Ģenerālprokuratūras prokurors Andis Mežsargs Ventspils uzņēmēju biznesa strīdu kārtošanā piedalījies, nevis pildot dienesta pienākumus, bet gan privātā kārtā – izriet no ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbildes Neatkarīgajai.
Uz Neatkarīgās jautājumu, vai ir atbalstāma prokuroru iesaistīšanās biznesa strīdu kārtošanā, Ē. Kalnmeiers atbildēja: «Konkrētajā situācijā prokurora Mežsarga rīcību nevar uzskatīt par saistītu ar prokurora tiešo funkcionālo pienākumu pildīšanu.»
Savukārt uz jautājumu, vai savu piedalīšanos biznesa strīdu kārtošanā prokurors A. Mežsargs saskaņoja ar ģenerālprokuroru, Ē. Kalnmeiers atbildēja: «Prokurors Mežsargs savas tikšanās ar mani nesaskaņo. Šāds pienākums nav nevienam prokuroram vai prokuratūras darbiniekam.»
Mužika iniciatīva
Iepriekšminētie jautājumi ģenerālprokuroram radās pēc atklātībā nonākušajām Šveices advokāta, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā arestētās mantas glabātāja Rudolfa Meroni sniegtajām liecībām kādā no daudzajām tiesvedībām Eiropas valstīs. Šveicietis tiesai liecinājis, ka pagājušā gada vasarā kārtējo reizi saasinājušies Ventbunkera akcionāru grupu strīdi. Dažādās tiesās iesniegto savstarpējo prasību skaits jau pietuvojies simtam. Bet tad šā civiltiesiskā konflikta noregulēšanā iniciatīvu uzņēmušās divas ar milzu pilnvarām apveltītas Latvijas valsts amatpersonas – prokurors A. Mežsargs un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Iekšējās drošības daļas vadītājs Aigars Sparāns.
Konkrētā iniciatīva sākusies ar A. Mežsarga zvanu R. Meroni advokātam Daimāram Škutānam pagājušā gada jūnijā. Prokurors sarunā apgalvojis, ka strīdus varot nokārtot SAB darbinieks A. Sparāns, ar kuru vajadzētu satikties. Kaut kādu iemeslu dēļ R. Meroni tiesai pat nav slēpis tādu pikantu detaļu, ka iekšējā komunikācijā viņi Latvijas Ģenerālprokuratūras prokuroru A. Mežsargu dēvējot par Mužiku.
Tikšanās notikusi Purvciemā, Stirnu ielā, viesnīcā Felicia. Tur tikušies četratā – R. Meroni, D. Škutāns, A. Mežsargs un A. Sparāns. Tikšanās laikā SAB darbinieks skubinājis R. Meroni vienoties ar kādu no Ventbunkera līdzīpašniekiem – Oļegu Stepanovu vai Olafu Berķi. Šveicietim «sirsnīgākas» attiecības esot ar O. Stepanovu, kurš allaž R. Meroni bērniem sūtot Ziemassvētku dāvanas – arī šāda detaļa atspoguļota minētajās liecībās. Tāpēc SAB darbinieks A. Sparāns apņēmies noorganizēt R. Meroni tikšanos tieši ar O. Stepanovu. Tā bijusi ieplānota uzreiz pēc pērnajiem Jāņiem viesnīcas Elizabete 6. stāvā.
Kad R. Meroni kopā ar A. Sparānu ieradušies norunātajā vietā, pēkšņi saņemta ziņa, ka tikšanās tiek pārcelta uz 8. stāvu. Tas R. Meroni un A. Sparānu darījis tramīgus, tāpēc abi vienojušies, ka sarunās piedalīsies tikai tad, ja būs ieradies pats
O. Stepnovs. Tomēr uz sarunām bija ieradušies tikai O. Stepanova augstākie menedžeri (piemēram, Aleksejs Ovods Neatkarīgajai pats atzina, ka atceras šo gadījumu). Nesagaidot O. Stepanova ierašanos, pēc kādām 20 minūtēm abi devušies prom. SAB darbinieks par izjukušajām sarunām bijis ļoti nikns.
Pagaidām publiski nezināmu iemeslu dēļ tikai par šīm divām tikšanās reizēm, kurās piedalījušies gan Ventbunkers akcionāru pārstāvji, gan Latvijas tiesībsargājošo orgānu īpaši pilnvarotas amatpersonas, R. Meroni tiesai liecinājis tik apbrīnojami detalizēti.
Honorāru neņem
Biznesa strīdu noregulēšanu parasti veic advokāti vai komercstrīdu mediatori, kuri par savu darbu saņem pamatīgu honorāru. Piemēram, Eiropas valstīs tas var būt 400 un pat vairāk eiro stundā.
Izpētot A. Mežsarga valsts amatpersonas deklarāciju par 2012. gadu, jāsecina, ka viņš atalgojumu par biznesa strīdu kārtošanu nav ņēmis. Acīmredzot viņš šos ārpusdarba pienākumus, neraugoties pat uz spiedīgajiem finansiāliem apstākļiem – parādsaistībām 175 170,39 eiro apmērā –, veicis sabiedriskā kārtā.
Savukārt SAB amatpersonu deklarācijas publiskai izpētei nav pieejamas, līdz ar to nav arī zināms, vai honorāru ir saņēmis A. Sparāns. Pašreizējais SAB direktors Jānis Maizītis kategoriski atsakās komentēt šo situāciju. Ņemot vērā prokuratūras funkciju uzraudzīt operatīvo darbību, Neatkarīgā arī ģenerālprokuroram vaicāja, vai ir atbalstāma SAB darbinieku iesaistīšanās biznesa strīdu kārtošanā. Ē. Kalnmeiers atbildēja: «Konkrētajā situācijā operatīvā darbinieka rīcību nevar uzskatīt par tādu, kura būtu pakļauta prokurora uzraudzībai Operatīvās darbības likuma izpratnē.»
Nākotnes nodomi
Labi informēti avoti zina stāstīt, ka līdz ar J. Maizīša kļūšanu par SAB direktoru amatā atplaucis ir arī A. Sparāns, kura pozīcijas slepenajā dienestā bija sašķobījušās sakarā ar nemitīgu iekulšanos dažādos publiskos skandālos. Savukārt par A. Mežsarga un
J. Maizīša personīgi draudzīgajām attiecībām ir zināms pietiekami plašam cilvēku lokam.
Tomēr ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers noliedza izskanējušās runas par A. Mežsarga plāniem pamest darbu Ģenerālprokuratūrā un pārcelties darbā uz SAB. «Prokurors Mežsargs nav mani informējis par nodomu pārtraukt darba attiecības ar Latvijas Republikas prokuratūru un saviem nākotnes nodomiem,» norādīja Ē. Kalnmeiers.