Dainis Liepiņš: Straujuma nav vajadzīgais karavadonis

Jelgavas domē Dainis Liepiņš bijis nemiera cēlājs un aktīvs opozicionārs. Kā Saeimā jauniekļuvusī Latvijas Reģionu apvienība (RA) strādās Saeimā, ko tur cer panākt un kāpēc nav ņemti valdībā – Neatkarīgās intervija ar RA valdes locekli un topošo frakcijas vadītāju D. Liepiņu.

– Būsiet RA frakcijas priekšsēdētājs? Kāpēc ne, piemēram, Mārtiņš Bondars, kurš vilka priekšvēlēšanu diskusijas, vai Arturs Kaimiņš, kuram visvairāk plusu vēlētāji salikuši, bet tieši jūs?

– Tā ir kolektīva vienošanās. Varbūt tāpēc, ka kopīgā vēsture ar reģioniem man ir ilgāka nekā Bondara kungam, nekā Kaimiņam, esmu reģionu politikā gandrīz četrus gadus, kad arī pievienojāmies RA.

– Kāds jums partijā īsti lomu sadalījums – formālais vadītājs –Andrejs Ence, Bondars – publiskā seja, jūs – neformālais līderis, Kaimiņš – šovmens?

– Nē. Oficiālais un arī cita veida līderis ir Andrejs Ence, kurš spēj savākt kopā visus reģionus un partijas, kas ir RA. Viņš tik daudz nav redzams publiskajās diskusijās, jo ir aizņemts, vadot pietiekami lielu pašvaldību (Babītes novada). Andrejs ir tas, kas cementē kopā reģionālo kustību.

– Jums parasti pārmet draudzību ar Aināru Šleseru, būšanu viņa vadītā resora uzņēmumu neskaitāmās padomēs. Tagad RA pretendē uz salīdzinoši jauna politiskā veidojuma statusu. Šī bagāža netraucēs partijas publiskajam tēlam?

– Tie pārmetumi bijuši virspusēji, bez faktiem, nepievēršam tam uzmanību, mums ir savi uzstādījumi, programmatiskie punkti, kurus pildām. Darbojamies kā komanda, kur katram ir savi pienākumi, mans – vadīt frakciju.

– Pēc jūsu slavenā zvana ZZS frakcijas vadītājam Augustam Brigmanim ZZS sāka runāt par jūsu ņemšanu koalīcijā. Par vēlu piezvanījāt?

– Tie ir tie smalkie jociņi un dunkas sānos politiskajā virtuvē. Sākotnēji ietekmēja manas attiecības Jelgavas domē, kur, sešus gadus darbojoties kā deputātam, man bijušas saspīlētas viedokļu dažādības ar domes vadību, un ne tikai ar ZZS, bet arī ar Vienotības un Nacionālās apvienības pārstāvjiem. Atšķīrušies piedāvātie risinājumi, bet nekad neesmu teicis, ka, piemēram, Andris Rāviņš (Jelgavas mērs) ir slikts zēns. Viņš, manuprāt, ir slikts pašvaldības vadītājs, bet kā...

– kā zēns...

– Jā, nav runa par personisku nepatiku. Zvanīju Brigmanim tikai tāpēc, ka no kaut kādiem laikiem man bija viņa telefons, bijām sadalījuši, kurš kuru apzvanīs, lai sarunātu tikties un saskaņotu tos programmatiskos punktus, kur viedokļi varētu sakrist. Piedāvājām arī Vienotībai tikties, kas ir vienīgā no Saeimas partijām, kas nav izrādījusi interesi.

– Kas, jūsuprāt, ir iemesli jūsu neņemšanai koalīcijā?

– Jau sākotnēji teicām: vienojamies par principiem, uzstādījumiem, ko gribam izdarīt. No koalīcijas sarunām redzam, ka principi ir atmesti un notiek cīņa par amatiem. Ja balsu pietiek – priekš kam iet kaut ko saskaņot, runāt par principiem? Tie, kas tik ilgus gadus rīvējušies kopā, parīvēsies vēl, lai arī katram savas utis, mēs šķietam kā svešie. Nav tā, ka nesaprotam, kā veido politiku, un nenostājamies striktā pozā – jau redzējām, kā viens otrs ar tankiem kaut kur brauca. Bet arī neraujamies pie posteņiem, bet gribam ietekmēt valsts politiku. Mūs nevar nopirkt, iebiedēt, muti aizbāzt, lielākā daļa RA cilvēku ir pašpietiekami, viņiem parlaments nav vienīgais dzīves mērķis, bet ir instruments, ar ko mainīt to, par ko iestājamies.

– Kas tik iekārojams Vides un reģionālās attīstības, Satiksmes ministrijā?

– Koalīcijā ir iestrādes, lai katrs saglabātu savu komforta zonu attiecībā uz noteiktas nozares kontrolēšanu. Noteikti nāk līdzi kādi sadarbības partneri, atbalstītāji, kam arī droši vien ir svarīgi, lai tās partijas būtu ar ietekmi attiecīgajās nozarēs.

– Ko domājat ar atbalstītājiem?

– Piemēram, ja es kā uzņēmējs redzu, ka ekonomikas ministrs nāk ar uzstādījumiem, ka jāsamazina un jādiferencē obligātā iepirkuma komponente, lai mazāk kaitētu ražojošiem uzņēmumiem, ar piedāvājumu Eiropas naudas sadalīšanā, lai tā būtu saprotama un skaidra, nevis tik birokrātiska, kas uz pusi sadārdzina būvniecības izmaksas, tad es iestātos par šāda ministra atbalstu. Līdzīgi citās nozarēs uzņēmēji ziedojot atbalsta partijas, kuras ministra politikas virziens viņiem ir izdevīgs. Bet, ja nāk, piemēram, Repšes tipa ministrs un saka: griezīsim, visus atlaidīsim, ja turpinās tāda politika kā šobrīd Finanšu ministrijā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), es kā uzņēmējs esmu kategoriski pret šādu ministru un šāda veida VID vadību.

– Kāda veida?

– Tā ir policejiski izveidota administratīva struktūra, kas nepārtraukti aug lielāka, kuras uzturēšanas izmaksas ir nenormālas. VID māja ir spļāviens sejā cilvēkiem, kad Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai stāv tukšas 130 mājas! Protams, viņi sūdzētos, ka ir izmētāti pa vairākām ēkām. Labāk ir par 55 miljoniem eiro uzbūvēt un maksāt 700 tūkstošus eiro mēnesī nomu! Papildus vēl VID visatļautība un likumu neievērošana, kas netiek izmeklēta. Skumji lasīt potenciālā satiksmes ministra ziņojumu, ka nozarē viss ir kārtībā, ja zinu, kādas pārmērības notiek valsts kapitālsabiedrībās, kā tiek šķērdēta nauda, bet visi dzied, ka naudas nav. Ministrijas ir sadalītas partijām ar tādu domu, kā tie trīs mērkaķīši, kas neko nedzird, neredz, nerunā.

– Kas ir trīs mērkaķīši?

– Koalīcijas partijas. Ja viens savā ministrijā atļaujas pārmērības, tad otrs nebrēc – kas te notiek!

– Varat minēt piemērus?

– Sāksim ar Latvijas dzelzceļu! Kāpēc netiek cilātas tēmas par valsts aktīvu iznomāšanu bijušajām sievām un citiem, kur miljoni griežas ik mēnesi? Kur ir KNAB izmeklēšanas? To, ka LDz tiek zagts, neviens it kā nemana. Ceru, ka, esot Saeimā, tiksim pie informācijas gan par šo, gan citām lietām un secinājumi būs tādi, ka maz neliekas!

– Domājat, ka jūs kā Saeimas opozīcijas deputāti iegūsiet izzagšanas shēmas atklājošu informāciju?

– Vismaz prasīsim. Arī Valsts kontrole tikai populistiski divas dienas pirms vēlēšanām stāstīja, ka pašvaldībās esot melnās kases, kas, izrādās, ir kasē nepareizi iesists čeks par 30 latiem vai čeks par bērnu nodarbībām neatbilst MK noteikumiem, lai gan nauda ieskaitīta budžetā. Tā, lūk, ir melnā kase! Aicināsim pie sevis VID, Valsts kontroli, KNAB, mēģināsim saprast, kā trūkst, lai šīs organizācijas darītu to, kam tās ir radītas.

– Cerat, ka opozīcijā varat ietekmēt vairāk, atļaujoties brēkt, kritizēt, publiskot informāciju, nekā esot varā?

– Viennozīmīgi. Mēs nebrēksim, bet būs jautājumi, uz kuriem prasīsim konkrētas atbildes. Ja to nebūs, sabiedrība varēs vērtēt, kāpēc. Bailes no mūsu atklātības ir arī viens no iemesliem, kāpēc mūs negrib koalīcijā.

Prasīsim arī atbildību, kas pašlaik ir tikai uz papīra. Kurš ir atbildējis par neveiksmīgi vadītu valsts uzņēmumu? Savulaik bez sapratnes par uzņēmumu padomju lomu tās likvidēja, lai gan vajadzēja risināt jautājumu par atbildību un kontroles mehānismu. Tagad ideja par padomju atjaunošanu tiek vulgarizēta, nosakot algas līdz 7300 eiro! Kam tās būs? Protams, ka savējiem! Esmu strādājis ārvalstu kompānijās – starptautiski uzņēmumi ar miljonu apgrozījumu maksāja algas padomniekiem ap 500 dolāru par sēdi. Mums uzņēmumu padomju sēdes nav biežāk kā reizi nedēļā un darbu padomēs var apvienot ar citu pamatdarbu, padomei nav jābūt vienīgajai darbavietai par vairākiem tūkstošiem!

– Jūs arī, līdzīgi kā Bondars, domājat, ka Laimdota Straujuma nav labākā premjere?

– Viennozīmīgi! Manuprāt, pēc rakstura viņa ir ļoti sakarīgs cilvēks, bet pašlaik ir kaujas apstākļi, visapkārt krīzes, un mums jāpieņem drosmīgi lēmumi. Straujumas kundze nav tas karavadonis, kas vilktu visus līdzi, lai arī viņa noteikti nav slikts cilvēks un ir labs speciālists savā nozarē.

– Laba meitene.

– Domāju, ir spēki, tostarp Vienotībā, kuriem ir izdevīgi viņu nolikt zem sitiena. Straujumas ķermeņa valoda rāda, ka viņai nav lielas vēlmes cīnīties, vienkārši, kaut kā tā Eiropas prezidentūra pusgadu jānovelk.

– Viens no jūsu apvienības uzdevumiem ir palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldībām, par ko parasti ir strīdi. ZZS it kā piekrīt 82% novirzīšanai esošo 80% vietā, Saskaņai arī laba pārstāvniecība pašvaldībās – domājat, ZZS varētu iet pret koalīciju kopā ar opozīciju šajā jautājumā?

– Nezinu, tas ir viņu lēmums. Viņi ir solījuši savam vēlētājam noteiktas lietas, un šajā jautājumā mums viedokļi sakrīt.

– Ministriju pieprasījumi budžetā vairākkārt pārsniedz iespējas, ir apņemšanās beidzot sakārtot veselības nozari, palielināt izdevumus aizsardzībai. Redzat iespējas palielināt šo pašvaldību daļu, nepalielinot nodokļus?

– Lai uz to atbildētu, pirmkārt, ir jāredz sīkāki dati, kuru mums nav. Mēs runājam par taisnīgumu. 82% pašvaldībām un 18% valstij bija proporcija pirmskrīzes periodā. Kad valdība lūdza samazināt pašvaldību daļu līdz 80%, tā solīja: beigsies krīze, atgriezīsim iepriekšējo proporciju. Krīze beigusies, solījums nav izpildīts. Kā nākamreiz varēs runāt ar pašvaldībām, ja, nedod dievs, vēl būs šāda veida krīzes? Jau šobrīd neticība varai ir milzīga. Labi, ja ir neuzticēšanās, kā pašvaldības šo finansējumu izmantos, tad radiet kontroles mehānismu! Bet to ir neērti darīt, jo savējie arī kaut ko šmugulē.

– Bet, ja būtu dilemma – palielināt pašvaldību IIN daļu vai nodokļus, ko jūs atbalstītu?

– Nepieņemu tādu dilemmu. Par nodokļu paaugstināšanu šobrīd vispār nav runa.

– Finanšu ministrs Andris Vilks gan ir bildis, ka citu variantu nav.

– Nu, Vilkam ir fizmata skatījums bez izpratnes par uzņēmējdarbību, par to, kā nauda veidojas. Viņš labāk varētu paskatīties, kā pieaudzis valsts administratīvais aparāts un tā uzturēšanas izmaksas. Viņa tiešās pakļautības institūcijas – Finanšu policija un pārējie – ir izveidojušās par parazītiskām naudas tērētājām, nauda iziet caur ļoti pietuvinātu cilvēku loku, visus tos kombinatorus, kas sēž FM galvenajā ēkā un kuri kaut ko organizē, kas uzrauga loģistiku, kurš ar tranzītu, kurš ar gaļu, kurš vēl kaut ko, Vilks nav spējis saprast, tāpat kā viņu nodarīto ļaunumu valsts ekonomikai. Vēlu Vilkam turpināt kādā no birojiem skaitīt ciparus, ka divi plus divi ir četri, bet, manuprāt, viņam nav redzējuma par valsts pārvaldi, to, kā ražot pievienoto vērtību.

– Kādā veidā tikt galā ar šiem «kombinatoriem»?

– Ar atbildību. Domāju, ka Vilks pat nesaprot, kas notiek blakus viņa kabinetā. Viņš ir statistiķis, līdzīgi Valdim Dombrovskim, kura sieva ar draudzenēm kaut ko sabīdīja. Viņš pat neiedziļinājās, kā tas grauj uzticību valsts varai, jo visu mīlētais Dombrovskis pēkšņi izrādījās ierauts, manuprāt, liela mēroga afērā, kas attiecas uz viņa banku kredītu norakstīšanu.

– Eiropas Komisija, kas viņu apstiprināja amatā, acīmredzot tajā neko sliktu nesaskatīja.

– Briselei ir savi mērķi, kam tādi Dombrovski Latvijā ir vajadzīgi. Tur netrūkst lobistu, kas caur valdībām lobē savas vajadzības, paplašina viņu ārējo noieta tirgu, nodrošina, piemēram, zivsaimniecības vai cukura ražošanas iznīcināšanu. Tie ir lieli plāni, kuru saprašanai bijām pārāk dumji, arī pārāk kūtri un nespējīgi aizsargāt savu ekonomiku. Brisele priecājas un dod krēslus šādiem cilvēkiem – nosēdēs, skaitīs ciparus, saņems lielu pensiju, bet pie lēmumu pieņemšanas Eiropā Dombrovskis nav nedz bijis, nedz būs. Līdz brīdim, kad sajutīs, ka neparakstāmies zem jebkā.

– ES prezidentūra nākamgad arī neviesīs pozitīvas izmaiņas?

– Prezidentūru iznesīs augstākā līmeņa ierēdniecība, kā tas bija ar NATO samitu, bet tie, kas beigās kāps uz skatuves, būs politiķi, Briselē braucēji. Manuprāt, viens kārtīgs pašvaldības vadītājs ir desmitkārt vērtīgāks par vienu Briselē braucēju, jo viņš vismaz risina uz vietas kaut ko, nevis tikai tērē nodokļu naudu.