Zviedrijas arodbiedrībām, kompensējot zaudējumus, kas radušies to nelikumīgo darbību rezultātā, jāmaksā Latvijas būvfirmai SIA "Laval un partneri" 2,7 miljoni zviedru kronu (180 900 lati), kā arī jāsedz tiesāšanās izdevumi, paredz vakar Zviedrijas darba tiesas pasludinātais spriedums.
Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) apsveic Zviedrijas darba tiesas spriedumu un ir gandarīta, ka tiesiskais strīds starp Latvijas uzņēmumu un Zviedrijas arodbiedrību ir atrisināts, balstoties uz Eiropas Savienības tiesas spriedumā noteiktajiem pamatprincipiem.
ĀM Preses centra nodaļā aģentūru LETA informēja, ka Latvijas pozīcija lietā nemainīgi ir bijusi, ka minētajā konfliktā ir novērojami Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 49.panta, kas nosaka brīvu pakalpojumu kustību, pārkāpumi. Attiecīgais pants aizliedz ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību citu dalībvalstu pilsoņiem, kas veic uzņēmējdarbību kādā kopienas dalībvalstī.
Tiesas spriedums atbilst Latvijas valdības pozīcijai, ka arodbiedrībām ir tiesības uz kolektīvu rīcību, aizstāvot strādājošo tiesības. Vienlaikus tieši šajā gadījumā blokāde neliecināja par darbinieku tiesību aizsardzību, bet gan cīņu pret citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uzņēmuma tiesībām sniegt pakalpojumus vienotajā ES tirgū, norāda ĀM.
Jau ziņots, ka starp "Laval un partneri" un Zviedrijas arodbiedrībām iepriekš izraisījās strīdi par nodarbināto personu atalgojuma līmeni, kas pārauga tiesvedībā.
Strīds sākās ar to, ka Zviedrijas celtnieku un elektriķu arodbiedrības, uzskatot, ka "Laval un partneri" saviem no Latvijas atvestajiem darbiniekiem maksā pārāk mazas algas, ar blokādi liedza veikt skolas būvdarbus Zviedrijas pilsētā Vaksholmā.
Pārliecināts, ka tiek pārkāptas tā ES garantētās brīvības un tiesības, būvuzņēmums 2004.gada nogalē pret arodbiedrībām vērsās Zviedrijas darba tiesā. Taču, izskatot "Laval un partneri" prasību, lai arodbiedrību rīcība tiktu atzīta par nelikumīgu, tiesa uzskatīja par nepieciešamu lūgt palīdzību - prejudiciālo spriedumu no Eiropas Kopienu Tiesas (EKT).
EKT, izvērtējot notikumu gaitu un Zviedrijas normatīvos aktus, konstatējusi, ka Zviedrijas arodbiedrībām dotās tiesības paredzētas, lai tās varētu cīnīties par to, lai darba devēji no citām valstīm Zviedrijā strādājošiem darbiniekiem maksātu vismaz valstī noteikto minimālo algu, taču Zviedrijā šī sistēma ir nepārskatāma un uzņēmējiem rada liekus sarežģījumus.
EKT norādīja, ka zviedru arodbiedrību veiktā "Laval un partneri" blokāde būtu attaisnojama tikai tad, ja tiktu apdraudēta sabiedriskā kārtība, drošība vai veselība.
"Tā kā neviens no šiem apsvērumiem nav pamatots ar sabiedrisko kārtību, drošību vai veselību, tad šāda diskriminācija ["Laval un partneri" blokāde] nevar tikt attaisnota," rezumēja EKT.