Dziesmu svētku skandāls – bez skaidriem secinājumiem

Bērnu drošībai ir jābūt prioritātei visos pasākumos, kur viņi piedalās, – ne tikai skolēnu dziesmu un deju svētkos, tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, uzsvēra tiesībsargs Juris Jansons. Viens no soļiem, lai uzlabotu situāciju: jāizstrādā jauni tiesību akti, kas regulētu dažādu vecumu dalībnieku slodzi.

Pasākumos, kur ir bērni, jābūt ievērotām ne tikai drošības, bet arī citām prasībām: dzīvošanas, ēdināšanas, loģistikas, higiēnas un privātuma. «Šobrīd ir laiks – daži gadi, lai visu sakārtotu, tajā skaitā jāizstrādā tiesību akti ar jau Izglītības likumā noteiktajām slodzēm katrai vecuma grupai,» pēc tikšanās ar ministri teica tiesībsargs, uzsverot, ka viņš un viņa birojs esot gatavs iesaistīties preventīvu pasākumu izstrādāšanā. To, vai drošības normas šajos svētkos tika pārkāptas, viņš nevarot apgalvot, – to rādīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupas veiktā izmeklēšana, Ģenerālprokuratūras un arī valdības viedoklis. Taču, «ja ir ģībšanas, pārgurumi, tad varam izdarīt secinājumus, ka kaut kas nav bijis izdarīts pareizi». To apliecinājuši arī tiesībsargam adresētie zvani, epasti un vēstules, kurās vērsta uzmanība uz to, ka bērnu intereses nav tikušas pietiekami ievērotas. J. Jansons arī aprādīja, ka nevar atsaukties uz padomju laikiem, kad bērni dzīvojuši vēl sliktākos apstākļos: bērnu tiesību aizsardzības joma esot ļoti attīstījusies, un nevar turpināt dzīvot pēc tā laika principiem.

M. Seile atzina, ka XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos notikušais vērtējams kā laime nelaimē, aicinot nepadarīt to par katastrofu, bet «kā iespēju svētku tradīciju padarīt daudz pilnvērtīgāku un veiksmīgāku ilgākā laika posmā». Viņa uzskata, ka, rīkojot svētkus, kuros iesaistīti bērni, būtu jāievēro prioritātes šādā secībā: veselība un drošība, svētki pašiem dalībniekiem, latvisko tradīciju saglabāšana un mākslinieciskās kvalitātes. Lai to visu nodrošinātu turpmāk, liels akcents jāliek uz preventīvajām darbībām. Jāizdara secinājumi un jāizlemj, kas jāsaglabā, bet kas jāmaina, lai svētkus izdotos sarīkot tieši tādā prioritāšu secībā.

Ministre skaidroja, ka kārtējā, pēc skaita otrajā, IZM izveidotajā darba grupā (tā notika vakar) tiks apkopoti pirmie secinājumi, taču gala variants gan vēl būšot jāpagaida – tas varētu būt augusta otrajā pusē, jo vēl paredzētas divas sanāksmes. Tas tiks iesniegts premjerei Laimdotai Straujumai, kura tad šo informāciju ņems vērā viņas veidotajā komisijā. Uz jautājumu, kāpēc viss tiek vilkts garumā, ministre atbildēja: ko tad īsti vēloties – sasteigtus secinājumus vai pēc būtības izvērtēt notikušo – gan labo, gan ne tik labo. Šobrīd gan jau esot nonākuši pie dažiem secinājumiem, piemēram, vajadzīgas lielākas pauzes mēģinājumu laikā (dejotāji tādas ievērojuši ik pēc 40 minūtēm, un tas ievērojami uzlabojis bērnu pašsajūtu), arī ēdināšana jāuzlabo un jāpalielina kaloriju daudzums, ņemot vērā dalībnieku papildu slodzi svētku laikā, jāuzlabo transporta plūsma, lai būtu mazāks pārbraucienu skaits, jāpiestrādā pie ēku drošības. Diemžēl šogad Mežaparka estrāde nespēja noturēt tik lielu skaitu cilvēku. Attiecībā uz dalībnieku skaitu M. Seile pieļāva – ja infrastruktūra netiks uzlabota, tas būs jāsamazina, taču viņa cerot, ka vēl ir laiks, lai to nenāktos darīt. Nebūt neesot vajadzīgi milzīgi finansiālie ieguldījumi, lai novērstu kļūdas un panāktu to, lai būtu gan svētki, gan ievērotas bērnu tiesības. «Svētkiem ir jābūt, un neredzu iemeslu, kāpēc to nevarētu noorganizēt tā, lai neciestu ne dalībnieki, ne mākslinieciskā kvalitāte. Ir tikai jāveic konkrēti praktiski soļi,» rezumēja ministre.