70 gadu. Viņa aizgāja 46 gados, bet savā īsajā ceļa gājumā paspēja daudz. Viņas māsa Māra Zustrupa atzīst, ka Nora dzīvoja tādu dzīvi, kādu mācēja. Viņasprāt, varbūt nemaz nav slikti sevi sadedzināt, ja tas ir novērtēts. Ja tas tiek noniecināts, tam nav jēgas.

25 gadu vecumā mūžībā devies dramaturgs Dāvids Keišs, vēsta Kultūras Akadēmijas rektores profesores Rūtas Muktupāvelas ieraksts Facebook.

Kā iepriekš ziņots, mūžībā aizgājis kordiriģents Gido Kokars. Cilvēki sociālajos tīklos izsaka līdzjūtību un pateica par Gido Kokara mantojumu Latvijas kora mūzikā.

«Jonesko bija pret unificētu pasauli, mēģināja uzspridzināt domāšanu, bet viņa provokācijas ir ļoti veselīgas,» uzskata režisore Indra Roga. Šodien Nacionālā teātra Aktieru zālē režisores jaunākā darba – rumāņu izcelsmes franču dramaturga Eižena Jonesko lugas Plikpaurainā dziedone jauniestudējuma – pirmizrāde.

«Es uzskatu, ka scenogrāfs ir tas, kuru pieaicina, tāpēc ar savu mīlestību nevienam neuzbāžos. Es neesmu tas, kurš izrāda iniciatīvu. Bet Daugavpilī man patīk – jauka, mierīga pilsēta bez stresa, turklāt teātrī, kur ar režisoriem jau izveidojušās abpusējas simpātijas, vismaz virspusēji nav nekādu intrigu. Un man ir patīkami doties turp komandējumā, jo tur varu lieliski izvēdināt galvu,» saka scenogrāfs Kristaps Skulte. Viņš veidojis scenogrāfiju Daugavpils teātrī iestudētajai neprātīgai komēdijai krievu valodā Mīlestība līdz prāta zudumam. Režisors Ivars Lūsis, pirmizrāde šovakar.