Nodokļu piedzinēju grupas portrets

Valsts ieņēmumu dienests atgādina skapi, kas tūlīt sagāzīsies no skapī sakarināto skeletu smaguma. Un paraus sev līdzi valsts ieņēmumus ar visu valsti.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pašpieteikšanās uz skandālu ar Muitas pārvaldes vadītāja Tāļa Kravaļa atstādināšanu no amata ir kā uzaicinājums noskatīties šausmu filmu par vairāk nekā pēdējiem divdesmit gadiem Latvijā. VID vēsture izrādās gan iztiesātu un sodītu, gan pieminētu un aizmirstu, gan vairāk vai mazāk nojaušamu burlaku darbu virkne. Starp citu, internetā ir skatāma 12 minūšu gara filma par VID vēsturi, kādu to grib parādīt VID. Tā ļoti atgādina nu jau senos propagandas materiālus par Padomju armiju. Šādos materiālos sniegtās bildes un skaņas nedrīkstēja atklāt kara noslēpumus, tāpēc no foto vai kino attēliem nevarēja saprast, kas, kur un kad noticis, ja vispār noticis. Pietika ar uzmundrinošas mūzikas ritmā deklamētiem vārdiem, kas VID pašslavināšanās gadījumā sākas tā: «Lai valsts varētu sekmīgi funkcionēt, tai nepieciešama iestāde, kas (..) attīsta godīgu uzņēmējdarbības vidi. Šo uzdevumu pildām mēs – VID.» Iestāde neuzdrošinājās nosaukt vārdā nevienu no šiem «mēs», jo iestādes vadītāju vārdu uzskaitījums atgādinātu to, ko VID nevēlas ne atcerēties, ne atgādināt.

Disciplinārlieta pret T. Kravali tika sākta it kā par to, ka Latvija neievēro Eiropas Savienībā noteikto tranzītkravu deklarēšanas procedūru. Jau tas skan fantastiski, jo attiecīgā ES regula ir spēkā kopš 1992. gada jeb apmēram no tā paša laika, kad Latvijā tika nodibināts VID, tajā savas karjeras sāka gan T. Kravalis, gan viņa tagadējā priekšniece VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Kopš 2004. gada ES sastāvā esošā Latvija ir vienmēr reklamējusi sevi kā tranzītvalsti, kurā ne tikai T. Kravalim, bet arī I. Pētersonei jāprot atbildēt uz visiem ar preču tranzītu saistītiem jautājumiem pat tad, ja viņus pamodinātu nakts vidū. No sākuma I. Pētersone tomēr apgalvoja, ka par ES regulas nepildīšanu neko neesot zinājusi, taču tālāk nonāca līdz daudz patiesākam skaidrojumam. Izrādās, ka par struktūrvienības vadītāju muitā kļuvusī T. Kravaļa māsa Baiba Trukšāne likusi atbrīvot uz Krievijas – Latvijas robežas aizturētu kravu ar laikam jau Krievijā ražotiem dārgo zīmolu apģērbu viltojumiem, jo kravai pazuduši sākotnējie pavaddokumenti par kravas sūtīšanu uz ES un uzradušies citi dokumenti par sūtīšanu no Krievijas uz Ķīnu cauri Latvijai. Pēc tam tomēr VID neatļāvās ignorēt ES iestāžu aizrādījumu, ka šādi rīkoties nedrīkst. VID vajadzēja gadu, lai konstatētu, ka ceļš no Krievijas uz Ķīnu tomēr neiet caur Latviju. Dienesta pārbaude tad transformējusies kriminālprocesā ar īslaicīgu B. Trukšānes aizturēšanu. T. Kravaļa centienus glābt māsu I. Pētersone vakar intervijā Latvijas TV kvalificēja par šantāžu. Līdz ar to viss muitā un VID vadītāju aprindās kļūst skaidrs, saprotams un bez problēmām ierakstāms VID vēsturē.

Savu līdz šim spilgtāko lomu VID vēsturē T. Kravalis nospēlēja 2010. gadā ar liecībām pret Muitas kriminālpārvaldes priekšnieku Vladimiru Vaškeviču. Tas atstājis T. Kravaļa automašīnā maisu ar nepilniem 30 tūkstošiem eiro. Vairākas nedēļas T. Kravalis gaidījis no V. Vaškeviča jautājumu, vai viņš gadījumā nav kādu no saviem naudas maisiem vienkārši aizmirsis pie T. Kravaļa. Amatpersonas pavadījušas laiku savstarpējā izsekošanā un sarunu ierakstīšanā, līdz T. Kravalis sācis dalīties atklāsmē, ka nauda nemaz nav aizmirsta, bet iedota viņam kā kukulis. Ar pietiek.com starpniecību publiskotie muitnieku izsekošanas materiāli liecina, ka skaidrās naudas maisu nēsāšana, vadāšana un aizmiršana ir Latvijas valsts amatpersonu ikdiena. Pēc gadījuma ar Latvijas dzelzceļa priekšnieku Uģi Magoni vairs nav šaubu, ka tāds secinājums nav ne pārspīlējums, ne pārpratums, ne attiecināms tikai uz muitniekiem.

Par līdzdalību V. Vaškeviča neitralizācijā T. Kravalis 2012. gada martā saņēma ģenerāļa uzplečus, bet laikam tomēr ne galveno, kāpēc viņš vispār liecināja pret V. Vaškeviču, ciktāl šīs liecības bija viņa izvēle, nevis spiesta lieta. Proti, viņu neiecēla par VID ģenerāldirektoru, kas ļoti savādi cilvēkam, kurš grozījies šā amata tuvumā kopš VID radīšanas. Divdesmit gadu T. Kravalis ir bīdīts mazliet uz leju līdz muitas priekšnieka vietniekam un palaists uz augšu līdz VID ģenerāldirektora pienākumu pildītājam, taču vienmēr viņam kaut kā pietrūka palikšanai jau iesildītajā krēslā. Par krēsla sildīšanu, grozoties un knosoties tajā, Neatkarīgā rakstīja 2012. gada 27. augustā: «Par VID ģenerāldirektores pienākumu pildītāju atstātais Tālis Kravalis ierosinājis disciplinārlietu pret savu tuvāko kolēģi un konkurentu cīņā par ģenerāldirektora vietu Aigaru Undzēnu.» Nākamajā vasarā VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova tika atlaista no darba pēc iepīšanas kriminālprocesā, bet viņas vietu atdeva I. Pētersonei. Pašsaprotami, ka tagad A.  Undzēns iecelts par galveno izmeklētāju T. Kravaļa disciplinārlietā. VID vadītāji turpina no mums draudzīgajiem amerikāņiem patapinātās hameleonu rotaļas ar Latvijas ģeogrāfiskajā stāvoklī neizbēgamiem mentu karu elementiem.