Saskaņā ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) veikto pētījumu 85% valsts iestādēs strādājošo papīra dokumentu vietā izvēlas digitālo analogu, informēja VNĪ Korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja Aija Ikstena.
Skalā no viens līdz 10 zināšanas ilgtspējas jautājumos kopumā tiek novērtētas kā vidēji labas, sasniedzot vērtējumu 6,86. Vienlaikus respondenti ilgtspējas tēmas būtiskumu novērtē augstāk - 7,6. Raksturojot ilgtspējīgu paradumu ieviešanu mājās - 7,46 un darbā - 6,84.
Kā visbiežāk sastopamie iegansti, kas kavē no ilgtspējīgu paradumu ieviešanas darbā, tiek minēti: informācijas trūkums, pārliecība, ka individuālai rīcībai nav būtiskas ietekmes. Aptuveni viena ceturtdaļa atzīmē, ka darba vieta necenšas sekmēt darbinieku ilgtspējīgu rīcību.
Vairāk nekā 90% respondentu, izejot no telpām, izslēdz gaismu. 60%, vēdinot telpas, pievērš uzmanību, lai neradītu liekus siltumenerģijas zudumus, bet teju 40% atvieno elektroierīces no elektrības, kad tās neizmanto.
Ūdens un resursu patēriņa jomā visregulārākais paradums ir papīra dokumentu aizstāšana ar digitālajiem, šādi rīkojas 85% no visiem darbiniekiem. 78% ikdienā izmanto atkārtoti uzpildāmās pudeles, bet 67% piedomā, lai pēc iespējas retāk izmantotu vienreizlietojamas preces, piemēram, šķīvjus un glāzes.
Pētījumā 56% respondentu norāda, ka ikdienā šķiro atkritumus, no tiem aptuveni puse šķiro arī bioloģiskos atkritumus. Vairāk nekā divas ceturtdaļas pirms kādu lietu izmest pārdomā, vai to iespējams izmantot atkārtoti vai atdāvināt. 44% regulāri izmanto sabiedrisko transportu, viena ceturtdaļa uz darbu dodas ar kājām, bet tikai 10% izmanto velosipēdu, tikpat daudzi uz darbu dodas, dalot auto ar kolēģiem.
Kampaņas ietvaros apkopoti dati no vairāk nekā 350 publiskajā sektorā strādājošiem, novērtējot gan ilgtspējas tēmas aktualitāti, gan identificējot konkrētus pasākumus, kurus izdodas īstenot, lai sekmētu efektīvas energopārvaldības, sabalansēta ūdens un citu resursu patēriņa, atkritumu šķirošanas, kā arī zaļās pārvietošanās paradumus. Pētījumā piedalījās Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts zemes dienesta, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Kultūras ministrijas, kā arī citu valsts iestāžu darbinieki.
VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akciju īpašniece ir valsts, bet kapitāla daļu turētāja Finanšu ministrija.