Starptautiskās auditorkompānijas Deloitte Centrāleiropas nodaļas izpilddirektors, bijušais šīs kompānijas iekšējās drošības dienesta vadītājs Elesters Tīrs (Alastair Teare) savas liecības tā dēvētajā Lemberga prāvā uzsāka ar lūgumu noteikt tiesas sēdi par slēgtu.
Lūgumu atbrīvot tiesas zāli no personām, kuras nav procesa dalībnieki, proti, no žurnālistiem, E. Tīra advokāte Laine Skopiņa pamatoja ar nepieciešamību turēt slepenībā Deloitte klientus un ziņas par pašu uzņēmumu.
Pret vēlmi izraidīt no tiesas zāles žurnālistus iebilda visu apsūdzēto advokāti, skaidrojot tiesai, ka notikumi, par kuriem E. Tīrs aicināts sniegt liecības, risinājušies pirms 7 – 8 gadiem, līdz ar to tik seni fakti nevar būt slēpjama komercinformācija. Turklāt
E. Tīrs lūdza slepenību, pat vēl pirms viņam bija uzdots kaut viens jautājums, līdz ar ko nebija zināms, vai vispār var tikt izpausta kāda konfidenciāla informācija.
Žurnālisti – lieki
Deloitte šefa lūgumu par slēgto tiesas sēdi dedzīgi atbalstīja Latvijas prokurors Juris Juriss.
Tiesa sākotnēji lūgumu tomēr noraidīja, skaidrojot – ja liecību sniegšanas laikā uzpeldēs fakti saistībā ar Deloitte klientiem, «tad mēs pie šā jautājuma atgriezīsimies».
E. Tīrs tiesai bija rakstiski sagatavojis runu. Tajā viņš minēja, ka, pēc viņa saprašanas, viņš uzaicināts uz tiesu sniegt liecības par advokātu Jāņa Zelmeņa, Vitas Libertes, Deloitte un tās klientu savstarpējām attiecībām. Pēc pāris minūtēm E. Tīrs paziņoja, ka pienācis laiks atgriezties pie slepenības jautājuma, jo viņam liecībās jāmin konkrētu kompāniju nosaukumi. Viņš gan precīzi nezinot, vai tās visas ir Ventspils kompānijas, tāpēc vajadzīga slēgta tiesas sēde.
Šoreiz tiesa lūgumu apmierināja, un žurnālisti no tiesas zāles tika izraidīti.
Paši vainīgi
Jāatgādina, ka Deloitte Lemberga pāvā tika ierauta, jo paši Deloitte vadītāji izrādīja centību piegādāt prokuratūrai konfidenciālu informāciju par saviem klientiem, kas saistīti ar Ventspils naftas tranzītbiznesu. Jau 2009. gadā atklājās, ka Igora Rodina (vēlāk viņš kļuva par premjera Valda Dombrovska padomnieku) vadītā Deloitte Latvijas nodaļa Ģenerālprokuratūrai nodevusi divu šīs kompānijas darbinieku – Jāņa Zelmeņa un Vitas Libertes – datoru cietos diskus, elektronisko saraksti ar klientiem un citus dokumentus elektroniskā formā. No prokuratūrai nodotās Deloitte klientu konfidenciālās informācijas prokurori tikai dažus dokumentus pievienojuši pašlaik tiesā izskatāmās krimināllietas materiāliem. Pārējā dokumentu masa acīmredzot neder apsūdzības uzturēšanai, tāpēc noslēpta citos kriminālprocesos, kuros, kā noprotams no dažādu liecinieku liecībām, joprojām tiek pratinātas dažādas personas.
Iepriekš advokāts J. Zelmenis tiesā liecināja, ka visas savas darbības, visus auditorfirmas izstrādātos dokumentus, padomus un ieteikumus stingri saskaņojis ar savu priekšnieku I. Rodinu. Abi kopā ar I. Rodinu Deloitte birojā Rīgā arī pieņēmuši un konsultējuši Ventspils kompāniju vadītājus un Šveices advokātu Rudolfu Meroni.
Meroni – neprofesionāls
Pēc J. Zelmeņa tiesā teiktā, deviņdesmito gadu beigās viņa pārstāvētā starptautiskā auditorkompānija Deloitte iesaistījās Ventspils naftas finansiālās darbības modeļa analīzē un konstatēja, ka R. Meroni ieviestā finanšu un nodokļu politika ir neprofesionāla.
«Pateicoties Deloitte ieviestām shēmām, Meroni zaudēja būtisku savu biznesa daļu. Es domāju, ka pat lielāko. Lai ko viņš arī subjektīvi nav par mani teicis, ir jāsaprot, ka Deloitte konstatēja, cik neprofesionāli strādā Meroni ar savām ārzonu kompānijām un organizē starpnieku biznesu starp Ventspils naftu un klientiem. Tas ir tas, ar ko es varētu izskaidrot, kāpēc viņš nav vienaldzīgs, jo Deloitte personā viņš sastapās ar kompetentu profesionālo pakalpojumu sniedzēju.»
J. Zelmenis tiesā norādīja, ka R. Meroni ļoti vienkāršojis starpniecības uzņēmumu shēmas: «Neprofesionalitāte izpaudās veidā, kā tika uzbūvēts starpniekuzņēmums. Anglijā izveidota aģentu sabiedrība, kura strādāja kā banāls ofšors. Šajā Rudolfa Meroni izgudrojumā bija viena problēma – viņa klienti nespēja saņemt legālas dividendes no uzņēmējdarbības.» J. Zelmenis uzsvēra, ka Deloitte izstrādātajā šķietami sarežģītajā starpniecības biznesa līdzekļu aprites modelī ietverts saprātīgs, tiesisks un Deloitte klientiem no nodokļu aplikšanas viedokļa izdevīgs risinājums. «Šeit nav nekā noziedzīga,» uzsvēra J. Zelmenis.
Tiesa E. Tīru līdz galam nopratināt tā arī neesot paguvusi. Viņš solījies turpināt liecināšanu nākamā gada februāra beigās. Savukārt šonedēļ tiesā solījis ierasties miljonārs Ainārs Gulbis, kurš t.s. Lemberga lietā atzīts par cietušo.