Saeima vakar pabeidza grozīt Elektroenerģijas tirgus likumu, atliekot elektrības cenu celšanu mājsaimniecībām no šā gada 1. aprīļa līdz nākamā gada 1. janvārim.
Saeimā pārstāvētās partijas nodrošināja, lai valdošās koalīcijas solījums tiktu izpildīts ar 56 koalīcijas deputātu balsojumu. Tas nozīmē, ka kopumā gandrīz tikpat deputātu bija atraduši savus veidus, kā, balsojot pret, atturoties un vispār nebalsojot, izrādīt rezervētu attieksmi pret šo pasākumu. Šādu attieksmi izraisa pārliecība, ka cenu celšanas atlikšana tagad nozīmē daudz straujāku cenu celšanu un cilvēku neapmierinātību vēlāk. Likuma grozīšanu neatbalstošo deputātu masu nodrošināja Saskaņas centrs, bet viņiem šādā vai tādā veidā pieslējās arī pa kādam valdošās koalīcijas deputātam no visām partijām.
Saskaņas centra rūpes ir tādas, ka tautas protesti pret elektrības cenu celšanu varētu sagandēt dzīvi nākamajai Latvijas valdībai. Saskaņas centrs tagad kārtējo reizi sola, ka šā gada rudenī paredzētajās Saeimas vēlēšanās savākšot tādu deputātu skaitu, lai varētu pārcelties no mūžīgās opozīcijas uz valdošo koalīciju. Pienākums vai nu celt elektrības cenu, vai dotēt valsts uzņēmumu Latvenergo uz citu valsts izdevumu rēķina draud atņemt jēgu tādiem centieniem. Apmēram to pašu signalizē koalīcijas deputāti, kuri kaut tikai attieksmes demonstrācijas veidā neatbalstīja koalīcijas nodomu ar elektrības cenu stabilitāti palielināt tagadējo partiju un to vadošo figūru izredzes palikt pie varas.
Valsts mērogā, vismaz kā tagad šķiet, nav iespējams izdarīt tā, lai Saskaņas centrs kļūtu par vienīgo valdošo spēku Latvijā pēc Rīgas pašvaldības piemēra un tad vienatnē atbildētu arī par elektrību. Tagad gan notikumi var iegrozīties arī tā, ka elektrības cenu celšanu vai necelšanu nākamā gada sākumā sabiedrība pat nepamanīs, jo to aizsegs sāpīgāk uztveramas problēmas. To apmērs un varianti šobrīd ir nepārskatāmi, jo atkarīgi no notikumiem ārpus Latvijas.