Pļaviņu HES droši apsaimnieko gādīgi saimnieki

Viena no cilvēku pamatprasībām ir drošība, par to rūpējamies savā ikdienā, savās mājās, savā saimniecībā, un tāpat ir ar valsti. A/s Latvenergo saimniecībā atrodas viens no svarīgākajiem objektiem Latvijā – Pļaviņu hidroelektrostacija, kuras drošība ir gādīgu saimnieku rokās. Šāda gādība ir būtiska visai valstij un tās iedzīvotājiem.

Pļaviņu HES ir lielākā hidrotehniskā būve Baltijā un otra lielākā Eiropā. Šogad aprit 45 gadi kopš tās oficiālās nodošanas ekspluatācijā, taču elektroenerģiju ražot sāka jau 1966. gadā. Pļaviņu HES saražotās elektroenerģijas daudzums mainās atkarībā no ūdens resursu pieejamības, kas katru gadu ir atšķirīga, piemēram, 2012. gadā saražoja 2067 GW, bet 2011. gadā – 1621 GW elektroenerģijas.

Sarunā par Pļaviņu HES nozīmi piedalās Māris Kuņickis, a/s Latvenergo ražošanas direktors, un Dzintars Ostaņēvičs,

a/s Latvenergo HES tehniskais direktors.

– Bieži tiek pieminēts, ka Pļaviņu HES ir unikāla hidrotehniska būve. Kur slēpjas tās unikalitāte?

Dzintars Ostaņēvičs: – Jāuzsver, ka tehniski Latvijas apstākļos, kur visaugstākā vieta Gaiziņš ir 312 m virs jūras līmeņa, uzbūvēt HES ar tik lielu jaudu un kritumu ir bijis ļoti sarežģīts uzdevums. Piemēram, lielākās Eiropas HES atrodas kalnainā apvidū, kur kritums ir vairāk vai mazāk dabiski radies. Savukārt Pļaviņu HES ģeoloģiskās pamatnes īpatnības noteica būvniecības procesu un ekspluatāciju, kam ir izstrādāti un ieviesti sarežģīti monitoringa kontroles mehānismi būves drošības testēšanai.

Māris Kuņickis: – Unikalitāti raksturo gan tehniskie rādītāji, gan arī tas, ko šī būve dod Latvijas valstij, – lielā mērā tieši Pļaviņu HES varam pateikties par to, ka esam otri lielākie zaļās enerģijas ražotāji Eiropas Savienībā. Turklāt hidroelektrostaciju priekšrocība salīdzinājumā ar citu veidu elektroģenerējošām iekārtām ir iespēja ātri uzsākt to darbību. Faktiski elektrības ražošanu var uzsākt dažu minūšu laikā.

– Vai patlaban HES strādā nepārtrauktā režīmā?

Dz. O.: – Jebkuras hidroelektrostacijas darbu nosaka ūdens resursu pieejamība. Latvijā ir savi īpaši periodi, kad upes ir izteikti ūdeņiem bagātas. Gada griezumā Daugavas ūdens pieplūde nedod iespēju darbināt vienlaikus visus desmit hidroagregātus nepārtraukti: līdztekus ūdens daudzumam kā galvenajam noteicošajam faktoram ir jāņem vērā arī hidroagregātu tehniskajām apkopēm un remontiem nepieciešamais laiks.

Viena hidroagregāta darbības nodrošināšanai nepieciešami turpat 300 kubikmetru (m3) ūdens sekundē. Salīdzinājumam: vienā sekundē vienam agregātam vajag tik daudz ūdens, cik ietilpst piecās vilciena cisternās. Ja strādā visi desmit Pļaviņu HES hidroagregāti, ūdens patēriņš ir 3000 m3 sekundē.

– Vai vismaz pavasara palu laikā Daugavas ūdens pietece ir tik liela, lai darbinātu visus hidroagregātus?

Dz. O.: – Ne katru gadu, bet pēdējos gados jā! Piemēram, šopavasar visas iekārtas ilgstoši varējām darbināt maksimālā režīmā, jo ūdens pietece bija pat lielāka par nepieciešamo, tas ir, 3000 m3 sekundē, un tādēļ atvērām aizvarus, lai ūdens plūstu pāri aizsprostam. Dažu gadu visi agregāti var strādāt pat mēnesi no vietas.

– Rodas jautājums: ja labākajā gadījumā visi agregāti vienlaikus var strādāt tikai mēnesi gadā, tad kāpēc ir nepieciešams uzturēt desmit šādas iekārtas?

Dz. O.: – Šo jautājumu uzdod bieži. Galvenais ir tas, ka intensīvākajā un ūdeņiem bagātākajā periodā, tas ir, no februāra vidus līdz jūnija vidum, kā arī rudens lietavās darba kārtībā ir visi agregāti. Pārējo laiku izmantojam dažādu līmeņu remontdarbiem gan agregātiem, gan pašā būvē.

– Parunāsim mazliet par pašu būvi. Cik droša tā ir?

M. K.: – A/s Latvenergo hidroelektrostacijas, ieskaitot Pļaviņu HES, ir drošas hidrobūves, un to nodrošina atbilstoši augstāko starptautisko standartu prasībām. Mums ir viena no modernākajām būves monitoringa sistēmām pasaulē ar simtiem mērīšanas vietu, notiek regulāra konstrukciju apsekošana un tiek veikti nepieciešamie uzturēšanas darbi, ir uzstādītas vizuāli novērojamas ierīces, ko sistemātiski apsekojam. Svarīgi, ka monitorēšana notiek ne tikai būves iekšienē, bet arī uzbērumos, kas norobežo ūdens krātuvi.

– Mēs jau runājām par nepieciešamo ūdens patēriņu visu agregātu darbināšanai, kā arī to, ka pārpalikumu plūdu gadījumā var novirzīt, atverot aizvarus un ļaujot ūdenim brīvi plūst projām. Taču arī tam noteikti ir ierobežojumi. Cik lielus palus Pļaviņu HES var izturēt?

Dz. O.: – Jebkura cilvēka celta celtne ir samērāma ar dabas spēku – ik gadu paliem ir cita iedaba, un pat ilgā laika periodā nevar runāt par divām vienādām situācijām. Ja skatāmies vēsturē, līdz šim maksimālā caurtece Daugavā reģistrēta 1931. gadā, kad tā sasniedza 8380 m3/s, savukārt kopš Pļaviņu HES ekspluatācijas uzsākšanas 1966. gadā faktiski novērotā maksimālā pietece ir bijusi 1981. gadā – 4530 m3/s. Projektētā Pļaviņu HES kopējā caurplūde ir 12 630 m3 sekundē. Šogad maksimālā ūdens pietece Daugavā bija nedaudz vairāk par 4000 m3 sekundē. Tas liecina, ka rezerves ir, bet no atbildīgas saimniekošanas viedokļa ir jādomā par citiem drošības pasākumiem, jo daba ir mainīga un arī neaprēķināma.

– Un kāds ir risinājums?

M. K.: – Rezerves pārgāzne kalpotu kā papildu kanāls ūdens novadīšanai no ūdenskrātuves, kad ūdens caurtece pārsniedz uzstādīto hidroagregātu jaudu, apejot hidroelektrostacijas būvi, tātad – kā papildu kanāls ūdens novadīšanai pie iespējamajiem maksimālajiem plūdiem.

Pļaviņu HES rezerves pārgāznes iespējamā izbūve ir valstiski nozīmīgs projekts, kura mērķis ir plūdu risku samazināšana Daugavas baseinā posmā Aizkraukle – Daugavas grīva un Daugavas hidroelektrostaciju aizsprostu drošuma paaugstināšana ārkārtas plūdu gadījumā. Tādējādi Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūve nodrošinātu nepieciešamos pretplūdu pasākumus ārkārtas situāciju gadījumos augšpus Pļaviņu HES; tā būtu atzīstama par daļu no paredzamās un nepieciešamās pretplūdu aizsardzības sistēmas.

– Izklausās iespaidīgi un apjomīgi – kādas ir iespējas šāda projekta realizācijai?

M. K.: – Ir izstrādāts tehniskais projekts, un tagad galvenais uzdevums ir atrast tā realizācijai finanšu resursus. Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūves projekts uzskatāms par valstiskas nozīmes projektu vides risku novēršanā un sabiedrības drošuma nodrošināšanā, un uzsveru – tas nekalpotu a/s Latvenergo saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Valsts ar a/s Latvenergo palīdzību var mazināt konkrētu vides un sabiedrības drošības risku, realizējot projektu ar a/s Latvenergo dalību un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu būtiskā apmērā. Turklāt jāsaprot, ka, ņemot vērā projekta valstisko nozīmību, tā realizācijas apjomīgumu nepieciešamo darbu, realizācijas laika un investīciju ziņā (aplēsto kopējo izmaksu apmērs ~110 miljonu latu), kā arī ekonomiskās atdeves neesamību, projekta realizācija no a/s Latvenergo puses iespējama, tikai un vienīgi saņemot nozīmīgu Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

– Kādā laikposmā rezerves pārgāzne varētu iegūt reālas aprises dabā?

M. K.: – Šobrīd, kad notiek ES līmeņa plānošanas dokumentu projektu saskaņošana attiecībā uz Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodu, a/s Latvenergo ir aktualizējusi pārgāznes izbūves jautājumu. Cerams, ka šī nepieciešamība tiks novērtēta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējums būtiskā apmērā tiks ieplānots. Projekta realizācijai nepieciešamais laiks ar nosacījumu, ka tiek saņemts Eiropas Savienības līdzfinansējums būtiskā apmērā, ir aptuveni 4–5 gadi.