99 procenti pasaules datu tiek pārraidīti, izmantojot globālo zemūdens kabeļu tīklu. Katru dienu, izmantojot kabeļu tīklus, tiek veikti finanšu darījumi aptuveni 10 triljonu dolāru apmērā. Tie ir NATO dati. Kritiskā zemūdens infrastruktūra ietver arī elektriskos kabeļus, kā arī cauruļvadus, pa kuriem piegādā naftu un gāzi. Ņemot vērā kabeļu tīklu milzīgo nozīmīgumu, kā arī citas kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, Krievija plāno sabotāžas un kiberuzbrukumus, kas var izraisīt katastrofālas sekas. Vai Latvija tam visam gatavojas? To skaidro Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.
Krievi veido kartes, uz kurām atzīmētas NATO valstu kritiskās infrastruktūras līnijas, bet arī gatavojas iespējamiem sabotāžas uzbrukumiem, ziņo Polijas interneta vietne “wnp.pl”. Krievu rīcībā ir attālināti vadāmas zemūdens ierīces, kas var sabojāt zemūdens cauruļvadus vai kabeļus. Draudi ir ne tikai kinētiski: krievu plānos ir arī kibernoziegumi. Krievija visaktīvākā ir Baltijas jūrā, taču tā darbojas arī Atlantijas okeānā, Ziemeļjūrā, Vidusjūrā un Melnajā jūrā.
Jāatgādina, ka 2022. gada janvārī tika bojāts zemūdens datu kabelis, kas savienoja Norvēģiju ar tās Arktikas arhipelāgu Svalbāru. Savukārt 2023. gada oktobrī tika konstatēti bojājumi “Balticconnector” gāzesvadā, kas savienoja Somiju un Igauniju. Pēc tam atklāja lielākus blakus esošo zemūdens kabeļu bojājumus. Šie kabeļi savieno Somiju un Igauniju, kā arī Igauniju un Zviedriju.
Kāda ir NATO atbilde uz šīm krievu darbībām? Tiek veidoti tā dēvētie kritiskie zemūdens infrastruktūras tīkli, kas ietver informācijas apmaiņas sistēmas izveidi starp NATO valstu komandām, uzņēmumiem, alianses valstu galvaspilsētām un alianses štābu. Šīs sistēmas elementi ietver sensorus jūras gultnē gar kabeļiem un cauruļvadiem, zemūdens dronus, kuģus un lidmašīnas, kā arī lidojošos dronus un satelītus.
Visi šie elementi nodrošina milzīgu datu apjomu, tāpēc to analīzei ir nepieciešams izmantot mākslīgā intelekta sistēmas. Pateicoties tam, iespējams atpazīt, piemēram, kuģus, kas, piemēram, negaidīti mainījuši kursu, piestājuši aizdomīgā ostā, izslēguši transponderus vai pabraukuši garām citam aizdomīgam kuģim tiešā tuvumā.
Vēja un saules enerģija, protams, samazina Eiropas atkarību no Krievijas enerģijas, bet arī palielina hibrīduzbrukumu risku. Nav zināms, vai šo aspektu ņem vērā mūsu vēja un saules enerģijas aizstāvji, jo atjaunojamās enerģijas sektors ir viens no hibrīdkara mērķiem. Enerģētikas pētnieki apgalvo, ka, prasmīgi izmantojot hibrīdkara elementus, dažu dienu laikā ir iespējams pilnīgs sabrukums: cilvēki atgrieztos akmens laikmetā, nebūtu iespējams nedz samaksāt par pārtiku, nedz sazināties, tā raksta žurnālisti interneta vietnē “svt.se”. Uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai ir daļa no Krievijas doktrīnas. Redzam, kas notiek Ukrainā, kur viņi izmanto šo metodi, lai mēģinātu salauzt pretestību.
Daudzi patlaban ir pārņemti ar “zaļo enerģiju”, un tas nozīmē, ka enerģija tiek ražota uz vietas, tādējādi samazinot Eiropas atkarību no Krievijas naftas un gāzes, taču tas nav Krievijas stratēģiskajās interesēs, tāpēc tā ir ieinteresēta veikt hibrīdkaru pret “aizejošo” valstu kritisko infrastruktūru.
Draudi atjaunojamajiem enerģijas avotiem ir saistīti ar palielinātu digitalizāciju un tādējādi arī ar kiberuzbrukumu risku.
Kiberuzbrukumi, ja tie notiks, radīs katastrofālas sekas, un to pamatā būs elektroenerģijas pārtraukumi. Pēc kiberuzbrukuma pārtrauks darboties saules paneļi vai vēja turbīnas, un speciālisti apgalvo: ja vienlaikus tiks atslēgtas vairākas ierīces, elektrotīklā radīsies stabilitātes problēmas, kas var izraisīt kaskādes efektu un galu galā atslēgt strāvas padevi pavisam.
Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns teic, ka pagaidām konkrēti hibrīddraudi no Krievijas puses nav manīti. “Mana palīdzība šajā jautājumā šobrīd nav prasīta,” saka Pudāns, “taču skaidrs, ka apdraudējums no krieviem mums ir visaugstākais. Tas, ka viņi veido kritiskās infrastruktūras kartes, ir ticami. Tas ir viņu izlūkdienestu uzdevums - veidot šādas datu bāzes un būt pastāvīgā gatavībā tās izmantot.”
Pudāns uzskata, ka tas patiesībā ir vienīgais instruments, ko Krievijai šobrīd pa spēkam izmantot: “Viņi nevar atvēzēties uz klasisku konvencionālu apdraudējumu vai ieriebšanu Rietumiem. Krievi ir iestiguši ar karu Ukrainā. Ja viņi gribēs novērst uzmanību, viņi būs gatavi parādīt savas “spējas” ar speciālām operācijām: tādas operācijas parasti pavada pārsteiguma moments. Viņi meklēs pretinieka vājās vietas, lai veiktu šīs operācijas.”
Vai mūsu dienesti ir sagatavoti šādiem “pārsteigumiem”? Pudāns uzskata, ka krievu “pārsteigumu” iespējas pazūd arvien vairāk: “Mēs arvien rūpīgāk pārskatām koordināciju un savus plānus, lai šie “pārsteigumi” mūs nepārsteigtu. Tikko mēs identificējam iespējamo apdraudējumu, tūdaļ izstrādājam rīcības mehānismu. Vai tas nostrādās? Nevaru apgalvot, ka simtprocentīgi vienmēr. Bet mēs cenšamies.”
Pudāns uzskata, ka visi attiecīgie dienesti, kā arī NBS struktūrvienības ir gatavas apdraudējumu likvidēšanai. “Nevaru apgalvot, ka spējam novērst pilnīgi visu, bet esam gatavi saprast, izvērtēt, sagatavot plānus un reaģēt ar vislabākajām spējām. Mēs strādājam kopā ar citiem dienestiem, izmantojam informāciju un attiecīgi reaģējam,” stāsta Pudāns.
Krievu plānos ir arī kiberuzbrukumi saules un vēja parkiem. “Šis ir jauns lauciņš. Energoapgāde ir tas, ar ko iedzīvotājus var spēcīgi ietekmēt. Ja nav siltuma, nav elektrības, tas ir dramatiski. Un vēl banku sistēma: cilvēkiem iestājas panika, kolīdz viņi netiek pie savas naudas. Krievi to mēģina darīt ar ukraiņiem, ieejot pilna mēroga karā. Taču ir ziņas, ka krievi to ir mēģinājuši darīt arī pirms kara sākuma: ir jau bijuši kiberuzbrukumi. Bet arī no tā mēs mācāmies. Jāveic izlūkošana, ir indikatori, kas liecina par to, kas vēl varētu notikt. Arī mums ir sava brīdinājuma sistēma,” spriež Pudāns.
Viņš uzskata, ka krievu pārmešanās uz vēja un saules parkiem nav nekas unikāls: “Viņi ļoti labi saprot, ka saules un vēja enerģija viņiem rada zaudējumus. Mēs strādājam uz enerģijas pašpietiekamības veidošanu, atsakoties no enerģētiskās atkarības. Enerģija bija veids, kā sabotēt mūsu neatkarību.”
Pudāns arī uzsver, ka pašiem uzņēmējiem, kuri veido vēja un saules parkus, jābūt ar savu plānu, kā nosargāt savu biznesu - gan fiziski, gan digitāli. “Mēs varam būt tikai kā palīgi, taču katrai kritiskās infrastruktūras organizācijai jārūpējas par savu kiberdrošību. Tāpēc mēs piedāvājam savas zemessargu vienības, kas noder fiziskajai drošībai. Un jāatzīmē, ka daudzi kiberspeciālisti, kas strādā dažādās jomās, ir vienlaikus arī zemessargi. Tāpēc arī iespējamie riski un draudi tiek laikus pamanīti. Arī mācībās iesaistām kritiskās infrastruktūras objektus, lai testētu mūsu un objektu noturību.”
