Noceļ Ventspils radioteleskopa 80 tonnu antenu

© Aivars Ķesteris/Ventas Balss

Ar 40 fūrēm uz Ventspils pusi nogādātais milzu celtnis no radioteleskopa RT32 veiksmīgi nocēla teju 80 tonnu smago antenu, ko plānots atjaunot.

Radioteleskopa 32 metru diametra antena ar visu tās balsta stuktūru noņemta, turpinot Ventspils augstskolas (VeA) struktūrvienības Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra Irbenes kompleksa modernizācijas darbus.

Lai noceltu izmēros iespaidīgo antenu, tika nofraktēts firmai SIA Arsava piederošais celtnis, kas ir lielākais 1000 kilometru rādiusā. SIA Arsava valdes priekšsēdētājs Artūrs Maslovs stāsta, ka tas bija jauniegādātā celtņa pats pirmais darbs. Šim pacēlienam notika divu mēnešu gara gatavošanās. Lai netraucētu satiksmi, celtņa konstrukcijas vestas pa naktīm – kopumā bijušas vajadzīgas 40 fūres, lai celtni atgādātu uz Ventspils novada Irbeni. A. Maslovs atklāj, ka sākotnēji nav bijis zināms, cik smaga būs noceļamā antena, jo padomju laiku dokumentācija, kurā būtu minēts antenas svars, nav saglabājusies. Tika lēsts, ka antena varētu svērt ap 150 tonnu, tāpēc ticis nokomplektēts celtnis, kas varētu pacelt 167 tonnas (6,7 miljonus vērtā celtņa iespējas ir pacelt 400 tonnu). Taču darba veikšanas laikā izrādījās, ka objekts sver ne vairāk kā 80 tonnu. Nocelšanas operācija noritējusi veiksmīgi. «Mūsu darbiniekiem ir liela pieredze, viņi visi strādāja arī glābšanas darbos Zolitūdes traģēdijā,» sacīja A. Maslovs.

Antenas nocelšanas pasākumu vēroja arī Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņš uzsver, ka augstskolai ar tādu modernu, pasaules klases instrumentu, kāds tas būs pēc rekonstrukcijas, būs vēl lielākas iespējas iekļūt starptautiskajā apritē gan antenas lietojumā, gan arī zinātnes jomā un studentu apmācībā.

Viens no ilggadējiem Ventspils radioastronomijas centra patroniem, VeA profesors Juris Žagars norāda, ka ventspilnieki šādā veidā rūpējas arī par demogrāfisko situāciju Latvijā: «Ja gaišākajām galvām nav, kur piesiet savus prātus, tad viņi brauc projām. Bet, ja mēs jaunajiem cilvēkiem radām iespēju pastrādāt ar interesantām, pasaules līmeņa tehnoloģijām, tad viņi redz jēgu savai dzīvei arī šeit Latvijā.» Profesors stāsta, ka līdz ar antenas rekonstrukciju varēs teikt, ka padarīta vairāk nekā puse no plānotās Irbenes kompleksa modernizācijas. J. Žagars skaidro, ka antenas konstrukcija zem spoguļa ir ļoti sarežģīta – katrs stienītis pilda savu funkciju, lai nodrošinātu, ka antenas precizitāte ir milimetru robežās. Būs jāveic ļoti smalks darbs, lai izremontētu antenas balsta struktūras bojātos elementus. Pēc precizitātes Ventspils antena ir labākā Ziemeļeiropā. Tik precīzu antenu pasaulē nemaz nav tik daudz. «Mums ir ļoti labs instruments, un, kad to sakārtosim, tad pie mums brauks strādāt interesenti vēl no tālākām valstīm nekā šobrīd,» ir pārliecināts profesors.

Projekta īstenošanu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Ventspils pašvaldība, VeA, kā arī valsts budžets.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.