Rīgas apgabaltiesā valsts apsūdzības iesniegtās slepeni noklausītās Ventspils uzņēmēju sarunas Kopenhāgenas viesnīcā D’Angletere 2005. gada jūnijā bez papildu ziņu saņemšanas par pievienojamo pierādījumu attiecināmību un pieļaujamību nav pievienojamas krimināllietai – šādu viedokli tā dēvētajā Lemberga prāvā pauda aizstāvība.
Tiesā citētajos fragmentos tomēr atspoguļojās konstruktīvas uzņēmēju sarunas par to, kam vajadzētu palielināt līdzdalību akciju sabiedrībā Ventbunkers, par nepieciešamību pieturēties pie demokrātijas, godīguma un savstarpējās cieņas principiem lēmumu pieņemšanā saistībā ar uzņēmumu pārvaldi, sarunas ar premjeru Aigaru Kalvīti par gaidāmajiem balsojumiem saistībā ar akciju sabiedrības Ventspils nafta padomi (valstij tur tobrīd piederēja vairāk nekā trešdaļa kapitāla) ar mērķi aizstāvēt valsts un privātā biznesa intereses. Sensācija šķiet izpalika, jo nebija saprotams, kas gan prokuroru izvēlētajos citātos ir noziedzīgs.
Vai tiešām dāņi?
Paužot tiesā viedokli par izspiegoto sarunu pievienošanu krimināllietas materiāliem, A. Lemberga advokāte Irīna Kauke izteica bažas par pretrunām operatīvā materiāla iegūšanā. Viņa uzsvēra, ka sarunas noklausītas laikā, kad tiesā izskatāmais kriminālprocess vēl nebija pat uzsākts. Tas tika uzsākts četrus mēnešus pēc Augstākās tiesas akcepta slepenai noklausīšanai Kopenhāgenā – 2005. gada 3. oktobrī. Kā uzsvēra advokāte, tā kā operatīvais materiāls iegūts citā kriminālprocesā un operatīvā darbība veikta citā valstī, ar prokuratūras tiesā iesniegtajiem dokumentiem nepietiek, lai gūtu skaidrību, ka audio ieraksti patiesi saņemti no Dānijas partnerdienestiem, kā to apgalvo prokurori. Neesot arī skaidrs, uz kāda pamata Dānijas partnerdienesti apmierinājuši Latvijas kolēģu vajadzības.
Šaubas par pieļaujamību
Uzņēmēja Anša Sormuļa advokāts Jānis Rozenbergs tiesai uzsvēra, ka viņam kā aizstāvim, iespējams, nekas nebūtu iebilstams par noklausīto sarunu pievienošanu krimināllietai to satura dēļ, kurā viņš saskata «aizstāvības realizēšanai noderīgas ziņas». Pēc viņa domām, galvenais jautājums esot pārliecināties, vai šo pierādījumu iegūšanā nav notikuši «procesuālās formas pārkāpumi», jo tie varot «novest pie pierādījumu nepieļaujamības un tiesiskas izmantošanas neiespējamības». Pēc advokātā teiktā, jānoskaidro, vai apsūdzības uzturētāju iesniegto materiālu ieguvē «ir bijis tiesisks attiecīgo materiālu ieguves pamats, vai to ieguvušas šai darbībai procesuāli pilnvarotas personas». J. Rozenbergs norādīja, ja kriminālprocesā kāds vēlas izmantot operatīvos pasākumos iegūtas ziņas, tās ir jāpārbauda kriminālprocesuālā kārtībā, «kas cita starpā paredz tiešu un mutisku pierādījumu pārbaudi iztiesāšanas laikā». Advokāts atklāja, ka jāpārbauda, kas veicis darbības ziņu iegūšanai, uz cik ilgu laiku šī darbība bijusi atļauta, kad un cik ilgi tā veikta, vai tā veikta atbilstoši Operatīvās darbības likuma prasībām, vai akcepta iegūšanai operatīvo pasākumu veikšanā nav izmantots viltus, vai amatpersona, kas šo darbību ir veikusi, nav atradusies interešu konflikta stāvoklī.
Kādēļ tik vēlu
Advokāts vērsa tiesas uzmanību uz pierādījumu iesniegšanas brīdi, uzdodot retorisku jautājumu, kādēļ šie pierādījumi netika iekļauti krimināllietā brīdī, kad lieta tika iesniegta tiesā. J. Rozenbergs norādīja, ka atbilstīgi jaunajai Kriminālprocesa 455. panta redakcijai svarīgs ir pierādījumu iesniegšanās savlaicīgums. No prokuroru tiesā iesniegtajiem dokumentiem «secināms, ka šie materiāli, audio ieraksti, ir bijuši prokuratūras rīcībā vēl pirms šobrīd tiesā izskatāmā kriminālprocesa uzsākšanas un iespējams ir bijuši prokuratūras rīcībā arī laikā, kad šis kriminālprocess tika nodots tiesai» – uzsvēra advokāts.
Dāņi klusē
Lai noskaidrotu, vai patiešām SAB partnerdienesti Dānijā pēc Latvijas prokuroru un SAB darbinieku pirmā svilpiena metas izspiegot Dānijā iebraukušus Latvijas uzņēmējus, Neatkarīgā Dānijas partnerdienestu vadītājiem nosūtīja elektroniskās vēstules ar trim jautājumiem: vai attiecīgais Dānijas specdienests patiešām ir veicis Latvijas uzņēmēju slepenu noklausīšanos 2005. gada 16. un 17. jūnijā pēc SAB lūguma; kā SAB juridiski un pēc būtības pamatojis slepenās noklausīšanās nepieciešamību un cik bieži attiecīgais Dānijas specdienests veic slepenu Latvijas uzņēmēju noklausīšanos Dānijas teritorijā.
Publiski zināmi divi Dānijas specdienesti, kuri atbilstoši Latvijas parakstītajiem līgumiem ar NATO varētu tikt uzskatīti par SAB partnerdienestiem – Dānijas Aizsardzības izlūkošanas dienests (DDIS), kuru kopš 2010. gada septembra vada Tomass Ārenkīls, un Dānijas drošības un izlūkošanas dienests (DSIS), kuru kopš 2007. gada maija vada Jakobs Šarfs. Šā gada 4. septembrī abiem kungiem nosūtīti trīs jautājumi. Atbildes joprojām nav saņemtas.