Ietiepīgi virza skandalozus likuma grozījumus

Lai gan pat Tieslietu ministrija (TM) bija pārliecināta, ka tuvākajā laikā netiks virzīti grozījumi Kriminālprocesa likumā (KPL), kuros cita starpā iekļauti arī divi tādi priekšlikumi, kas saņēmuši iznīcinošu kritiku no TM un citiem ekspertiem, otrdien šie grozījumi Saeimas Juridiskajā komisijā saņēma akceptu un kā steidzami tiks virzīti apstiprināšanai Saeimā.

Vēl vakar šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā gan tie vēl nebija iekļauti, tomēr to var izdarīt arī īsi pirms sēdes vai pašas sēdes laikā, vai nākamo divu nedēļu laikā, kad vēl turpinās darbu aizejošais Saeimas sastāvs.

Runas vīriem spēks

Otrdien Saeimas Juridiskajā komisijā netika izskatīts priekšlikums grozīt KPL 502. pantu (par ierobežojumiem pratināt liecinieku tiesas sēdēs), toties komisijā debatēja par grozījumiem KPL 449. pantā (par nepieciešamību tiesas sēdēs īpaši motivēt, kāpēc būtu nolasāms tā vai cita dokumenta saturs). Kā Neatkarīgā jau rakstīja, steidzamie grozījumi KPL sākotnēji bija veltīti pavisam citai tēmai – elektroniskās uzraudzības ieviešanai.

Pagājušo ceturtdien Neatkarīgā no TM saņēma šādu rakstisku apgalvojumu: «2014. gada 6. oktobra Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē A. Judins informēja, ka likumprojekts, kurā ietverts arī priekšlikums par grozījumiem KPL 502. pantā, šobrīd netiks virzīts izskatīšanai Juridiskās komisijas vai Saeimas sēdē.» Jau dažas dienas vēlāk likumprojekts tika akceptēts Juridiskajā komisijā.

Jauns variants

Uz komisijas sēdi savu variantu grozījumiem KPL 449. pantā bija sagatavojusi arī TM darba grupa. Tajā līdzšinējais likuma regulējums, ka «rakstveida pierādījumus un citus dokumentus tiesas sēdē nolasa vai atskaņo», papildināts ar vārdiem «kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu» un vārdiem «pilnībā vai daļēji». Tas nozīmē – ja šie priekšlikumi gūs Saeimas atbalstu, tiesnesim turpmāk vajadzēs raudzīties, vai kriminālprocesā pārbaudāmais rakstveida pierādījums attiecas uz pierādīšanas priekšmetu. Tāpat tiesnesis varēs izšķirties, vai nolasīt šo dokumentu pilnībā vai tikai daļēji.

Jāatgādina, ka prokuroru iniciētā KPL grozījumu priekšlikumā, kuru septembra beigās iesniedza deputāts Andrejs Judins, tiesnesim tiktu piešķirtas tiesības ļaut nolasīt pierādījumus tikai tad, ja šāds lūgums viņam šķistu motivēts. Eksperti no TM, Tiesībsarga biroja, Rīgas apgabaltiesas, Krimināllietu advokātu biedrības šim priekšlikumam veltīja iznīcinošu kritiku.

«Vai dieniņ!»

Kā liecina Juridiskās komisijas otrdienas sēdes audioieraksts, uz galīgo lasījumu Saeimā tiks virzīts gan Juridiskās komisijas atbalstītais TM priekšlikums, gan A. Judina priekšlikums, jo deputāts to neatsauca.

Apspriežot abus priekšlikumus, komisijā raisījās ļoti emocionālas debates. Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļas virsprokurore Elita Jurkjāne kritizēja TM priekšlikumu: «Mums rodas bažas par to, vai tagad nebūs atkal nevajadzīgas diskusijas par to – vai šis dokuments attiecas uz pierādīšanas priekšmetu vai neattiecas uz pierādīšanas priekšmetu? KPL ir noteikts, kas ir pierādīšanas priekšmets. Bet tajā pašā laikā KPL citā normā ir konkrēta atsauce uz to, ka tie ir tikai dokumenti, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu. Tad atkal konkrētajā tiesas sēdē var parādīties diskusijas – vai šis dokuments attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, tas ir jānolasa vai nav jānolasa?»

Atbildot prokuratūras argumentācijai, emocionāli izteicās Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns: «Man jautājums – vai prokurors vispār saprot, ko viņš virza uz tiesu? Uz tiesu var virzīt tikai to, kas attiecas uz pierādāmo apsūdzību. Nevar virzīt visu makulatūru, kā tagad tiek darīts – simt un vairāk sējumu, kuri pilnīgi nav vajadzīgi. Tas ir pamatu pamats – krimināllietā pārbauda tikai to, kas apstiprina vai neapstiprina apsūdzību. Ja cilvēks nesaprot, kas ir pierādīšanas priekšmets, nu, tad man vispār vairs nav jautājumu.»

Tiesnesis J. Stukāns arī ieteica deputātiem «saņemt drosmi» un likumā ierakstīt, ka rakstveida pierādījumi vispār vairs netiek pārbaudīti tiesas sēdē. To izdzirdusi, Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne iesaucās: «Vai dieniņ! Tad iedomājieties – ja šito pieņems, kas te notiks!».