Signe Bāliņa: Izcīnīt digitālajā pasaulē vietu arī latviešu valodai
24. martā Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas gadskārtējā kopsapulcē par asociācijas prezidenti atkārtoti tika ievēlēta Signe Bāliņa.
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare ir viena no straujāk augošajām eksporta nozarēm Latvijā. Šī ir nozare, kurā ir izveidojusies lieliska sadarbība starp zinātni un uzņēmējiem, kurā inovācijas nemitīgi ienāk biznesā un kļūst pieejamas visiem. Kādi ir lielākie nozares izaicinājumi? Kad viedās ierīces arī latviešu valodā varēs atbildēt uz mutiski uzdotu jautājumu, varēs izpildīt mutiskas komandas? Uz šo un citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.
– Ja raugāmies uz zinātnes attīstības rādītājiem, tad Latvija atpaliek gan no Igaunijas, gan no Lietuvas. Vai asociācija var kaut ko darīt, lai situāciju mainītu, lai Latvijas lēmumu pieņēmēji mainītu attieksmi?
– Kad vērtējam tādu jomu kā pētniecība un attīstība, tad nav noslēpums, ka Latvijā izdevumi pētniecībai un attīstībai ir vieni no zemākajiem ES. Vairums Eiropas valstu tiecas uz to, lai ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020. gadā būtu vismaz 3% lielumā no IKP. Latvijas mērķis ir 1,5% no IKP, kas ir divas reizes mazāk. Ambīcija, ko Latvija izvirza pētniecībai, ir uz pusi mazāka nekā vidēji Eiropā. Savukārt Skandināvijas valstīs, kas ir mūsu tuvākie kaimiņi, izpētes ambīcijas ir augstākas par ES vidējo, jau 2013. gadā Zviedrijā un Somijā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā bija vairāk nekā 3% no IKP.
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē pētnieciskais resurss izpaužas ne tikai zinātniskajās institūcijās, bet arī nozares uzņēmumos. IKT nav iedomājama bez pētniecības, attīstības un inovācijām. Bez tā vienkārši nav iespējams izturēt konkurences cīņā un noturēties tirgū.
Viena no programmām, kuru mēs augstu vērtējam, ir Ekonomikas ministrijas Kompetences centra atbalsta programma. Kompetences centra pētniecības projekti tiek veikti uzņēmēju interesēs – uzņēmēji saprot, ka būtu svarīgi pētīt kādu jautājumu, jo šajā jomā ir jauna produkta izveidošanas iespējas. Projektus realizē nozares uzņēmumi saviem spēkiem vai arī sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām. Mums ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu (LU MII), ar Rīgas Tehnisko universitāti, ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu (EDI) un citām pētnieciskajām institūcijām. Nenoliedzami, ka publiskais finansējums zinātnei ir pārāk mazs. Tāpēc vēl jo svarīgāk ir izvēlēties virzienu, kādā tiks koncentrēti resursi. IKT nozarē ir laba sadarbība starp zinātni, pētniekiem un uzņēmējiem. Mēs meklējam un atrodam efektīvas sadarbības formas. Gadās arī tā, ka pētniekus un uzņēmējus interesējošas tēmas nesakrīt. Ir nozares, kurās pētnieku zinātniskās izpētes virzieni, īpaši fundamentālajā zinātnē, atšķiras no tām lietišķajām problēmām, kuras izvirza uzņēmēji. Tad nekas kopīgs nevar izdoties. Savukārt IKT jomā tā nav. Varu minēt daudz labu piemēru par saskaņotu rīcību. Viens no labiem piemēriem ir runas korpusa izstrāde latviešu valodā, kuru īsteno ziņu aģentūra LETA sadarbībā ar vadošo Baltijas tehnoloģiju lokalizācijas uzņēmumu Tilde un LU MII. Angļu valodā runas atpazīšana jau tiek ieviesta visdažādākajos tehnoloģiskajos risinājumos, bet latviešu valodā tā ir vēl tikai jāizveido.
– Ar runas korpusu jūs saprotat tehnoloģiju, kas sarunas valodu pārveidos par tekstu?
– Šis ir tikai pirmais solis. Tiklīdz tas kļūs iespējams, tā, piemēram, viedās ierīces arī latviešu valodā varēs atbildēt uz mutiski uzdotu jautājumu, varēs izpildīt mutiskas komandas, pārtulkot runas tekstu citā valodā. Angļu valodā tas jau ir iespējams. Pagājušajā gadā Microsoft partneru konferencē tika demonstrēts, kā datorprogramma ļauj saprasties dažādu valodu pratējiem. Viens cilvēks runā tikai angļu valodā, otrs tikai vāciski. Dators automātiski tulko sarunu pretējās puses valodā. Šāda tehnoloģija jau tuvākajā laikā tiks pielāgota Skype vajadzībām. Latviešu valodā šādas iespējas vēl tikai jāizveido. Runas korpuss ir kā pirmais solis, lai šādas tehnoloģijas varētu attīstīt. LU MII pētniekiem bija idejas, kā to darīt, bet viņiem nebija runas materiāla. Aģentūras LETA rīcībā savukārt ir lieli teksta un runas masīvi. Sadarbība ir aizsākusies, un ceru, ka tā tiks veiksmīgi turpināta.
– Protams, ka nevar salīdzināt tirgus lielumu angļu valodai un latviešu valodai. Valodām ar relatīvi nelielu lietotāju skaitu ir neiespējami izstrādāt šādas tehnoloģijas bez publiska finansējuma atbalsta.
– Viennozīmīgi! Bez atbalsta un politikas tas nebūs iespējams. Tagad tiek izvērtēti priekšlikumi, lai jautājumus, kas attiecas uz runas korpusu un valodniecību, varētu atbalstīt arī no ES fondu līdzekļiem. Bez publiska finansējuma atbalsta latviešu valoda var digitālajā pasaulē pazust.
– Lietojot Google translator, brīžiem var sacensties par kuriozāko tulkojumu.
– Ja salīdzinām šodienas tulkojumus ar to, kādi tie bija pirms vairākiem gadiem, tad kvalitāte ir būtiski uzlabojusies. Tikai Google ir amerikāņu korporācija, kas fokusējas uz globāliem mērķiem. Latvijas tulkošanas rīku lielākais veidotājs ir Tilde, kas strādā ar latviešu valodu un citām Baltijas valodām. Strādāt ar lielajām valodām ir vieglāk, jo tām ir uzkrāts ļoti daudz paralēlu tekstu, piemēram, vācu un angļu valodai. Tāpēc lielajām valodām tulkošanas algoritmus izstrādāt ir vieglāk. Latviešu valodā nav tik daudz paralēlo tekstu ar citām valodām. Latvijā ir jāveido cits programmas pilnveides modelis. Izstrādājot līdzīgas programmas latviešu valodai, ir jāizmato valodu zināšanas, jāiesaista valodnieki. Tieši tā rīkojas Tilde. Pieaicina palīgā valodniekus, lai attīstītu algoritmus. Ir pierādīts, ka Tildes latviešu valodas tulkotāja kvalitāte ir labāka nekā Google. Laba latviešu valodas tulkojumu kvalitāte ir Bing. Tilde sadarbībā ar Microsoft uzlaboja Bing latviešu valodas tulkojumus. Cik es zinu, tad Tilde ir vienīgais uzņēmums, kura nosaukums minēts Bing tulkotājā – ka tas ir Microsoft produkts, kas tapis sadarbībā ir Tilde.
Cits Kompetences centra virziens ir biznesa procesu attīstība. Mūsdienās pilnīgi visu nozaru attīstība ir atkarīga no IKT risinājumiem. Piemēram, Lattelecom kopā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) un EDI izstrādā projektu par tiešsaisti starp cilvēka veselības mērījumiem un ārsta palīdzību. Cilvēks dzīvo mājās, dažādas ierīces regulāri mēra veselības stāvokli raksturojošos lielumus, piemēram, asinsspiedienu. Tiek meklēts tehnoloģisks risinājums, lai informācija no mērierīces nonāktu līdz ārstējošajam vai ģimenes ārstam, un jāizveido algoritms, kādos gadījumos ārstam nekavējoties ir jāreaģē, jāzvana pacientam, jāaicina uz vizīti. Mediķiem ir jāpiedāvā ieteikums, pie kādiem veselības radītāju lielumiem kādai vajadzētu būt ārstu rīcībai. Sadarbībā ar EDI un RSU tiks radīts produkts, kas palīdzēs sirds un diabēta slimniekiem, kas ir vienas no lielākajām riska grupām Latvijā. Pie mums var radīt un izmēģināt šādu sistēmu, lai pēc tam to piedāvātu ieviest arī citviet pasaulē. Nākamgad tiek plānoti pirmie pilota projekti sadarbībā ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju.
– Vai datu drošības jautājumu risinājumi tiek izstrādāti arī pie mums, vai arī mums jāpaļaujas tikai uz lielo programmu gigantu sagatavotajiem pretpasākumiem?
– Arī pie mums tiek domāts par jauniem drošības risinājumiem. Tā, piemēram, Latvijas uzņēmumam DPA viens no projektiem Kompetences centra virzieniem saistīts ar to, kā radīt optimālākus drošības risinājumus, īpaši attiecībā uz mobilo telefonu lietošanu. Tagad mobilo telefonu funkcijas ir paplašinājušās. Tajos uzkrājas privāta informācija, tos izmanto, piemēram, banku norēķiniem. Ir ideja aizvietot daudzās paroles ar biometrisku identificēšanu. Ja pietiktu ar biometrijas datiem, tad nevajadzētu daudzās paroles. Paroles periodiski ir jāmaina. Lai tās atcerētos, daudzi izmanto ļoti vienkāršu simbolu virkni, piemēram, viens, divi, trīs, četri… Kad tika uzlauzti Swedbank interneta bankas konti, tad uzlaušana notika, ievadot reālu klientu numurus un izmēģinot visvienkāršākās paroles. Kam bija vienkārša parole, tam kontu uzlauza. Cilvēkiem paroļu ir daudz un nāk klāt jaunas. Kā tās uzglabāt, atcerēties un nesajaukt? Ja visur izmanto vienu paroli, tad, to iegūstot, tiek pie pilnīgi visas informācijas. Tāpēc arī tiek meklēta cita pieeja, piemēram, biometrija, pirksta nospiedums.
IKT nozarē ir ļoti daudz lietišķu problēmu, kurām ir nepieciešama zinātniska pieeja.
No atdeves viedokļa ir svarīgi, lai projekta rezultāti būtu redzami un sajūtami vismaz pēc vairākiem gadiem. Lai ieguldītie finanšu līdzekļi tiktu atpelnīti un ienestu naudu, kuru var izmantot nākamajiem pētījumiem un nākamajām investīcijām.
Un, protams, ir svarīgi uzturēt mūžizglītību. Tehnoloģijas nemitīgi mainās, ir jāapgūst, kā darboties ar jaunu ierīci, jaunu programmatūru. Tāpēc jāmācās ir nemitīgi.
Satraucošs ir fakts, ka jaunu, kvalifikāciju ieguvušu IKT speciālistu skaits ar katru gadu samazinās. Pirms desmit gadiem tie bija 1000 speciālisti gadā. Pēdējos gados šim skaitlim ir tendence samazināties, un pagājušajā gadā tie bija vairs tikai 720 speciālistu. Protams, to var skaidrot ar demogrāfisko situāciju, bet tendences ir satraucošas. Var prognozēt, ka 2020. gadā IKT nozarē pietrūks aptuveni 4000 speciālistu. Pašlaik mēs nodarbinām 25 tūkstošus, un tendence ir no gada uz gadu augoša, jo neviena nozare nevar iztikt bez IKT speciālistiem.
– Tagad uzkāpsiet uz tribīnes un aicināsiet atbalstīt lietišķus un zinātniskus pētījumus, bet jums atbildēs, ka caur IKT pasūtījumiem notiek valsts naudas izzagšana, kā piemēru minot skolas.lv projektu. Ko jūs atbildēsiet?
– Skolas.lv gadījums ir specifisks. Tika izstrādāts produkts, kas tika nodots pasūtītājam, bet pasūtītājs sistēmu neieviesa. Visu laiku pasūtītājs ieviešanas procesu vilka garuma. Ja pasūtītāja pusē ieviešana nenotiek, tad neatkarīgi no tā, cik labs ir izstrādātais projekts, tas netiks ieviests. Tieši tas ir skolas.lv gadījums. Arī IKT nozarē ir plašas diskusijas par šo gadījumu. Savulaik asociācija piedalījās IKT pakalpojumu iepirkumu vadlīniju izstrādāšanā, sadarbojoties gan ar Iepirkumu uzraudzības biroju, gan ar citām valsts un nevalstiskajām institūcijām. Mēs kopīgi izstrādājam iepirkuma vadlīnijas, labo praksi. Pašlaik mēs domājam, ka varbūt ir nepieciešamas arī projekta vadības vadlīnijas. Proti, kādai ir jābūt projekta vadībai no pasūtītāja puses. Ja projekta vadītājam nav nepieciešamās kvalifikācijas vai – vēl sliktāk – no projekta pasūtītāja puses vadītāja vispār nav, tad kā var runāt par labu projekta pārvaldību.
Pasūtītājam ir jāsaprot, ko viņš pasūta, ko vēlas ieviest. Ja pasūtītājam šie jautājumi ir skaidri, tad risinājumi ir veiksmīgi un sniedz labumu visiem. Katru gadu asociācija pasniedz balvu labākajam IKT risinājumam – Platīna peli. Viens no veiksmīgākajiem projektiem bija Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskā deklarēšanās sistēma (EDS). Lielā daļā valstu tik plašas iespējas vēl nav ieviestas. 2014. gada decembrī pasniedzām Platīna peli Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmai. Pasūtītājs zina, kas ir nepieciešams, kas ir vajadzīgs. Rezultātā profesionāli veikta sistēmas izstrāde sniedz labumu visiem.
– EDS un internetbankas iespējas ievērojami samazināja pieprasījumu pēc elektroniskā paraksta Latvijā.
– Kad ir strukturēta informācija, kas ir jāiesniedz lielam cilvēku vai uzņēmumu skaitam, tad ir loģiski, ka tiks izveidota sistēma kā, piemēram, EDS. Ja ir jāapstiprina unikāla vēstule, jāparaksta specifisks līgums, tad ir svarīgs eparaksts. Es savā darbā bieži izmantoju eparakstu. Tā ir daudz vienkāršāk, veidojot komunikāciju ar valsts institūcijām vai starp uzņēmumiem.
Igaunija un Latvija izvēlējās atšķirīgus ceļus elektroniskā paraksta ieviešanā. Latvijā identifikācijas kartes (ID) un elektroniskā paraksta savietošana ilga vairāk nekā desmit gadu. Igaunijā bija savādāk. Igaunija ID kartes ieviesa ātrāk un uzreiz izmantoja kā autorizācijas instrumentu valsts un banku sistēmās.
– Viņiem elektroniskās informācijas apmaiņas infrastruktūra veidojas uz jau sagatavota risinājuma. Mums šāda infrastruktūra izveidojas bez ID un elektroniskā paraksta. Tagad lielākajai cilvēku daļai ID karte ir vajadzīga tikai kā ceļošanas dokuments Šengenas zonā.
– Kad ID kartes sāka ieviest, mūsu asociācija ieteica, lai elektroniskais paraksts katrā kartē jau būtu aktivizēts.
Varbūt man kā privātpersonai elektronisko parakstu nevajag, bet, tiklīdz esmu uzņēmējdarbībā vai darbojos nevalstiskajā sektorā, eparaksts ievērojami atvieglo un padara daudz ērtāku darba ikdienu. Diviem uzņēmējiem ir vieglāk un vienkāršāk parakstīt līgumu elektroniski, bet tad abiem ir jābūt aktivizētam elektroniskajam parakstam.
– IKT nozare ir ar pieaugošu eksportu. Kādi ir galvenie eksporta tirgi?
– Mēs katru gadu apkopojam nozares sasniegumus. IKT nozares eksports no gada uz gadu pieaug. Tā, piemēram, 2013. gadā eksporta īpatsvars nozares apgrozījumā pieauga, ietverot gan produktus, gan pakalpojumus, – no 30,3% 2012. gadā uz 34% 2013. gadā, kopumā pārsniedzot vienu miljardu eiro. Pat 2009. gadā, kad visiem bija samazinājums, IKT nozares eksports palielinājās. Tas nozīmē, ka Latvijas IKT nozare ir eksportspējīga un mūs augstu novērtē ārpus robežām. Tas nozīmē, ka Latvijā ir laba IKT speciālistu sagatavošanas skola un augsts darbinieku profesionālās kvalifikācijas līmenis. Katru gadu Latvijas jaunieši no pasaules informātikas olimpiādēm atbrauc ar medaļām.
Galvenie eksporta tirgi ir Skandināvija, Apvienotā Karaliste, Krievija, bijušās PSRS republikas, jo īpaši Gruzija un Moldova. Taču ir uzņēmumi, kas pilda pasūtījumus, piemēram, no ASV, Āfrikas un Āzijas valstīm, Centrālās Eiropas.
– Kādas ir Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas nākotnes prioritātes?
– LIKTA ir profesionāla nevalstiska organizācija, kas aptver visu Latvijas IKT nozari, apvienojot nozares uzņēmumus un organizācijas, kā arī individuālos biedrus un asociācijas. LIKTA mērķi ir veicināt informācijas sabiedrības izveidi un nozares attīstību Latvijā.
Nākamajam gadam mēs esam izvirzījuši piecas galvenās prioritātes: IKT izglītības un eprasmju attīstība, starptautiskā sadarbība, iesaiste jaunā perioda ES fondu aktivitāšu plānošanā un labās prakses vadlīnijas projektu pārvaldībā, kā arī aktivitātes sabiedrisko attiecību jomā.
Tāpat asociācija plāno turpināt darbu, skaidrojot gan valdībai, gan sabiedrībai IKT nozares lomas pieaugumu tautsaimniecības izaugsmē kopumā, tostarp konkurētspējas celšanā dažādās nozarēs. Būtisks darbs gaidāms pie vienotā digitālā tirgus izveides, ņemot vērā, ka EK par prioritāti šim gadam ir izvirzījusi jomas tiesiskā regulējuma sakārtošanu.