FKTK iecērt pliķi blēžiem

© LETA

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmums noteikt, ka Vitol grupas Kiprā reģistrētajai kompānijai Euromin Holdings (Cyprus) Limited (Euromin) atlikušās Ventspils naftas akcijas būs jāatpērk, par katru akciju maksājot 4,56 eiro, neatstāja vienaldzīgu nevienu, kas seko līdzi Ventspils naftas lielajam darījumam, organizē to vai vienkārši tirgojas ar akcijām Rīgas Fondu biržā.

Rīgas Fondu birža gan tagad saucas starptautiski it kā labāk zināmā vārdā - Nasdaq OMX Riga.

Bet FKTK savu lēmumu paziņoja pagājušās ceturtdienas pēcpusdienā, savukārt fondu birža to pārpublicēja pulksten 15.27.58 - t.i., visai dīvainā laikā, pusstundu pirms tirdzniecības sesijas beigām.

Bet ar to pietika, lai pagājušās ceturtdienas vakars būtu emocionāli piesātināts daudziem cilvēkiem. Tie, kuri bija izrēķinājuši, ka obligātajā atpirkšanas piedāvājumā Ventspils naftas akciju cenai jābūt 3,12 eiro, izdzirdējuši FKTK noteiktos 4,56 eiro, samulsa. Lai dalītos pārdomās, kā viss šitais tagad izskatās, viņi jau ceturtdienas vakarā devās uz alus krogiem, kaut gan bija plānojuši to darīt tikai piektdienas vakarā.

Visi tie, kuri bija aprēķinājuši, ka Ventspils naftas akciju cenai obligātajā atpirkumā ir jābūt 4,56 eiro (bija, bija tādi gudrinieki! Interneta telpā figurēja šī cena; pēdējās dienās biržā Ventspils naftas akciju cena stabili turējās virs 3,12 eiro, kas it kā nebija loģiski), lēkāja no prieka un sauca: «Taisnība ir uzvarējusi!» Šampanieša korķu paukšķēšana bija dzirdama līdz pat rītam.

Kipras Vītolu (evrominu) mītnē, izdzirdot Latvijas fuktuka lēmumu, uzreiz saprata, ka tas izmaksās ļoti, ļoti lielu naudu. Proti, Kipras Vītoliem (evrominiem) vēl bija jānopērk atlikušie aptuveni 6,2 miljoni Ventspils naftas akciju. Par 3,12 eiro gabalā šis daudzums maksātu 19,344 miljonus eiro, bet par 4,56 eiro gabalā tas maksās jau 28,272 miljonus eiro! Tātad par 8,92 miljoniem vairāk.

Sākotnēji Kipras Vītolu (evrominu) mītnē bija dzirdamas lamas angļu, grieķu un krievu valodā. Tomēr, kad tika iedzerti daži mēriņi metaksas, Kipras Vītoli (evromini) nomierinājās un diezgan labā noskaņojumā sāka apspriest, cik tomēr veikli izdevies apmuļķot latvju naftas tranzītniekus. Tad radās arī ideja. «Atvēlēsim tos 9 miljonus tiesvedībai - rezultāts mums būs labāks, nekā samaksājot šo naudu latvju bauriem,» nolēma Kipras Vītoli un nosūtīja uzdevumu, lai Latvijā tiktu apstrīdēts FKTK lēmums vispirms vietējā administratīvajā, bet par atlikušo naudu - arī daudzajās Eiropas tiesās. «Šitā cena noteikta spiediena apstākļos, bet cenas aprēķins ir neprecīzs un neatbilst starptautiski atzītiem grāmatvedības standartiem (IFRS) un ES direktīvai 2004/25/EC,» Kipras Vītoli (evromini) lika paziņot latvju bauriem.

Ļoti slikts noskaņojums pagājušas ceturtdienas vakarā valdīja par 1,77 eiro Ventspils naftas akcijas pārdevušo latvju naftas bijušo tranzītnieku mītnē. «Mēs esam pataisīti par muļķiem!» «Visi mūs tagad uzskatīs par lielākajiem kretīniem,» vienīgais, ko spēja murmināt bijušie latvju naftas tranzītnieki, dzerot krievu vodku un aizkožot marinētu gurķi (cita starpā, vodka un marinēts gurķis ir slikta kombinācija, kas garantē paģiras nākamajā rītā).

Šveices Ostaps domīgs atkorķēja ilgi taupīto 1954. gada (Ventspils mēra Aivara Lemberga dzimšanas gads) Chabli no Val de Mercy vīnotavas. «Kas man lika saslavēt cenu 1,77 eiro? Varēju taču izmantot iespēju paklusēt,» sevi domās šaustīja daudz pieredzējušais mahinators. Iedzēris dažas izcilā vīna glāzes, Šveices Ostaps piezvanīja uz Latviju savam rokaspuisim Edgaram un pamācija: «Speech is silver, silence is golden.» Pēkšņi atcerējies studiju gadus, viņš piebilda: «Locutio argentea, silentium aureum est.»

Riktīgu stresu FKTK lēmums radīja kādā Ģenerālprokuratūras (Rīgā, Kalpaka bulvārī 6) kabinetā. Lai nomierinātos, iedzēruši dažas glāzītes Hennessy XO (nu jau var atļauties), šā kabineta saimnieki zvanīja «kompetentai iestādei» un izmisīgi taujāja: «Baigi slikti šobrīd viss izskatās. Vai mūs neatmaskos?»

«Don’t worry! Viss pod kontroļem,» skanēja atbilde.

Pa Satversmes aizsardzības biroja (SAB) visslepenāko kabinetu šurpu turpu nikni soļoja tā saimnieks. «Ielikām taču savu cilvēku tajā fuktukā. Bet ko viņš? Ne velti latviešiem ir sakāmvārds: «Izvelc suni no ūdens - iekodīs rokā!» viņš skaļi izgrūda, uzsizdams dūri uz visslepenākā rakstāmgalda. «Rokā, rokā, rokā, ķepā, delnā!» vēl ilgi atbalsojās visslepenākajos, visbaisākajos Miera ielas kantora gaiteņos.

Bet Rīgas apgabaltiesā no spožām glāzēm iemalkoja labu vīnu, apspriežoties, kā pēc iespējas elegantāk atkal paziņot: «Augstāk minētais neattiecas ne uz vienu no Rīgas apgabaltiesā iztiesājamajām lietām.».



Latvijā

Nupat piedzīvotie rekordlielie plūdi Polijā, Austrijā un citās valstīs pavēra neticamas postījumu ainas. Pēdējā laikā pieredzētais dabas stihiju biežums Eiropā, tostarp Latvijā, mudina cilvēkus vairāk domāt par to, kā finansiāli nodrošināties pret neparedzētiem zaudējumiem. Ja pirms 10 gadiem reti kurš iedzīvotājs Latvijā satraucās par vētras radītiem bojājumiem savam īpašumam, tad tagad katrs trešais norāda, ka bažījas par iespējamiem postījumiem, ko var nodarīt dažādas dabas stihijas.

Svarīgākais