Saeima aizliedz tirgot alkoholu 1. septembrī, vienlaikus "nogriežot" alkoholiķu ārstēšanu

© Mārtiņš Zilgalvis, f64

Janvārī Saeima intensīvi pievērsusies alkoholam tādā nozīmē, ka izskatījusi, noraidījusi vai tālāk virzījusi dažādus priekšlikumus, kas saistīti ar alkoholisko dzērienu tirdzniecību vai ražošanu.

Biedrība Latvietis sit trauksmes zvanus, ka 2008. gadā alkohola patēriņš sasniedzis Latvijas atjaunotās neatkarības laika rekordu – 10 litri absolūtā alkohola uz iedzīvotāju gadā. Piemēram, litrā alus ir 9 procenti absolūtā alkohola, tātad 10 litri alus ir viena vienība absolūtā alkohola. 1991. gadā katrs mūsu valsts iedzīvotājs izdzēra 5,3 litrus absolūtā alkohola, bet 2008. gadā – jau 10,81 litru. Šogad dzers vairāk – to nosaka sociālekonomiskie faktori valstī.

Dzers un mirst

Tāpēc par liekulīgu uzskatāms Saeimas atbalsts Zinību dienā – 1. septembrī – aizliegt tirgot alkoholu vispār, taču atļaut, piemēram, mājās dzīt kandžu un gatavot vīnu, tajā pašā laikā maksimāli ierobežojot iespēju alkoholiķiem ārstēties par valsts līdzekļiem. "Narkoloģiskā palīdzība tiek daļēji likvidēta, tā ir galvenokārt par maksu. Slimnīcās gultas aizklapē ciet. Bedre!" situāciju asi vērtē narkologs Jānis Strazdiņš. Viņš atgādina, ka sociālekonomiskie faktori vecina alkoholisma izplatību. Kad izkārpīsimies no krīzes, valstī diemžēl būs daudz nodzērušos cilvēku, kuri nespēs konkurēt darba tirgū. Tagad viņi dzerstās mājās, jo nav naudas, lai ārstētos. Viens no J. Strazdiņa pacientiem plītējot četrus mēnešus – bez apstājas. Pagājušā gadsimta 90. gados jau piedzīvojām augstu mirstību dzeršanas dēļ. To apliecina arī statistika – alkohola patēriņš un mirstība strauji palielinājās ap 1993. gadu, kad tika sagrauta Latvijas rūpniecība. Pēc diviem gadiem tas kritās, bet 1999. gada krīzē atkal pieauga.

Viena stunda = divi miljoni

Saeima aizvadītajā nedēļā otrajā lasījumā noraidīja priekšlikumu pagarināt alkohola tirdzniecību naktīs par vienu stundu, līdz pulksten 23. Alus darītāji pat apelēja pie peļņas – ļaujot alkoholu tirgot mazumtirdzniecībā ilgāk, no alus vien valsts budžets iegūtu 1,5–2 miljonus latu gadā. Jāatgādina 2007. gadā veiktais pētījums, kurā atklājies, ka alu katru dienu vai nedēļu lieto 6,2 procenti skolēnu un viņu skaits palielinās. J. Strazdiņš saka – daudziem vecāki ir alkoholiķi, tāpēc arī bērni jau ir alkohola atkarīgie, kā dzer, tā piedzeras un notiek dažādas nelaimes. Narkologs ir skarbs: "Izmaiņas likumos gribas tādēļ, lai nopelnītu uz citu bēdām! Palielināt alkohola tirgošanas laiku ir negodīgi pret savu tautu."

Kandžu dzīt drīkstēs

Saeimas deputāti tomēr pieļaus, ka turpmāk mājas apstākļos gadā varēs ražot 15 000 litru vīnu un raudzēto dzērienu, līdz 100 litru destilēto dzērienu (kandžu), pirms tam saņemot akcizēto preču ražošanas atļauju un pašvaldības piekrišanu. Tirgot to visu varēs tūrisma objektos, piemēram, viesu namos. Par šiem grozījumiem alkohola aprites likumā Saeimai vēl jālemj galīgajā lasījumā. Tūrisma attīstības valsts aģentūras Baltijas tūrisma tirgus speciāliste Maija Poča atzīst, ka pašlaik nav statistikas, cik daudzos tūrisma objektos būtu gatavi to darīt. "Tomēr no tūrisma viedokļa tas ir pozitīvi vērtējams kā gastronomiskais tūrisms. Degustācijas ir viena no atrakcijām, kas piesaista tūristus," viņa saka. Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība jau paguvusi iebilst pret kandžas dzīšanu mājas apstākļos, jo nekvalitatīvas dziras dēļ varētu ciest tūristu veselība, vēsta biznesa portāls Nozare.lv.

***

VIEDOKĻI

Vents Armands Krauklis, Saeimas deputāts:

– Saeimas vairākums neatbalstīja ierosinājumu paildzināt alkohola tirdzniecību līdz pulksten 23, jo uzskata, ka tas palielinās alkohola patēriņu riska grupās, īpaši jauniešu vidū. Komisijas un mans viedoklis ir pretējs. Šobrīd dažādus kokteiļus un stipro alkoholu var pasūtīt internetā, tāpēc, atļaujot alkoholu tirgot ilgāk, varētu nelegālo alkoholu aizvietot ar legālo un palielināt budžeta ieņēmumus. Ja kāds ir satraucies par tautas nodzeršanos, tad vajadzētu atļaut to tirgot tikai līdz pieciem dienā! Aizliegums tirgot alkoholu 1. septembrī ir absurds, daži grib izlikties svētāki par pāvestu un sākuši pirmsvēlēšanu kampaņu. Tad jālemj par alkohola tirdzniecības aizliegumu arī 23. jūnijā, kad ir izlaidumi. Mērķis nav aizliegt alkohola tirdzniecību konkrētā dienā, bet lai pusaudžiem vispār nebūtu iespējas to iegādāties.

Juris Dobelis, Saeimas deputāts:

– Alkohols ir mūžīgais dzinējs. Sabiedrībā šobrīd viens otrs sācis dzert nevis tāpēc, ka alkohols ir pieejams, bet gan tāpēc, ka viņam neiet viegli. Protams, labāk, ja alkohola reklāma ir mazāka, pārdošanas laiki ierobežoti. Bet, piemēram, Somijā, kur ir stingri noteikumi, pašnāvību skaits ir krietni lielāks nekā pie mums. Šobrīd deputāti aizraujas ar populismu, nāk vēlēšanas. Paralēli alkohola izplatībai būtu jāanalizē sabiedrība, raugoties, kā palīdzēt tiem, kuri pakļaujas alkohola kārdinājumam.

Svetlana Lobanova, Rīgas domes Labklājības departamenta

Veselības pārvaldes galvenā speciāliste:

– Rīgas domē notiks konference Jaunieši un atkarības – profilakse, ārstēšana un rehabilitācija. Konferences mērķis ir salikt kopā bildi, lai cilvēki saprastu, kur pēc reorganizācijām vērsties pēc palīdzības. Uz laiku ir pārtraucis darbību uzticības tālrunis, tomēr Rīgas Atkarības profilakses centra mājas lapā atbildam uz visiem jautājumiem. Lai informētu jauniešus par atkarību problēmām, esam nolēmuši organizēt arī zinātniski pētniecisko darbu konkursu.

Jānis Strazdiņš, narkologs:

– Laika ierobežojumu alkohola tirdzniecība vajag jaunatnei, jo veikalos var nopirkt lētākus dzērienus nekā kafejnīcās. Ārsti novērojuši, ka jaunieši nopietni sāk dzert no 15–16 gadu vecuma un 18–19 gadu vecumā viņi jau ir narkologu klienti. Viena stunda ir principiāls jautājums! Tas ir princips – Ziemeļvalstīs netirgot alkoholu ilgāk par pulksten 22. Mēs atkal gribam izlēkt? Ja alkoholu tirgos ilgāk, tad dzērājs līdz rītam neatskaidrosies un nespēs aiziet uz darbu. Valstī ir liels alkohola atkarīgo un slimo cilvēku skaits.