«Mana dzimšanas diena sakrīt ar festivāla Lielais Kristaps noslēgumu. Neesmu no tiem, kas dzimšanas dienas uzskata par neaizskaramām, jo nav jau Ziemassvētki,» saka režisors Armands Zvirbulis un atklāj, ka šovakar noteikti dosies uz pašmāju kino lielajiem svētkiem.
Šī, izskatās, būs ļoti blīva, jo daudz kas jāpaspēj – pa vidu darbam un latviešu kino svētkiem jāatrod laiks ģimenes kopābūšanai. «Nav versiju, citādi mīļās meitenes man varētu nepiedot. Protams, ģimenes kopā būšanas dēļ, ne jau paša dzimšanas dienas dēļ,» saka divu meitu – Ances (11) un Mares (8) – tētis. Toties vakars tiks pavadīts kopā ar dzīvesbiedri Gundu Zvirbuli, kurai arī šī ir īpaša diena – viņa ir nominēta balvai Lielais Kristaps kategorijā Labākais grima mākslinieks par darbu filmā Es atgriezīšos kā kvēlojoša roze. «Mēs skatāmies reālistiski, tur ir citi pretendenti, kuriem, iespējams, vairāk pienākas saņemt šo balvu, un tomēr ir liels prieks par nomināciju,» saka režisors Armands Zvirbulis, kura kontā jau ir divi Lielie Kristapi kā labākajam režisoram (Mazie laupītāji, 2009) un labākajam montāžas režisoram (Džona Doreda sala, 2007). Arī Armands Zvirbulis ir pielicis roku pie vairākām izvērtējamajām kino ražas filmām, bet šoreiz palicis bez nominācijām. «Šogad festivālā Lielais Kristaps ir filmas, par ko priecāties. Mani priecē, ka klāt nācis bariņš jaunu režisoru un daudzu pirmie darbi ir stipri labi,» atzīst režisors, kurš gan mēģinot regulāri apmeklēt latviešu kino pirmizrādes, tomēr festivāla laiks esot labs ar to, ka tajā iespējams noskatīties ikdienas steigā garām palaisto. «Ko es sagaidu no šā pasākuma? Es sagaidu, ka kolēģi, it īpaši jaunie kolēģi un tie, kuriem ir pirmās nominācijas Lielajam Kristapam, gūs prieku par to, ka viņu izdarītais redzēts un novērtēts, ka par viņu darbu priecājas kolēģi. Vai balvas tiks pareizi sadalītas? Tas ir mūžsenais jautājums, bet es gribu ticēt, ka jā,» saka Armands Zvirbulis.
Arī šobrīd Armands Zvirbulis strādā pie jaunas latviešu filmas – kopā ar Dzintru Geku top dokumentāla filma Dievputniņi, kurai janvāra beigās būtu jābūt gatavai. «Šobrīd aktīvi montēju. Filma ir par tiem cilvēkiem, kas 1944.–1945. gadā spēja izdarīt izvēli doties prom no Latvijas rietumu virzienā,» stāsta Armands Zvirbulis, kurš jau ilgstoši kopā ar Dzintru Geku veidojis filmas par to cilvēku likteņiem, kurus savulaik no Latvijas izsūtīja uz Sibīriju. «Sadarbība ar Dzintru Geku ir noturīga, laikam cilvēki atrod domubiedrus un arī kopīgas tēmas, kuras ir vērts stāstīt.» Pagaidām kino jomā Armandam iestājusies tāda kā pauze, jo, lai gan idejas ir, «par tām grūti izteikties, jo redzēs, kā veiksies. Pašlaik radoša pauzīte, bet tās jau visiem ir vajadzīgas.» Ideju līmenī pagaidām palikušas ieceres turpināt darbu teātra režijā, kur viņš debitēja pagājušās sezonas nogalē ar izrādi Boeing, boeing Liepājas teātrī, bet, cerams, realizēsies iecere, kas saistās ar darbu televīzijā – 13 sēriju seriālu, kas būtu skatāms nākamās sezonas sākumā. Pēdējā laikā viņš strādājis pie daudzu teātra izrāžu ierakstiem, kas mazpamazām sāk parādīties LTV ēterā, ciklā teātris.zip.