Saeima gatava ieviest nolikto atslēgu principu

Neraugoties uz banku iebildumiem, pēc trīs gadus ilgām diskusijām Saeima tuvojas nolikto atslēgu principa ieviešanai. Lai gan Eiropā šāda prakse praktiski nekur nepastāv, Latvija varētu kļūt par vienu no pirmajām valstīm, kas atvieglos kredītņēmēju ikdienu.

Saeima konceptuāli ir atbalstījusi izmaiņas Maksātnespējas likumā, un vakar izveidota arī īpaša darba grupa šī dokumenta sagatavošanai galīgajam lasījumam. Neraugoties uz daudzajiem iebildumiem, parlaments virza ieceri, kas ikvienam kredītņēmējam turpmāk ļautu maksātspējas problēmu gadījumā atdot sava nekustamā īpašuma atslēgas bankai, ar šo soli nokārtojot visas saistības. Viens no aktīvākajiem jaunās kārtības aizstāvjiem ir parlamenta neatkarīgo deputātu grupas pārstāvis Klāvs Olšteins, kurš Neatkarīgajai atzina – banku lobijs Latvijā ir ļoti spēcīgs, tādēļ šī iecere raisa milzīgu pretestību, tomēr daudziem kredītņēmējiem tas varētu šķist svarīgs pavērsiens. Tiesa, uz jau paņemtajiem kredītiem jaunā sistēma, visticamāk, neattieksies un krīzes gados banku verdzībā nonākušos cilvēkus jaunā kārtība neglābs. Tieši tādēļ paralēli nolikto atslēgu principam Maksātnespējas likumā tiek plānots līdz vienam gadam saīsināt maksātnespējas procedūras termiņu.

Nolikto atslēgu princips ir plaši diskutēts ne vien Latvijā, bet visā Eiropā. Jo īpaši aktuāli tas kļuva krīzes gados. Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka decembra nogalē pieņemtā Kredītņēmēju aizsardzības direktīva par nolikto atslēgu principu nerunā. «Tas tiek atstāts katras dalībvalsts pašas kompetencē,» pauda politiķis, vien piebilstot, ka, viņaprāt, nevienā citā ES valstī šāda sistēma vēl nepastāv. Galvenais arguments pret jaunās kārtības ieviešanu ir hipotekāro kredītu sadārdzināšanās, jo, zinot, ka kredītņēmējs jebkurā brīdī var pazust, bankas savus riskus kompensēs ar augstākām pirmajām iemaksām un lielākiem banku pievienotajiem procentiem. Tiek lēsts, ka līdz ar jauno sistēmu bankas varētu pirmajai iemaksai prasīt līdz pat 40% no kredīta kopsummas. Šīs bažas apliecina gan K. Kariņš, gan arī K. Olšteins, taču politiķiem ir atšķirīgs situācijas vērtējums. K. Kariņš uzskata, ka kredītu sadārdzināšanās būs patērētājiem apgrūtinoša, jo īpaši lauku reģionos. K. Kariņš norāda, ka Eiropa nevēlas nesamērīgi sadārdzināt kredītus, padarot tos patērētājiem nepieejamus, tādēļ par nolikto atslēgu principu ES likumdošanas mērogā netiekot runāts. Tikmēr K. Olšteins uzskata, ka valstij būtu jāmeklē risinājumi, kas kredītu sadārdzināšanās gadījumā nekustamā īpašuma iegādē ieinteresētiem cilvēkiem tomēr ļautu aizņemties. Kā piemēru K. Olšteins minēja pirmā mājokļa programmu jaunajām ģimenēm.