VUGD: Kūlas ugunsgrēku ēra šosezon beigusies

Pagājušajā diennaktī Latvijā dzēsti vien divi kūlas ugunsgrēki, līdz ar to var uzskatīt, ka kūlas ugunsgrēku ēra šosezon ir beigusies, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Aprīļa vidū VUGD ziņoja, ka šosezon reģistrēti vairāk nekā 2900 ugunsgrēki, kuros degusi tikai pērnā zāle. Kopējā kūlas degšanas platība tobrīd pārsniedza 5400 hektāru atzīmi.

Kā liecina VUGD operatīvā statistika, aprīļa beigās glābējiem diennaktī bija jādzēš ap 100 kūlas ugunsgrēkiem, bet maija sākumā tika saņemts pa vairākiem desmitiem izsaukumu diennaktī.

Savukārt aizvadītajā diennaktī glābēji likvidējuši divus nelielus kūlas ugunsgrēkus.

Kā ziņots, aizvadītajā diennaktī VUGD kopumā saņēmis 41 izsaukumu - dzēsti 17 ugunsgrēki, veikti 17 glābšanas darbi, bet septiņi izsaukumi izrādījušies maldinoši, liecina dienesta apkopotā operatīvā informācija.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un administratīvi sodāma. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta 4.daļu par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro apmērā. Savukārt atbilstoši LAPK 51.panta 2.daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro.

Vienlaicīgi VUGD informē, ka atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem zemes īpašniekiem jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu VUGD atbilstoši LAPK 179.panta 1.daļai piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro apmērā, bet juridiskajām personām - no 280 līdz 1400 eiro.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.