Rail Baltica Rīgā interesē tikai estētus

Arnis Kluinis schedule27.feb 2015

Rail Baltica dzelzceļa trase sašķels Latvijas teritoriju, kas tagad bez kādiem nožogojumiem jau sadalīta Rīgā un Nerīgā.

Rail Baltica apspriešanai līdz Rīgai nonāca aizvakar vakarā. Pašvaldība bija atvēlējusi pasākumam telpas pašvaldības ēkā Brīvības

ielā 266, bet tas arī viss. Rīgas pārvaldes aparāts no saviem darbinieku tūkstošiem nebija deleģējis nevienu pašu pulksten 18 vakarā ķerties pie darba pienākumiem – paust un uzklausīt attieksmi, vēlējumus vai prasības attiecībā uz būvi, kurai pēc apmēriem līdzvērtīgas Rīgā nav bijis. Daži apspriešanas dalībnieki gan stādījās priekšā kā strādājoši Rīgas pašvaldības iestādēs, bet konkrētajā gadījumā viņi izrādīja privātpersonu iniciatīvu.

Rīgā notiekošais ir labi saprotams. Ja pašvaldībai patiešām nekādas attieksmes vai prasību nav, tad arī nevajag tērēt laiku ar standartfrāzēm, kā nu kurš cīnīsies par ekonomikas attīstību, pilsētnieku interešu un dabas saglabāšanu. Pašvaldības pārstāvju nepiedalīšanās pasākumā lieliski saskanēja ar faktu, ka starp apspriedes dalībniekiem neatradās neviens rīdzinieks, kurš pieteiktu savu personisko interešu aizskārumu. Tā, lūk, milzīga atšķirība starp rīdziniekiem un nerīdziniekiem, no kuriem viena gados veca kundze bija ieradusies Rīgā turpināt Sējas pagastā nepabeigtas sarunas par viņas dārziņa saglabāšanu.

Rīdzinieku relaksēto attieksmi izskaidro tas, ka Rīgā jaunā dzelzceļa trase pamatā iespiesta starp nožogojumiem ap jau esošajām trasēm vai bijušajām dzelzceļa trasēm. Lai šo ierobežojumu nepārkāptu, trases vilcēji apmēram kilometra garumā atteikšoties no divsliežu ceļa, kur divas sliedes nevar iegrozīt starp Matīsa kapiem un Centrālcietumu. Tā kā Daugavu neviens nav privatizējis, dzelzceļa tiltu paplašināt iespējams bez jebkādiem vietas ierobežojumiem, bet atradās entuziasti uzmanīt to, lai tilta paplašināšana nesabojātu esošā tilta eleganci. Tagad funkcionējošā dzelzceļa trase Pārdaugavā arī ir par šauru veco un jauno sliežu likšanai blakus, bet šaurā vieta ir pārāk gara, lai arī tur varētu sašaurināt jauno ceļu līdz vienām sliedēm. Vecās un jaunās sliedes būs jāliek divos stāvos, raisot diskusiju par to, vai labāk izskatītos jaunās sliedes parakt zem vecajām vai pakārt virs vecajām.

Jau šodien trases apspriešanā estētika tiks nomainīta ar pavisam citiem jautājumiem. Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa un ļoti daudzi novada iedzīvotāji sagaidīs trases vilcēju ar vārdiem, kuru kopsavilkums Neatkarīgajai skanēja šādi: «Nelaime ir tā, ka dzelzceļš mūsu novadu nevar apiet, taču neviens no piedāvātajiem variantiem mūs neapmierina. Zeme dzelzceļa tuvumā kļūs par tādu, ko ne pašiem apkopt, ne citiem pārdot.»

VĒL VAR PAGŪT

interesēties un izteikties par Rail Baltica projektu:

• Baldones kinoteātrī šodien, 27. februārī, plkst. 16;

• Limbažu novada pašvaldības ēkā 2. martā plkst. 11;

• Salacgrīvas kultūras namā 2. martā plkst. 17;

• Bauskas kultūras centrā 3. martā plkst. 11;

• Ulbrokas kultūras namā 4. martā plkst. 18;

• Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijā (Eduarda Smiļģa ielā 46) 6. martā plkst. 17;

• Mārupes kultūras namā 7. martā plkst. 11;

• Vangažu pilsētas pārvaldē 9. martā plkst. 16;

• Ropažu novada Zaķumuižas klubā 10. martā plkst. 17;

• Garkalnes novada domē (Rīgā, Brīvības gatvē 455) 11. martā plkst. 17.