Latvian Blues Band- Eiropa jau sapratusi

«Ar nožēlu jāsaka, ka Bites blūza klubs, kas bija mūsu mājvieta, kopš maija ir ciet, taču, turpinot iesākto tradīciju, arī šajā rudenī mēs saviem klausītājiem esam sagatavojuši gada atskaites programmu,» saka blūza grupas Latvian Blues Band (LBB) ģitārists un vokālists Jānis Bukovskis.

Ieskandinot nākamgad gaidāmo grupas 15 gadu jubileju, piektdien koncertzālē Rīga gaidāms Latvian Blues Band gada vērienīgākais koncerts Latvian Blues Band & friends. Tajā būs dzirdami jau zināmi skaņdarbi, kā arī jaunas, vēl neatskaņotas dziesmas no topošā albuma, kas iznāks 2015. gadā, un tajā būs iekļautas tikai oriģinālkompozīcijas.

Daudz intīmāks

«Atsaucoties uz mūsu pagājušā gada koncertu Sapņu fabrikā, kur spridzinājām un viss gāja pa gaisu, šis būs blūziskāks un intīmāks, vairāk klausāms, bez cirkus atrakcijām. Būsim tikai paši un rādīsim, ko mēs darām,» stāsta grupas līderis Jānis Bukovskis, atklājot, ka koncerta odziņa būs divi viesmākslinieki – pasaulē atzīti ārvalstu blūza mūzikas izpildītāji Bonijs Fīldss (vokāls, trompete) un Šanna Voterstauna (vokāls) no ASV.

Latvian Blues Band ir viena no starptautiski pazīstamākajām latviešu grupām, kuru sasniegumi pasaulē ir tikai likumsakarīgs blūza mīlestības un pašaizliedzīga darba rezultāts. Ja runā par grupas lielākajiem sasniegumiem, pirmais bija jau pirms 14 gadiem, kad tikko tika dibināts kolektīvs, un, būdami vēl pavisam zaļi gurķi, viņiem uzreiz bija tūre pa Kanādu. Taču vislielākais grupas sasniegums bija 2005. gadā, kad LBB tika uzaicināti uzstāties blūza pasaules lielākajā notikumā – Čikāgas blūza festivālā (Chicago Blues Festival). Viņi bija pirmie no Eiropas, kas startējusi šajā festivālā.

2011. gadā, izlaiduši 10. jubilejas koncerta DVD, LBB pirmo reizi piedalījās vienā no prestižākajiem Eiropas festivāliem Sierre Blues Festival Šveicē, kur dalīja vienu skatuvi ar leģendārajiem Status Quo.

Novērtēti Latvijā

Iepriekšējo reizi ar LBB tikāmies pērn pirms koncerta Sapņu fabrikā, tāpēc skaidrojam, kā grupai klājies pēdējā gada laikā. «Pats galvenais – par ierakstu Latvian Blues Band and Friends Live At Dream Factory 2013 esam ieguvuši Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu kategorijā Labākais džeza un blūza mūzikas albums! Beidzot blūza mūzika arī Latvijā ir ievērota un novērtēta,» Jānis priecīgi stāsta, neslēpjot, ka tas tiešām ir ļoti patīkami. «Jo pirms tam bija tā: ir Latvijas mūziķi un – ir Latvian Blues Band. No daudziem mūziķiem biju dzirdējis sakām, ka mēs esam it kā atsevišķi. Tāpēc jo īpašs ir prieks, ka esam uzņemti arī Latvijas mūziķu pulciņā.»

Talantīgais blūza mākslinieks gan brīnās par nomināciju, kurā apvienots blūzs un džezs. «Lai arī no vienas šnites, manā uztverē šī mūzika tomēr ir diametrāli pretēja. Nu kā var saistīt kopā avangarda džezu un blūzu? Bet – balva mums ir, un par to ir prieks!» Jānis pasmaida un izstāsta, ka pērn grupa daudz muzicējusi Itālijā, Polijā, Krievijā. Otro gadu pēc kārtas spēlējuši Positivus un, cik zināms, tiks aicināti arī nākamgad, par ko arī ir prieks.

Pirmoreiz Skandināvijā

Pēc koncerta Rīgā LBB dosies uz Dāniju, kur 7. un 8. novembrī notiks viens no lielākajiem Eiropas blūza festivāliem Frederikshavn Bluesfestival. «Tur mums būs gods gan pašiem spēlēt, gan uzstāties kopā ar mūsu pirmā diska Unreal [2009] producentu Djūku Robilardu. Tas ir ļoti liels festivāls, kur spēlē pasaules stāri, un mums ir ļoti liels gods un prieks, ka arī dāņi mūs ir pamanījuši. Jo līdz šim Skandināvija mums bija aiz dzelzs priekškara – bagātās valstis eiropieši neinteresē, viņi var atļauties aicināt blūza māksliniekus no Amerikas, līdz ar to viņiem deguns ir gaisā un uz šiem festivāliem tiek tikai izredzētie. Jā, Skandināvijā nekad neesam spēlējuši, tas būs pirmoreiz!» mūziķis ir patiesi priecīgs.

Interesanti, vai LBB brauc uz blūza festivāliem arī kā skatītāji? Jānis atbild noliedzoši, sakot, ka pietiek jau ar to, kur viņus aicina spēlēt. «Pārsvarā visur ierodamies agrāk un tad arī daudz redzam,» viņš paskaidro un atzīstas, ka patiesībā izbraucieni ir diezgan nogurdinoši. «Kad biju jaunāks, gaidīju katru nākamo tripu, bet tagad, ja brauciens ir ilgāks par piecām dienām, gribas mājās un savā nodabā kaut ko pašeptēties. Bet tāda ir tā mūziķu dzīve. Februārī atkal brauksim uz Dāniju, tā būs klubu tūre. Arī nākamā vasara ir jau salikusies – festivāli Vācijā, Itālijā, Šveicē. Šajās trijās valstīs jau diezgan labi esam iekundzējušies, tur mūs vienmēr gaida. Par izbraukumiem nesūdzamies – Eiropa mūs ir sapratusi,» gandarīts ir blūza grupas līderis.

Mājas idille

Esot mājās, Latvijā, Jānis ļoti labprāt arī pavada laiku mājās – praktiski paša rokām celtajā privātmājā Pierīgā, Daugavas krastā, kur dzīvo kopā ar sieviņu un dēlu Adrianu. Janvārī puikam būs jau četri gadi. «Kad viņam bija apmēram pusotrs gads, viņš cēlās un gāja gulēt ar mūsu DVD – mana cepure galvā, ģitāra rokā... Atdarināja visas manas kustības, pārsmieties varēja. Tagad tas ir pārgājis. Tagad viņš iet dārziņā, tur ir džeki, mašīnas, pistoles... Ģitāru vairs nevajag, un mēs arī viņam to īpaši nespiežam,» stāsta Adriana tētis, piebilstot, ka puika šobrīd ir tādā vecumā, ka pat dzejolīti kautrējas noskaitīt.

Jānis stāsta, ka no muzicēšanas brīvajā laikā viņš iebrauc ar laiviņu Daugavā, pamakšķerē. Arī māja prasa diezgan daudz laika. «Tie, kuri dzīvo privātmājā, mani sapratīs – lai māja un apkārtne būtu tip top, tur nepārtraukti ir ko darīt. Un man arī ļoti patīk šeptēties – gan zāli nopļaut, gan teritoriju uzkopt.»

Mūziķis ir radis būt nemitīgā kustībā, tāpēc, aizbraucis ar sieviņu uz Maltu atpūsties, secinājis, ka nespēj nogulēt saulē ilgāk par piecām minūtēm. «Tajā nesaskatu jēgu. Mājās ir tāpat – es gūstu baudu no tā, ka nemitīgi šeptējos. Nu labi, varu atlaisties mauriņā uz piecām minūtēm un izdzert kafiju, bet tad atkal eju kaut ko darīt.»

Jānis apgalvo, ka viņš var atļauties iegādāties jau saskaldītu malku, taču viņam tā nepatīk. «Man patīk gan pašam aizbraukt uz mežu – džekiem gan nepatīk, ka aicinu viņus talkā –, gan pašam nogāzt koku, gan pašam atvest mājās un saskaldīt. Jo cik tad ilgi var ģitāru spēlēt?!» mūziķis sirsnīgi nosmej un saka, ka kaimiņi viņu jau iesaukuši par dārznieku. «Tāds arī esmu: pagājušogad sasēju puķes, pēc tam tās sastādīju visās malās. Kāpēc katru gadu būtu jāpērk jaunas, ja es zinu, kā tas darāms? Un – man arī patīk! Kamēr sieva pa dienu ir darbā, dēls dārziņā, bet man ir brīvs, visu dienu varu ņemties pa dārzu. Ko vēl labāku?! Tā ir mana idille.»

***

•Blūza grupas Latvian Blues Band ģitārists un vokālists (kopš grupas dibināšanas 2000. gadā)

•Dzimis 1982. gada 7. februārī Rīgā

•Muzikālā izglītība: Rīgas 100. vidusskola

•Muzikālā ietekme: Fredijs Kings, Alberts Kings, Djūks Robilards

•Vaļasprieki: volejbols, peldēšana, makšķerēšana

•Ienīst kavēšanos, paviršību un bezatbildību

•Precējies. Dēlam Adrianam janvārī būs četri gadi