Rīgas dzelzceļa stacijā izvietos stendus ar Latvijas eiro monētām

© publicitātes

Latvijas Banka uzsākusi plašu iepazīstināšanu ar Latvijas eiro monētām. Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, kā arī tirdzniecības centros "Alfa" un "Spice" izvietotos stendos no 26. augusta var aplūkot Latvijas eiro monētas, kuras no 2014. gada 1.janvāra kļūs par likumīgu maksāšanas līdzekli mūsu valstī.

"Pirmā satikšanās" - šāds ir monētu stendu motīvs, jo vairumam naudas lietotāju šī būs pirmā iespēja tās skatīt. Cilvēki var aplūkot, kā izskatās Latvijas eiro monētas, kā arī iegūt sīkāku informāciju par naudas māksliniekiem un monētu tehniskajiem parametriem.

Mākslas zinātniece, Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas locekle Ramona Umblija stāsta, ka pirms desmit gadiem Latvijas eiro monētu dizaina izvēlei tika rīkots tautas ideju konkurss, kurā tika saņemti 1088 priekšlikumi. Žūrija par labāko atzina jēkabpilietes Ilzes Kalniņas priekšlikumu uz eiro monētām atveidot tautumeitas portretu, Brīvības pieminekli un Latvijas ģerboni. Šaurāk, nekā iecerēts, tomēr šis uzstādījums saglabājas arī apstiprinātajos paraugos: eiro rotās mūsu naudas dizaina lepnums - pieclatnieka tautumeita, bet centus - lielais un mazais Latvijas ģerbonis.

Tautumeitas motīva izvēlē izšķirošs bijis monētu dizaina komisijā izskanējušais viedoklis - sievietes, tautumeitas tēls apvieno dainas, Brīvības pieminekļa motīvus, sievišķīgo spēku un vienlaikus skaistumu, turklāt tajā dzidri izskan arī vēstures atbalsis - izmantots visiem mīļais un pazīstamais tautumeitas profila attēls, kuru vēl 1929. gadā zīmējis ievērojamais Latvijas grafiķis Rihards Zariņš.

Mākslinieks, Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas vadītājs Laimonis Šēnbergs atzina, ka sudraba pieclatnieks ir pasaulē pazīstamākā Latvijas apgrozības monēta, un šis tēls ir bijis aktuāls vairāk nekā 80 gadus. Uz Latvijas eiro monētas jostas būs kalti himnas vārdi: "Dievs, svētī Latviju!"

Jau ziņots, ka Latvijas eiro monētu kalšana Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuvē Vācijā sākta 31.jūlijā. Oktobrī monētas tiks nogādātas Latvijā, lai tās savlaicīgi varētu no Latvijas Bankas piegādāt komercbankām (no 1.novembra). Arī iedzīvotājiem, kam būs interese iepazīties ar Latvijas eiro monētām vēl pirms 1.janvāra, būs iespēja no 10.decembra iegādāties t.s. eiro sākumkomplektus - dažādu nominālu Latvijas eiro monētas 10 latu vērtībā jeb 14 eiro un 23 centi. Tie būs nopērkami komercbankās, 302 Latvijas Pasta nodaļās un Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.

Lai nodrošinātu gan apgrozībā esošo lata monētu nomaiņu, gan rezervi eiro aprites nodrošināšanai 2013.-2014. gadā, būs nepieciešami 400 miljoni dažāda nomināla eiro monētu. To kopējā masa ir aptuveni 1600 tonnas. 

Nedaudz par jauno monētu veidošanu

Latvijas 1 un 2 eiro monētu nacionālo pusi veidojuši mākslinieki Laimonis Šēnbergs (grafikais dizains) un Jānis Strupulis (plastiskais veidojums). Latvijas centu monētu nacionālo pusi veidojuši mākslinieki Guntars Sietiņš (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums).

Tautumeitas profila attēlu, kas greznos 1 un 2 eiro monētas, 1929. gadā zīmējis ievērojamais Latvijas grafiķis, Latvijas Vērtspapīru spiestuves pārvaldnieks Rihards Zariņš. Tautumeitas modele ir Latvijas Vērtspapīru spiestuves darbiniece Zelma Brauere.

Uz 1 un 2 eiro monētām attēlotais tautumeitas portrets līdz šim lietots 1929. gada dizaina sudraba piecu latu monētā, atjaunotā lata 500 latu banknotē, latu banknošu ūdenszīmē; 2003. gada zelta jubilejas un piemiņas monētā "Pieclatnieks" un 2013. gada sudraba jubilejas un piemiņas monētā "Sudraba pieclatnieks".

Eiro un centu monētām ir tādas pašas nominālvērtības kā latu un santīmu monētām.

Latvijas eiro monētu tehniskais apraksts:

2 eiro -Diametrs: 25.75 mm; biezums: 2.20 mm; svars: 8.50 g,sastāvs: ārējā daļa - vara un niķeļa sakausējums, iekšējā daļa - niķelis, niķeļa, vara un cinka sakausējums

Mākslinieki: kopējā puse - Luks Luikss, nacionālā puse - Guntars Sietiņš un Jānis Strupulis

1 eiro

Diametrs: 23.25 mm; biezums: 2.33 mm; svars: 7.50 g,sastāvs: ārējā daļa - niķeļa, vara un cinka sakausējums, iekšējā daļa - niķelis, vara un niķeļa sakausējums

Mākslinieki: kopējā puse - Luks Luikss, nacionālā puse - Guntars Sietiņš un Jānis Strupulis

50 centi

Diametrs: 24.25 mm; biezums: 2.38 mm; svars: 7.80 g, sastāvs: t.s. ziemeļu zelts

Mākslinieki: kopējā puse - Luks Luikss, nacionālā puse - Laimonis Šēnbergs un Ligita Franckeviča

20 centi

Diametrs: 22.25 mm; biezums: 2.14 mm; svars: 5.74 g,sastāvs: t.s. ziemeļu zelts

Mākslinieki: kopējā puse - Luks Luikss, nacionālā puse - Laimonis Šēnbergs un Ligita Franckeviča

10 centi

Diametrs: 19.75 mm; biezums: 1.93 mm; svars: 4.10 g, sastāvs: t.s. ziemeļu zelts

Mākslinieki: kopējā puse - Luks Luikss, nacionālā puse - Laimonis Šēnbergs un Ligita Franckeviča

5 centi

Diametrs: 21.25 mm; biezums: 1.67 mm; svars: 3.92 g, sastāvs:tērauds ar vara pārklājumu

Mākslinieki: kopējā puse - Luks Luikss, nacionālā puse - Laimonis Šēnbergs un Ligita Franckeviča

2 centi

Diametrs: 18.75 mm; biezums: 1.67 mm; svars: 3.06 g, sastāvs: tērauds ar vara pārklājumu

Mākslinieki: kopējā puse - Luks Luikss, nacionālā puse - Laimonis Šēnbergs un Ligita Franckeviča

1 cents

Diametrs: 16.25 mm; biezums: 1.67 mm; svars: 2.30 g,sastāvs:tērauds ar vara pārklājumu

Mākslinieki: kopējā puse - Luks Luikss, nacionālā puse - Laimonis Šēnbergs un Ligita Franckeviča

Latvijā

Saskaņā ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) veikto pētījumu 85% valsts iestādēs strādājošo papīra dokumentu vietā izvēlas digitālo analogu, informēja VNĪ Korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja Aija Ikstena.

Svarīgākais