Judins: Ar no ģimenes nošķirto personu "smadzenēm" proaktīvi jāstrādā korekcijas programmās

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Vajadzīgais regulējums personu nošķiršanai no ģimenes jau ir, tāpēc uzvedības korekcijas programmās nepieciešams psiholoģiski strādāt ar šādu cilvēku "smadzenēm", aģentūrai LETA sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV).

Vaicāts par iespēju par atkārtotiem sazināšanās mēģinājumiem uz kādu laiku ieslodzīt personu, kura ir nošķirta no ģimenes, Judins norādīja, ka šāds regulējums likumā jau ir, taču problēma esot tāda, ka tas neatturētu šādu personu veikt slepkavību pēc iznākšanas no cietuma.

"Kas notiks, kad viņš iznāks no cietuma?" retoriski vaicāja Judins, norādot, ka svarīgi rast ilgtermiņa risinājumu. Juridiskās komisijas vadītājs arī norādīja, ka šādas pieeja atbalstītāju skatījumā tad uzreiz pie nošķiršanas no ģimenes personai būtu jāpiemēro arī mūža ieslodzījumu -, deputāts atzīmēja, ka tas nebūtu samērīgi.

Politiķis skaidroja, ka par aizsardzību no vardarbības likumos attiecīgie "panti ir" un pērn tiesās ir izskatītas ap 450 lietas par nošķiršanu šādos gadījumos. Tāpat attiecīgajā periodā ir vairāk nekā 45 lietas par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu, par ko saskaņā ar Krimināllikumu soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

"Cilvēkiem šķiet, ka, ja mēs vēl kādu pantu ierakstīsim - [ģimenes locekļi] būs drošībā," sacīja Judins, norādot, ka viņam nāksies sarūgtināt tos, kuri tā domā, jo jauna panta ierakstīšana likumā automātiski nepasargās sievietes. "Nepietiek ar pantiem - ar šiem cilvēkiem ir jāstrādā korekcijas programmās," sacīja politiķis.

Judins arī skaidroja, ka, lai gan kāds var domāt par risinājumu caur "totalitāru kontroli", taču ne visa sabiedrība gribētu dzīvot apstākļos, kur "visi visus pārmērīgi kontrolē". Līdz ar to problēma jārisina, strādājot ar attiecīgo "cilvēku smadzenēm", iesaistot psihologus un sociālos darbiniekus. Probācijas jomas darbinieki gatavi strādāt ar šādiem cilvēkiem, taču esošo programmu paplašināšanai nepieciešams liels finansējums, atzīmēja politiķis.

Taču situācijā, kad jālemj par naudas piešķiršanu šīm programmām, finansējums netiek piešķirts, jo aiziet citām prioritātēm, piebilda deputāts.

Taujāts par atbildīgajiem, Judins sacīja, ka var teikt, ka "policists varbūt kaut ko nav izdarījis", taču nevar teikt, ka ir nepareiza likumos nostiprinātā sistēma. Psiholoģiski jāstrādā ar šādiem cilvēkiem, lai mazinātu risku, ka viņi rīkosies vardarbīgi - tam ir nepieciešami speciālisti, jo policisti nav eksperti psiholoģisko problēmu atklāšanā un risinājuma meklēšanā, atzīmēja komisijas vadītājs.

Vaicāts, vai atbildība par tikko notikušo sievietes slepkavību konkrētajos apstākļos jāuzņemas ministram vai kādas citam iekšlietu un tieslietu jomā, Judins pauda, ka neuzskata, ka būtu atbilstoši prasīt atbildību no ministra. Politiķis skaidroja, ka risinājums būtu nepieciešamo naudas summu ieguldīšana korekcijas programmu paplašināšanai, taču līdz šim šī iecere atdūrusies pret to, ka budžetā naudas daudzums ir ierobežots un finansējums nepieciešams arī skolotājiem, ārstiem un citām jomām.

Kā ziņots, Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzdevis sākt dienesta pārbaudi saistībā ar sievietes slepkavību Jēkabpils novadā, lai pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli, aģentūru LETA informēja policija.

Jau vēstīts, ka kārtības sargiem nav izdevies no slepkavības pasargāt sievieti, kura kopā ar tuviniekiem ilgstoši ziņojusi par bijušā dzīvesbiedra Leona Rusiņa intensīvu vajāšanu un terorizēšanu, tostarp panākot aizliegumu viņai tuvoties, kas ignorēts, otrdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Konkrētajā situācijā personai bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 - nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.