Personības

Šo gadu Latvijā atkal ir iespēja pavadīt spilgtas personības zīmē. Ja pērn tie bija dzejnieki Rainis un Aspazija, tad nu ar plašu programmu svinēta 150. jubileja vienam no ievērojamajiem latviešu gleznotājiem Janim Rozentālam.

«Tā jau ir mana ikdiena – mālēšana,» tā par savu jaunāko personālizstādi saka Biruta Delle (1944), kuras personālizstāde Ikdiena šobrīd skatāma galerijā Daugava. Tā ir tradīcija – gadu iesākt ar personālizstādi, pie viena nosvinēt savu dzimšanas dienu 17. janvārī. Māksliniece savulaik dēvēta par kulta gleznotāju, un par viņas glezniecību interese nezūd joprojām. Sarunu māksliniece iesāk ar lūgumu – nelietot uzrunas formu «jūs», jo «visi cilvēki ir vienādi». Mēģinu, bet neizdodas.

«Kāds ir mākslinieka uzdevums? Ko es mainu ar šo izrādi? Neko nemainu. Vai ar vienu izrādi varu ietekmēt cilvēka dzīvi? Droši vien nevaru. Un tomēr es gribu ticēt, ka ar mākslu var mainīt pasauli. Tā es nonāku pretrunās ar sevi,» saka režisors Elmārs Seņkovs. Pērnās sezonas Spēlmaņu nakts Grand Prix ieguvējs par izrādi Antigone teātrī klusējis pusgadu, un šodien Nacionālajā teātrī viņa jaunākā iestudējuma, Huana Majorgas lugas Zēns pirmizrāde.

Latvijas mūzikas leģenda Maestro Raimonds Pauls, kurš vakar svinēja savu 80. jubileju, visas dienas garumā mīlestību un sirsnīgus apsveikuma vārdus saņēma ne tikai no saviem tuviniekiem, draugiem, kolēģiem un talanta cienītājiem visā Latvijā – komponista unikālo talantu apbrīno un viņa personību augsti ciena arī ārpus mūsu valsts robežām.

Kļūdīsies tie, kuri ir pārliecināti, ka Raimonda Paula pievilcības spēks slēpjas tikai un vienīgi skanīgajās, daudzos gadījumos «lipīgajās» melodijās, kuru viņam ir droši vien aptuveni tūkstotis. Tie nav vienīgie pievilcības parametri. Kopā ar melodijām iet Maestro ironiskais izteiksmes veids, lieliskā humora izjūta, dotā vārda turēšana un milzīgās darbspējas.

Raimonda Paula astoņdesmit stundu dziesmu maratons, kas sākās sestdien un beigsies Maestro dzimšanas dienas naktī pulksten divpadsmitos, atgādina, cik dažāds ir šis cilvēks.

Komponista Raimonda Paula devums Latvijas kultūrā ir bagātība, kas mums dāvināta kā iespēja smelties – kā dzīvo ūdeni, kad dvēselei slāpst, kā gara spēku, kad māc gurdums, kā pašapziņu, kad uzklūp šaubas.

«80 ir interesants skaitlis, kas sevī slēpj daudz ko. Viss kaut kas ir bijis. Gan mācības, gan jaunība, gan nepatīkami, gan ļoti patīkami periodi. Publikas, klausītāju attieksme pret mani arī bijusi dažāda, katrā ziņā ir ko atcerēties. Es negribu neko nožēlot – kā bija, tā bija. Un neraugoties arī uz visādiem režīmiem, es esmu izdzīvojis. Paldies Dievam, vai ne tā,» domā leģendārais latviešu komponists Raimonds Pauls. 12. janvārī viņam apritēs 80 gadi. Un savu dzimšanas dienu viņš atzīmēs uz skatuves – Nacionālajā teātrī notiks Raimonda Paula jubilejas koncerts. Kopumā ieplānoti 13 koncerti, visi jau izpārdoti.

Latviešu rakstnieks Zigmunds Skujiņš tieši Ziemassvētku dienā, 25. decembrī, atzīmēs savu 89. dzimšanas dienu un, kā pats saka, iekāps deviņdesmitajā. Jau 15 gadus viņš vairs neraksta jaunus darbus, toties ik pa laikam pārlasa paša uzrakstīto, rediģē to, lai, iespējams, nākotnē darbi dienasgaismu ieraudzītu jau mazliet citā redakcijā. Savus nesen izdotos kopotos rakstus 10 sējumos uzskata par savu testamentu, tur viņš esot pateicis itin visu, ko gribējis. Ja kāds gribēs to uzzināt, tad – lai lasa.

Apstāties, pārcirst saiti ar savu līdzšinējo dzīvi un lauzt sevi bija nežēlīgi grūti. Un, lai arī dziļi sirdī viņa juta un zināja, ka reiz viss mainīsies, izkļūt no purvainā staignāja bez sev tuvo cilvēku atbalsta būtu bijis neiespējami. Šodien čelliste un aktrise Kristiāna Abiļeva svin savu 29. dzimšanas dienu, jau sešus mēnešus ir mamma mazajam Markam Mārim un sarunā ar Neatkarīgo atzīst, ka jūtas jaunāka nekā savos 22 un ir laimīgāka nekā jebkad.

«Adventes laikā ir jādomā par sajūtām, par to, ko mēs vēlamies Ziemassvētkos saņemt. Manuprāt, šajā laikā cilvēki grib dzirdēt tādu mūziku, kas aicina uz harmonizēšanos, sniedz mīlestības un garīgas vērtēšanas izjūtu. Šajā laikā notiek atskatīšanās uz to, kas gadā bijis, un vienlaikus gribas arī noskaņot sevi uz gaišām domām nākotnē. Tāds izjūtu komplekss,» saka komponists Arturs Maskats, kas ir tradicionālā festivāla Eiropas Ziemassvētki mākslinieciskās koncepcijas autors.

Droši vien ir ļoti maz cilvēku, kas var apgalvot, ka visu zina par Hardiju Lediņu, šo rāmjos neieliekamo radošo personību, eksperimentētāju, performanču, zīmējumu, dzejoļu un hepeningu, instalāciju un sazin tik kā visa vēl radītāju, nebijušu sajūtu restaurētāju un Rollstein on the Beach līdzautoru. Šogad Hardijam Lediņam apritētu 60, tādēļ viņa daiļrades fani un domubiedri, atbalsojot vispārējās kultūrpolitikas tendenci gadam piedēvēt kāda sabiedrībā un kultūrā nozīmīga jubilāra vārdu, pasludinājuši to par Hardija Lediņa gadu.

«Saviem ļoti konservatīvajiem vecākiem es biju ļoti revolucionāra meita – pankrokere. Savukārt mana meita pretēji man ir ļoti konservatīva,» – tā, tiekoties Birojnīcā ar latviešu lasītājiem decembra sākumā, teica Roza Liksoma.

«Visi Vilcāni ir ļoti pašpietiekami, tas nozīmē – nevienam neskaud, nevienu neaprunā, nevienam nežēlojies un – esi strādīgs,» tā par saviem gēniem saka dziedātāja Margarita Vilcāne. 16. decembrī viņa savu 75. dzimšanas dienu atzīmēs uz skatuves, pēc ilgiem gadiem sniedzot solokoncertu. «Šobrīd man ir sajūta – ātrāk visu izdarīt, lai tas viss reiz beidzas. Pirms kāda laika, kad sākās mediju uzmanība, es biju saflammējusies, bet vīrs man teica: «Tu to gribēji, tu to dabūji, tagad visu izstreb. Un 17. decembrī būs miers un klusums līdz mūža galam.»

Piektdien, 11. decembrī, 80. jubileju atzīmē Latvijas Nacionālā teātra aktrise Māra Zemdega.

«Sagadījies tā, ka ārā laiks ir pelēks un cilvēkiem gribas kaut ko gaišu un tīru, ticību un cerību apliecinošu, kaut ko dzirkstošu un pacilājošu, un Johana Štrausa mūzika ir dzirkstoša un pacilājoša,» ir pārliecināta soliste Inga Šļubovska-Kancēviča. Šovakar viņa atveidos Adeles lomu Johana Štrausa populārās operetes Sikspārnis iestudējuma pirmizrādē Latvijas Nacionālajā operā un baletā.

Šovakar, 8. decembrī, Rīgas klubā „Melnā piektdiena” klausītāju priekšā stāsies trīs pazīstamas smagmetāla grupas no Šveices, Islandes un Beļģijas, no kurām divām raksturīgākais instruments ir… leijerkaste.

Zviedrs Anderss de la Mote savu rakstnieka karjeru sāka ar to, ka uzrakstīja divus klasiskus policijas trillerus, kurus nosūtīja izdevējiem. Pēc laika viņš saņēma pieklājīgu atbildi – piedodiet, mūs jūsu manuskripti neinteresē.

«Režisora profesija nozīmē lasīt materiālus un censties iesaistīties sociālā procesā, ko sauc par sarunu. Sarunā par lietām, kas ir aktuālas cilvēkiem un līdzcilvēkiem,» uzskata režisors Reinis Suhanovs.

«Es pieņemu izaicinājumus – tas ir veids, kā es pilnveidojos kā cilvēks, kā mūziķis,» saka komponists Jānis Aišpurs. Viņš pieņēmis izaicinājumu aranžēt Imanta Kalniņa leģendāro dziesmu ciklu, kas rakstīts izrādei Cilvēks, kas smejas. Šovakar Latvijas Nacionālajā teātrī Viktora Igo romāna Cilvēks, kas smejas iestudējuma pirmizrāde.

Maskava šodien atvadās no leģendārā krievu kinorežisora Eldara Rjazanova, kurš pēc ilgākas slimošanas aizgājis mūžībā astoņdesmit astoņu gadu vecumā vienā no Krievijas galvaspilsētas klīnikām ar diagnozi – sirds nepietiekamība.

Nav noslēpums, ka mūžs uz skatuves ir īss un ne vienmēr rozēm kaisīts. Un tomēr tā ir sava veida izredzētība. Itālijā mītošais latviešu liriskais soprāns Anta Jankovska ir divkārt izredzēta, jo skatuves dēļi viņu pieņēmuši gan kā balerīnu, gan operdziedātāju. Pēc studijām Parmas konservatorijā līdzās Pučīni, belkanto un klasiskajām liriskā soprāna partijām viņa atklājusi arī opereti – žanru, kur teicamai fiziskajai sagatavotībai ir tikpat liela nozīme kā labi skolotai balsij. Latvijā Anta dziedātājas ampluā debitēja šopavasar Hannas Glavarī lomā Ferenca Lehāra operetē Jautrā atraitne, ko producēja Latvijas Operetes fonds.