Deputāti vairās mazināt savu algu

Parlamenta deputāti nepiekrīt, ka atteikšanās samazināt savus ienākumus, ko veido gan atalgojums, gan dažādas kompensācijas, vērtējama kā ar pārējo sabiedrību nesolidāra rīcība.

Jau rītdienas Saeimas sēdē paredzēts dot zaļo gaismu Kārtības ruļļa grozījumiem, kuru projektā skaidri un gaiši rakstīts, ka algas, piemaksas un kompensācijas nākamgad izmaksājamas "tādā pašā apmērā, kas bija spēkā līdz 2009. gada 31. decembrim".

Šādu grozījumu tekstu parakstījuši pilnīgi visu Saeimas frakciju pārstāvji.

Groza, lai nepalielinātu

Parlamentā gan skaidro, ka ar šiem grozījumiem deputāti grib nevis saglabāt līdzšinējo situāciju, bet nepieļaut, ka atalgojums pieaug. Proti, ja neko nedarītu, tad ar 1. janvāri deputātu alga būtu pat lielāka nekā šobrīd, jo tagad tās apmēru regulē atsevišķi pieņemts lēmums, kas ir spēkā tikai līdz gada beigām. Bet patiesībā saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli deputāta alga ir noteikta 3,2 reizes lielāka nekā vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, kas nozīmē, ka pašreizējo 986 latu vietā vajadzētu saņemt teju divreiz vairāk. "Protams, tas nav pieļaujams, un tāpēc ar šiem grozījumiem mēs saglabājam situāciju, kāda ir bijusi pēc pēdējiem samazinājumiem šogad," Neatkarīgajai sacīja Jaunā laika frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.

Algas sargā arī opozīcija

Tam, ka arī šā brīža, lai arī samazinātie, ienākumi – 986 latu alga, kopā ar kompensācijām, kas var pārsniegt 700 latu, un citām piemaksām – ir diezgan augsti krīzes situācijai un prasītos jostas pievilkt vēl ciešāk, tautas kalpi negrib piekrist. Arī Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze aģentūrai LETA norādījis, ka atalgojums šogad jau tā sarucis par 40% un Saeima, nākamgad atstājot deputātu atalgojumu šā gada līmenī, iekļaujas kopējā uzstādījumā samazināt valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu par 20%.

Turklāt šoreiz, kad runa ir par pašu algu, pozīcijai necenšas iebilst arī opozīcijas politiķi. PCTVL Saeimas frakcijas vadītājs Jakovs Pliners sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra: neesot taisnība, ka deputāti nemazina algas un kompensācijas. Viņš norādīja, ka droši vien viņam tagad būtu viegli aģitēt, ka deputātiem vispār vajadzētu strādāt bez maksas. "Bet tas taču būtu populistiski! Cienot deputātus, kurus tauta ievēlēja, vajadzētu saprast, ka līdzšinējie samazinājumi jau bijuši atbilstoši mūsdienu situācijai," piebilda J. Pliners. Lai arī parlamentārieša alga esot samērā laba, tā tomēr neesot salīdzināma ar naudu, ko saņem Latvijas Bankas, Latvijas dzelzceļa vai Latvenergo vadītāji.

Kaut ko mainīt varot

Viņš gan pieļauj, ka apcirpt varētu atsevišķas kompensācijas, piemēram, par dzīvokli, transportu; arī reprezentācijas nauda varētu būt trīsreiz mazāka, sprieda deputāts, norādot, ka acīmredzot vēl varot sameklēt, kur ietaupīt. Arī Dz. Zaķis norādīja, ka vajadzētu atalgojuma sistēmu izveidot tādu, lai deputāta alga ir skaidra un nepārprotama. "Lai nav tā, ka ir dažnedažādi izņēmumi kompensāciju formā," sacīja Dz. Zaķis, skaidrojot, ka, piemēram, dzīvokļa kompensāciju nebūtu pamata ieskaitīt deputāta kontā kā papildu ienākumus, bet Saeima pa tiešo varētu apmaksāt. "Tā kā zināmas izmaiņas šajā sistēmā būtu nepieciešamas," sacīja deputāts, gan šauboties, vai to varēs izdarīt līdz vēlēšanām. Viņš piebilda, ka nākamgad parlamentārieši atteiksies no veselības apdrošināšanas.

Jāatgādina, ka iepriekš sarunā ar Neatkarīgo kompensāciju sistēmu jau nākamgad parlamentā solīja pārskatīt Saeimas Saimnieciskās komisijas priekšsēdētājs Vilnis Edvīns Bresis (ZZS), kura vadītajai komisijai jāseko līdzi šiem izdevumiem. Lielas problēmas viņš gan tajā nesaskatot.