Atbildi uz jautājumu par savu nākotnes profesiju tikai retais skaidri zina jau pamatskolā, lielākoties drudžaina atbildes meklēšana sākas līdz ar izlaiduma tuvošanos.
Nenoliedzami, neviens skaidru recepti nespēs sniegt no malas, gala lēmums būs jāpieņem pašam jaunietim, taču interneta dzīlēs ir pieejamas daudz bezmaksas pašnovērtējuma metodikas (sarunvalodā biežāk lietotais apzīmējums – karjeras testi), kas var palīdzēt tikt skaidrībā ar jaunā cilvēka vēlmēm un dotībām.
Jautājumu virpulī
«Metodikas karjeras plānošanā ļauj atbildēt uz vairākiem būtiskiem jautājumiem. Piemēram, kas mani interesē un kādās profesionālās jomās es varu šīs intereses likt lietā (interešu izpētes metodikas, interesēm atbilstošas studiju programmas izvēle)? Kāds es esmu kā personība (piemēram, metodikas Hollanda profesionālās darbības tipa noteikšanai)? Ko es gaidu no darba un kādā darba vidē es jutīšos vislabāk (piemēram, darba vērtību izpēte)? Līdz ar to pirms ķeršanās pie metodiku pildīšanas ir jāsaprot, uz kuru jautājumu vēlaties saņemt atbildi,» skaidro Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Informācijas un karjeras atbalsta departamenta vecākā eksperte Nora Kalēja.
Godīgas atbildes
Viņa arī atgādina – jo godīgāk cilvēks atbildēs uz jautājumiem, jo lietderīgāks būs iegūtais rezultāts. «Piemēram, esmu iedomājies, ka man noteikti būs piemērota ekonomista profesija, un, atbildot uz metodikas jautājumiem, es nevilšus atbildu apstiprinoši uz visiem jautājumiem, kas liecina par manu piemērotību šai profesijai. Vai iegūtais rezultāts man palīdzēs pieņemt pārdomātu lēmumu? Šaubos,» uzsver N. Kalēja, piebilstot, ka pašvērtējuma metodikas var palīdzēt «salikt pa plauktiņiem» informāciju, kuru cilvēks jau pats par sevi zina. «Reizēm cilvēkam pašam to ir grūti izdarīt, jo informācijas ir daudz un nav priekšstata, kādi šie plauktiņi varētu būt. Piemēram, kurās profesionālajās jomās varu likt lietā savas ārpusskolas intereses. Tomēr jāatceras – karjeras plānošanas metodikas nav brīnumlīdzeklis. Tās pamatā ir balstītas uz jūsu pieredzes analīzi. Tieši tāpēc ir vērts skolas laikā izmēģināt savus spēkus visdažādākajās jomās, lai pēc tam būtu informācija, ko analizēt. Ja šādas pieredzes nav, varam tikai fantazēt, vai mums padotos un patiktu tāda vai citāda nodarbošanās. Patiesībā tikai praktiski izmēģinājumi un konkrētu profesiju pārstāvju darba ikdienas izpēte ļauj saprast, vai tas tiešām domāts man.»
Komplicēta rezultātu interpretācija
Būtībā karjeras plānošanas metodikas ir koncentrētā veidā pasniegta saruna ar karjeras konsultantu, kurš arī jaunietim uzdod jautājumus, kas palīdz labāk apzināties savas stiprās puses, vēlmes un iespējas. «Jāņem vērā, ka atšķirībā no dzīvas sarunas, pildot metodikas, nav iespējams saņemt paskaidrojumus par jautājumu būtību. Persona nesaņems papildu jautājumus, kas palīdz saprast, vai viņa interese ir īsta, vai arī tā balstīta tikai uz pieņēmumiem. Turklāt cilvēkam pašam jātiek galā ar iegūto rezultātu interpretāciju, kas ne vienmēr ir vienkārša. Tāpēc vienmēr iesaku, izvēloties pildīt metodikas patstāvīgi, meklēt iespēju sarunai arī ar karjeras konsultantu, kurš palīdzēs labāk saprast iegūtos rezultātus,» rekomendē N. Kalēja.
Karjeras konsultanta plecs
Metodikas vēlams izmantot vairākkārt, piemēram, ar pusgada intervālu, lai varētu salīdzināt iespējamās izmaiņas. «Šis ieteikums labi darbojas, lai pārbaudītu savu interešu noturīgumu. Tomēr, lai tam būt jēga, cilvēkam starplaikā starp metodiku pildīšanu ir jāveic izpēte. Ja pirmajā reizē viņš ir ieguvis rezultātus, kas parāda interesi par kādu jomu – jāsāk to padziļināti pētīt, piemēram, tiekoties ar šīs jomas pārstāvjiem, apmeklējot konkrētas darba vietas, izpētot profesiju saturu, pieprasījumu un nākotnes attīstības prognozes, noskaidrojot, kā un kur var apgūt šīs jomas profesijas. Šādā veidā jaunietim ir iespējams praktiski pārbaudīt savas intereses dziļumu. Savukārt personības iezīmes ir daudz noturīgākas un tik ātri nemainās. Turklāt, ja runājam par Hollanda profesionālo tipoloģiju, tad ar metodiku palīdzību personības iezīmes var noteikt vecāko klašu skolēniem. Tāpēc šajā gadījumā ir labāk tomēr doties uz sarunu pie karjeras konsultanta,» iesaka N. Kalēja.
Bezmaksas karjeras konsultācijas sniedz Nodarbinātības valsts aģentūra, vairāki desmiti karjeras konsultantu strādā mācību iestādēs vai tos algo pašvaldība.