Uzmanību jauniešiem; nākamnedēļ Latvijā notiks Karjeras nedēļa
Tikšanās ar uzņēmējiem, dažādu profesiju pārstāvjiem, speciālistiem, kuru vadībā izzināt savas stiprās un pilnveidojamās puses, intereses, spējas, iepazīt darba tirgus virtuvi, piedalīties radošajās darbnīcās un ne tikai – tik daudzveidīgs aktivitāšu klāsts paredzēts nākamnedēļ gaidāmajā Karjeras nedēļā.
Pasākuma galvenais kurētājs – Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) – cer, ka šī iniciatīva mudinās jauno paaudzi jau laikus sākt aizdomāties par karjeras izvēles jautājumiem, jo nereti šis svarīgais lēmums tiek pieņemts steigā līdz ar skolas absolvēšanas laiku, taču nepārdomāta, nepiemērota profesijas izvēle var radīt negatīvu atskaņu nākotnē.
Karjeras nedēļa no 13. līdz 17. oktobrim vienlaikus norisināsies 15 Latvijas pilsētās. Šāda veida pasākums notiks jau trešo gadu. Tā galvenā mērķauditorija ir skolēni no 5. klases līdz vidusskolas beigu posmam, taču vairākas aktivitātes paredzētas pirmsskolas un sākumskolas audzēkņiem, studentiem, vecākiem.
Karjeras plānošanas balsti
«Pasākumi tiek veidoti tā, lai saturiski aptvertu būtiskākos karjeras izvēles plānošanas jautājumus. Pirmais bloks ir sevis izzināšana, sava rakstura, talantu izvērtēšana, vēlamās profesijas, līdz ar to arī dzīvesveida uzprojektēšana. Šajā procesā atbalstu sniegs karjeras konsultanti, notiks individuālas konsultācijas un grupu semināri. Būs iespējams iepazīt interešu izglītības piedāvātās iespējas. Otrs bloks ir darba tirgus, profesiju iepazīšana – skolēniem būs iespēja doties uz uzņēmumiem vai uzņēmēji, bijušie skolu absolventi, dosies uz mācību iestādēm un iepazīstinās ar pieredzi sava ceļa meklējumos, tagadējo darba ikdienu. Notiks praktiskas nodarbības, kur mācīs rakstīt CV, informēs par darba meklēšanas principiem. Un trešais pasākumu bloks būs veltīts izglītības iespēju iepazīšanai – durvis interesentiem atvērs augstskolas, profesionālās skolas, lai iepazīstinātu ar mācību procesu tajās. Būs iespēja aprunāties ar studentiem, praktiski padarboties skolu darbnīcās. Skolēniem tiks skaidrots, ko nozīmē arodizglītība un vispārizglītojošā izglītība, profesionālā un akadēmiskā izglītība,» stāsta VIAA Informācijas un karjeras atbalsta departamenta vecākā eksperte, karjeras konsultante Nora Kalēja.
Vecāku, skolas loma
Karjeras nedēļa apzināti tiek organizēta mācību gada sākumā, jo tad vēl ir pietiekami daudz laika, lai 9. un 12. klases skolēns varētu nesteidzīgi pārdomāt savus turpmākos soļus pēc mācību iestādes absolvēšanas. Varbūt kādam dalība Karjeras nedēļā palīdzēs vieglāk izvēlēties, kādus centralizētos eksāmenus kārtot (papildus obligātajiem). Diemžēl, bet daudziem jauniešiem ir paradums lēmumu par savu studiju, profesijas izvēli izdarīt tikai tad, kad ūdens smeļas mutē, un tas parasti notiek, kad skolās sāk skanēt izlaiduma zvani. Arī VIAA nesen veiktās 1030 jauniešu aptaujas dati liecina, ka jaunā paaudze ar karjeras izvēles jautājumiem nesteidzas. Lai arī respondenti apzinās, cik svarīgi ir prast novērtēt savas zināšanas, intereses un spējas, izvēloties karjeras virzienu, taču reāli tikai 43% ir izpētījuši savas prasmes un spējas un 38% – savas rakstura īpašības, savukārt 41% jauniešu ir sapratuši, kāda profesija viņus varētu interesēt nākotnē. N. Kalēja uzskata, ka visu šā lēmuma smagumu nevar novelt tikai uz paša skolēna pleciem un gaidīt, ka viņš vienpersoniski ar to tiks galā. «Pusaudža prātā ir virkne citu jautājumu, kas nav saistīti ar pārdomām, ko nozīmē strādāt, pelnīt, dzīvot patstāvīgi. Tāpēc viņu pamudināt aizdomāties arī par karjeras jautājumiem vajadzētu vecākiem un skolai. Taču vecākiem nereti nav vajadzīgās izpratnes, kā to darīt, jo laiki, kad un kā viņi izvēlējās savu profesiju, ir ļoti atšķirīgi no mūsdienu pieejas, bet skolās iztrūkst mācību procesā integrētas visaptverošas karjeras atbalsta sistēmas. Ir par maz, ja dažas reizes gadā uz skolu atnāk kāds uzņēmējs, augstskolas pārstāvis, tiek izpildīti pāris testi. Jaunietim vajag iegūt prasmes, kā secīgi plānot savu karjeras ceļu, viņam nepieciešams parādīt, kā katrā mācību priekšmetā apgūtā viela iesakņosies konkrētā darbības jomā, profesijā. Iespējams, tad arī motivācija mācīties uzlabotos,» uzsver N. Kalēja.
Nezina, kur meklēt karjeras konsultantu
Palīgs plānveidīgā savu profesionālo gaitu izvēlē var būt arī karjeras konsultants, tomēr lielākoties jaunajiem cilvēkiem nav informācijas, kur tādu meklēt – to atzinuši 51% aptaujas dalībnieku. «Pērn aptuveni 80 pedagogu karjeras izglītības konsultanti strādāja skolās, jāteic gan – tikai ļoti neliela daļa pilnu slodzi, tad vēl atsevišķas pašvaldības algo karjeras konsultantu, arī dažas augstskolas un Nodarbinātības valsts aģentūra šādas konsultācijas piedāvā, kā arī divas privātas organizācijas, tikai tur viesošanās pie konsultanta ir par maksu,» informē N. Kalēja.
Taujājot, kad ir īstais laiks skolēnam par karjeras jautājumiem aizdomāties, N. Kalēja atbild: «Atbilstoši teorijām, katram vecuma posmam ir sava pieeja. Piemēram, četrus līdz desmit gadus veci bērni profesijas iepazīst caur fantāzijām, sajūtām. Viņam iepatīkas, piemēram, kā pārdevēja strādā veikalā, līdz ar to bērns var sacīt, ka arī viņš grib kļūt par pārdevēju. 11, 12 gadu veci bērni profesiju pasauli izzina caur pulciņiem, būtu pat vēlams, ka viņi kādu laiku darbojas, piemēram, tehniska novirziena pulciņā, tad mākslas, sporta novirzienā. Lai ir dažādība un būtu iespēja izvērtēt, kas viņam patīk labāk. Pēc tam jau sākas savu interešu salāgošana ar spējām, visbeidzot ar iespējām un vajadzībām darba tirgū,» skaidro karjeras konsultante.