Konkretizē Rail Baltica trasi
Sešpadsmit gadus ilgušajām runām vispār par Rail Baltica projektu šomēnes jāpārvēršas Rail Baltica novietojuma apspriešanā.
Parīt paies tieši sešpadsmit gadu kopš Rail Baltica projekta publiskošanas. Proti, Rail Baltica parādījās ziņās par 1999. gada 5. februārī Viļņā notikušu Baltijas valstu premjeru tikšanos, kur izteikta vēlēšanās būvēt Eiropā lietotā platuma sliežu ceļu, kas savienotu Baltiju ar Eiropas vidieni un Skandināviju. Projekta parādīšanos noteica Baltijas valstu cerības ne vien iestāties Eiropas Savienībā, bet arī saņemt ES naudu projekta realizācijai.
Baltijas valstu cerību pirmā daļa piepildījās 2004. gadā, kad Latvija, Lietuva un Igaunija patiešām sāka saņemt ES palīdzības fondu naudu, taču ne tādā apjomā, lai būtu iespējams finansēt Rail Baltica projektu. Patlaban ir atrasti līdzekļi, lai finansētu nevis projektu, bet projekta projektu ne pārāk drošā pārliecībā, ka šo projektu varēs sākt realizēt pēc 2020. gada. Tad sāksies nākamais ES plānošanas periods, kad ES būtu jāpārtrauc Latvijas uzturēšana līdzšinējā veidā. Doma tāda, ka divdesmit gadu laikā (ņemot vērā, ka ES sāka finansēt Latviju izmēģinājuma režīmā jau pirms 2004. gada) Latvijai ar ES atbalstu ir jākļūst finansiāli pašpietiekamai. Latvija tad saņemšot atbalstu tikai starpvalstu projektu realizācijai, ar ES starpniecību uz īsāku laiku koncentrējot iemaksas, ko valstis veikušas savā pašpalīdzības kasē ilgākā laika periodā. Rail Baltica tad nu būtu galvenais projekts, kam Latvija varētu saņemt naudu no 2020. gada pret solījumu atdot ES tikpat daudz naudas kaut kad vēl tālākā nākotnē. No vienas puses, tam vajadzētu piespiest Baltijas valstis uzbūvēt Rail Baltica, par spīti jebkuriem šķēršļiem. No otras puses, nestabilitāte Latvijā un visā ES ir tik liela, ka nav pārliecības par tagadējo plānu izpildi. ES ir pasludinājusi kursu uz praktiski neierobežotu eiro emisiju, kam būtu jānodrošina līdzekļu pietiekamība jebkuriem projektiem, taču Krievija kalpo par vissvaigāko piemēru tam, ka naudas drukāšana neved uz investīcijām. Krievijas rubļa devalvācija dod iespēju dubultot to apgrozībā esošo masu, taču Krievijas valdība bija spiesta glābt ekonomiku no pašas sadrukātās naudas smaguma un nāca klajā ar tādu glābšanas plānu, kas atliek visus investīciju plānus, izņemot investīcijas militārām vajadzībām.
Rail Baltica līdzšinējā virzība atstāj iespēju pēc izvēles ticēt vai neticēt, ka tagad sagatavotā projekta apspriešana beigsies ar paša projekta sagatavošanu un zemes gabalu iegādi līdz 2020. gadam un ka tajā laikā patiešām sāksies dzelzceļa līnijas būvdarbi. Tomēr šī apspriešana var izraisīt interesi arī pati par sevi, jo zemes tirgu trasei piegulošajās teritorijās tā noteikti sakustinās. Piemēru lielām kaislībām ap lielam projektam vajadzīgu zemi bez šāda projekta realizācijas ir devuši tagad jau nezināmā atvilktnē nobāztie Daugavas Ziemeļu šķērsojuma priekšprojekti.
Rail Baltica trases iezīmēšanu kartē Latvijas valsts bija deleģējusi pilnsabiedrībai RB Latvija, kas tagad nāk klajā ar sava darba rezultātu – ne trases projektu, bet pamatu trases sabiedriskajai apspriešanai un ietekmes uz vidi novērtējumam. Viens no trases paskaidrojuma punktiem vēsta, ka trase skars apmēram 2000 nekustamo īpašumu Latvijā.
Satiksmes ministrijas Rail Baltica izpētes projekta vadītājs Kaspars Vingris norādīja, ka šobrīd informācija par iespējamo Rail Baltica trasi nodota pašvaldībām, kuru teritorijās šī trase iezīmēta. Valsts uzticējusi pašvaldībām šā mēneša laikā savos preses izdevumos un/vai publiski pieejamās vietās redzamos plakātos iepazīstināt ar trases novietojumu un sasaukt interesentus uz šo materiālu apspriešanu. Visi tie, kuru zemes īpašumus trase savā tagadējā veidā tieši ietekmētu, tiks par to informēti individuālās vēstulēs ar aicinājumu piedalīties projekta sabiedriskās apspriešanas pasākumos