Apšauba IZM pētījuma lietderīgumu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) par apmēram 6000 latu ieplānojusi pārbaudīt, cik efektīva ir augstākās izglītības iestāžu iekšējās kvalitātes sistēma.

Lai to noskaidrotu, IZM rīkoja iepirkuma konkursu, kas noslēdzās 30. septembrī. Uzvarētājs vēl nav zināms, bet jau tagad nozares pārstāvji rausta plecus par šāda pētījuma lietderīgumu.

Pētījumu Augstākās izglītības iestāžu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu efektivitātes novērtēšana akreditācijas ietvaros paredzēts īstenot līdz 1. novembrim, sagatavojot līdz 15. novembrim pasūtījuma izpildes starpziņojumu IZM, kā arī «izstrādājot kritēriju kopu» un sarīkojot augstskolām par to semināru.

Sistēma mazliet nesakārtota

Nozares pārstāvji atzina, ka šāds pētījums būtu vajadzīgs, taču vēlams, lai tas būtu nopietns un pamatīgs. «Sistēma ir mazliet nesakārtota, un katra augstskola, kā mācējusi, tā arī to veidojusi, tāpēc ir vērts ieviest jaunu,» uzsvēra Rektoru padomes priekšsēdētājs un Daugavpils universitātes (DU) rektors Arvīds Barševskis, piebilstot, ka DU savulaik piesaistījusi ārpakalpojumu sniedzēju, kas sakārtojis augstskolas dokumentu apriti un kvalitātes nodrošinājuma sistēmu.

Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore Gunta Veismane sakās nezinām, ko IZM vēlas panākt ar šo pētījumu. Iespējams, ka ministrija tā gribot pārliecināties, vai valsts augstskolas ir pietiekami optimizējušās, jo par privātajām šaubu nevarētu būt – tās nevarot atļauties būt neefektīvas. Viņai šķiet, ka IZM pašlaik cenšoties labot iepriekšējās vadības laikā pieļautās kļūdas, kas gan notiekot sasteigti, līdz ar to ne vienmēr kvalitatīvi. «Bet labāk darīt, nekā nedarīt neko,» rezumēja G. Veismane.

Īsi termiņi un maza nauda

Vairāki aptaujātie vērsa uzmanību uz īsajiem termiņiem. «Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un veselo saprātu, diez vai tik īsos termiņos var sarīkot revolūciju šajā konkrētajā jomā,» savu skepsi neslēpa Augstākās Izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra, norādot, ka šāda pieeja liekot domāt par «ķeksīša pasākumu». Lai nopietni ko darītu, jāapbruņojas ar nopietnu metodiku, kam jābūt akreditētai Latvijas situācijai.

Arī šim pētījumam atvēlētā summa 6122 lati bez PVN liekot šaubīties par pētījuma pamatīgumu. «Drīzāk tā izskatās pēc kārtējās anketēšanas vai elektroniskas aptaujas,» sprieda Latvijas Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs un Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis, neslēpjot neapmierinātību par pēdējā laikā izplatīto metodi – piesūtīt pa epastu dažādas aptaujas, kuru aizpildīšana prasot daudz laika.

Vairāk jāizmanto savi resursi

A. Barševskis uzskata, ka IZM varēja piesaistīt šim darbam augstskolas, kam ir pieredze pētījumu veikšanā. Neesot gan saprotams, kāpēc bieži vien palīdzība tiekot meklēta aiz robežām vai no malas un arī iepirkuma nolikumi veidoti tā, lai Latvijas pārstāvjus atstātu aiz svītras. Arī J. Vētra pieļāva, ka IZM, kurā nebūt nav maza darbinieku kapacitāte, vai kāda no tās pakļautības iestādēm pati varētu tikt galā ar šādu uzdevumu. Arī AIP būtu pa spēkam šāds darbs. Diemžēl IZM šādos jautājumos parasti neparādot savu kompetenci, bet gan uzticot atbildību cilvēkiem, kas pieaicināti no malas. Vislabākais risinājums, pēc viņa domām, būtu, ja šādu darbu uzņemtos Latvijas Nacionālā akreditācijas aģentūra, kas būtu metodiskais centrs, kas pārraudzītu arī iekšējās kvalitātes sistēmu augstskolās, un tas ļautu pieaicinātajiem starptautiskajiem ekspertiem izskaidrot, kā šī sistēma strādā.

Svarīgākais