Puse reģionālo autoceļu ir sabrukšanas stāvoklī
Ja valsts galvenie ceļi, pateicoties Eiropas naudai, šogad lielākoties būs sakārtoti, tad reģionālajiem un vietējiem ceļiem un tiltiem bez budžeta finansējuma "nākotne ir drūma", aģentūru LETA informēja biedrībā "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB).
Vietējos ceļus var uzturēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem, un ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem nākamajos piecos gados varēs saremontēt tikai 10% reģionālo ceļu. Lai uzturētu kārtībā tikai valsts vietējos autoceļus, ik gadu nepieciešami 138,2 miljoni eiro.
Pašlaik tikai 51,2% no reģionālajiem autoceļiem jeb 2304 kilometri esot kādreiz asfaltēti, bet tagad nonākuši sabrukšanas stāvoklī. Arī 51% Latvijas tiltu esot sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Lielākajai daļai tiltu vecums ir 40 līdz 80 gadu, un to tehniskais stāvoklis jau sen neatbilst drošības nosacījumiem.
Pēc LCB aprēķiniem, ja turpināsies pēdējo desmit gadu prakse un valsts problēmas tiks risinātas uz ceļu uzturēšanai budžetā paredzētās naudas rēķina, līdz 2020.gadam sliktā stāvoklī nonāks arī puse no tiem reģionālajiem autoceļiem, kas pašlaik ir apmierinošā stāvoklī, - tātad vēl aptuveni 450 kilometru.
Ceļus un tiltus neremontējot un ļaujot tiem pamazām sabrukt, tiek radīti būtiski zaudējumi valstij un cilvēkiem, kuri dzīvo un strādā lauku reģionos. Piemēram, kritiskā stāvoklī esoša un slēgta tilta dēļ piena pircējam ik dienu piena savākšanai būs jānobrauc papildu 30-40 kilometri. Rezultātā tikšot radīti 600 līdz 900 eiro zaudējumi uz katru savākto piena tonnu. Līdz ar to patērētājam ražotā produkcija sadārdzināsies un pārstrādes uzņēmumiem būs grūtāk konkurēt ar citiem tirgū ražotiem produktiem. Slēgto tiltu dēļ cietīšot ne tikai lauksaimniecības, bet arī mežsaimniecības, rūpniecības, transporta un pārvadājumu pakalpojumu nozares.
Finanšu ministrija ceļu remontiem Ministru kabinetam piedāvājot vēl vairāk samazināt jau tā knapo valsts finansējumu ceļiem.
Kā ziņots, arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) norādījis, ka finansējuma deficīts vietējiem ceļiem sasniedz 700 miljonus eiro, un tas nozīmē, ka pakāpeniski jāpalielina valsts budžeta programmas ceļiem.
Arī ministrs skaidroja, ka vietējās nozīmes ceļus esot iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem, ko tajos liegts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Patlaban finansējuma deficīts vietējās nozīmes ceļiem jau sasniedzot 690 miljoni eiro. Šos līdzekļus esot vajadzējis ieguldīt ceļu tīklā, lai saglabātu to labā stāvoklī, taču tas nav noticis. "Kā sekas mēs redzam, ka vietējie ceļi, tai skaitā grants ceļi, ir ļoti sliktā stāvoklī," šodien apsekojot valsts autoceļu būvniecības objektus Kurzemē, uzsvēra Matīss.