Latvijas tēls pinas padomijas stereotipos
Ar gardiem siera cepumiņiem un jaunu videorullīšu noskatīšanos Latvijas institūts nosvinējis ārvalstniekiem domātās interneta vietnes latvia.eu atjaunošanu, – ja neņem vērā pāris vēl slīpējamas tehniska rakstura lietas, visa kā šeit ir kļuvis vairāk, viss kļuvis kustīgāks, pievilcīgāks, un jaunajam saturam jākļūst par to simpātisko skatlogu, caur kuru ārzemnieki attālināti palūkojas uz Latviju. Tomēr tūristiem ir nelāgs paradums ielūrēt arī pa šķirbu ķēķa durvīs, un tur redzams pavisam ne tas, ko vēlas popularizēt Latvijas maigā vara.
Jaunākajā vācu lidsabiedrības Lufthansa žurnālā, ko šķirstīt piedāvā itin visos pasaules virzienos lidojošajiem pasažieriem, ievietots arī stāsts par trim Baltijas valstīm. Sebastiāna Handkes ceļojuma apraksts ar Fabiāna Veisa fotogrāfijām. Žurnālists skaidri apzinājies, ka dodas uz kādreizējo Padomju Savienības teritoriju, un piemeklējis atbilstošus apskates objektus. Diemžēl tieši Latvijai tekstā tikusi lielākā padomijas stereotipu deva, ko nepārprotami sekmējusi mūsu valstij raksturīgā sliktu ceļu klātne. «Mēs izbraucām cauri Valkai, robežpilsētai, un ceļš pārvērtās trasē (vāc. Piste/ angl. Track).» Žurnālists apmeklējis bijušo padomju bunkuru Līgatnē, bijušo padomju teleskopu Irbenē, bijušo padomju mākslas kombinātu Māksla un galu galā secinājis, ka visas trīs Baltijas valstis ir ļoti atšķirīgas: Igaunija ir skandināviska, Lietuva ir poliska, bet Latvija – krieviska.
«Latvija ir mājas lielai krievu minoritātei, tuvu trešdaļai populācijas, ieskaitot Rīgas mēru. Attiecības ir miermīlīgas, bet viegli saspringtas.» Labi, ka Labietī dzertajā alū ceļotājs nesagaršoja Padomju Savienību un krievus. Pēc Meža un Baltā aborigēna iemalkošanas pašmāju alus vācu žurnālistam nu šķiet garlaicīgs.
Pie dziesmas žurnālistu!
Lidsabiedrības Lufthansa žurnāla konstruētais Latvijas tēls dramatiski atšķiras no tā, ko jau gadiem cenšas radīt Latvijas institūts, – radoša un konkurētspējīga valsts, kurā mīt simpātiski un veselīgi pašironiski latvieši, rodama bagātīga kultūra un droša vide. Arī Latvijas atjauninātais portāls un jaunie pašreklāmas klipi runā par labām un jaukām lietām, kam nav nekādas saistības ar padomijas ēnu vai Krievijas tuvuma radītajiem draudiem. Par pirtī iešanu, par kopā būšanu un dziedāšanu, par lasīšanas tradīcijām. Bērneļi būvē koka mašīnu, jo esam radoša nācija. Latvija – vieta, kur atgriezties.
Savukārt krieviskā pagātne ir tā tematika, no kuras mūsu maigā vara vēlas distancēties. Latvijas institūta direktore Karina Pētersone, uzzinot par Latvijas attēlojumu lidsabiedrības Lufthansa versijā, konstatē, ka jāturpina cīnīties ar negatīvu mitoloģiju, un mudina savu kolēģi: «Ņemsim pie dziesmas to žurnālistu.»
Tikmēr reklāmists Ēriks Stendzenieks, kura aģentūra veidojusi jaunos radošos risinājumus, pieļauj, ka Latvijas tēls šajā gadījumā cieš lidsabiedrību konkurences dēļ, proti, Lufthansa cenšas kaitēt airBaltic. «Un tas ir vismaz nekorekti. Gribētu redzēt, kā viņi paši reaģētu, ja mēs teiktu, ka Vācijā nav nekā vairāk par desām un sinepēm.»
Ātrāk lādēt, gudrāk meklēt
Atjaunotā oficiālā vietne Latviju rāda pozitīvā un eiropeiskā gaismā. Atšķirībā no iepriekšējās versijas šī ir daudz atraktīvāka – ekrānā vienlaikus pieejami saturiski daudzveidīgi informācijas bloki. Kustīgi grafiki. Taču līdzi šai dinamikai tradicionāli nāk ātruma problēma. Pat pie kvalitatīva interneta nepieciešams laiks, lai portāls ielādētos, bet citur Eiropā internets ir vēl krietni lēnāks nekā mūsu valstī. Portāla saimnieki cer šo problēmu atrisināt, pārliekot vietni uz digitālā servisa kompānijas Amazon serveriem ASV.
Arī meklētāja funkcija pagaidām pieklibo. Par to varētu neraizēties, ja vien tā nebūtu pirmā, kas atveras pēc adreses ievadīšanas, turklāt pa visu ekrānu. Ne Kuldīgu atpazīst, ne Brīvības pieminekli, ne visā pasaulē ikvienam tūristam zināmo naktsmītnes pakalpojuma apzīmējumu bed&breakfast.