Par elektrību maksāsim vēlāk, bet vairāk

Finanšu ministrs Andris Vilks ceturtdien pievienojās brīdinājumiem, ka elektrības sadārdzināšanas atlikšana pēc šā gada 1. aprīļa nozīmēs daudz straujāku cenas celšanu pēc nākamā gada 1. janvāra.

A. Vilks brīdināja pašvaldību darbiniekus, bet Saeimas deputāts Ivars Zariņš – valdošās koalīcijas deputātus, kuri tomēr nobalsoja par cenu celšanas atlikšanu. Attiecīgie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā vakar tika pieņemti pirmajā lasījumā. Par to nobalsoja 59 deputāti. Viens atļāvās būt pret iedzīvotāju vairākumam tīkamu projektu, un vēl 27 deputāti atturējās, kas gadījumā, ja likumprojektam nebūtu pietiekami daudz atbalstītāju, tāpat nozīmētu likumprojekta noraidīšanu.

Balsu dalīšanās Saeimā aptuveni sakrīt ar aptauju uzņēmuma TNS datiem. Vēršoties internetā pie darbspējīgā vecumā esošiem cilvēkiem ar jautājumu par viņu piekrišanu/nepiekrišanu priekšlikumam atlikt strāvas cenu celšanu, 900 iegūtās atbildes sadalījušās tā, ka 68% atbalsta cenu celšanas atlikšanu, bet 18% gatavi maksāt par strāvu vairāk jau no 1. aprīļa (14% atzinuši savu neziņu). Jautājums gan bija formulēts par attieksmi pret priekšlikumu atlikt ne cenu celšanu, bet «elektrības tirgus mājsaimniecībām atvēršanu». Tomēr 4.–6. martā aptaujātajiem jau vajadzēja zināt iecerētā tirgus pārdevēju piedāvājumus pārdot strāvu dārgāk nekā patlaban. Aptaujas veicēji Neatkarīgajai piebilda, ka formāts nav ļāvis noskaidrot, kāpēc cilvēki grib par strāvu maksāt vairāk: vai viņi tic A. Vilka un I. Zariņa brīdinājumiem par milzīgajām cenām nākamgad, vai principa pēc noraida visu, ko piedāvā tagadējā valdošā koalīcija.

Latvijā

99 procenti pasaules datu tiek pārraidīti, izmantojot globālo zemūdens kabeļu tīklu. Katru dienu, izmantojot kabeļu tīklus, tiek veikti finanšu darījumi aptuveni 10 triljonu dolāru apmērā. Tie ir NATO dati. Kritiskā zemūdens infrastruktūra ietver arī elektriskos kabeļus, kā arī cauruļvadus, pa kuriem piegādā naftu un gāzi. Ņemot vērā kabeļu tīklu milzīgo nozīmīgumu, kā arī citas kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, Krievija plāno sabotāžas un kiberuzbrukumus, kas var izraisīt katastrofālas sekas. Vai Latvija tam visam gatavojas? To skaidro Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Svarīgākais