Jāatjauno tautas tiesības ietekmēt lēmumus
Pašlaik referenduma ierosināšanai nepieciešams savākt vienu desmito daļu jeb 155 000 balsstiesīgo vēlētāju parakstu – to nosaka likuma grozījumi. Šī nedemokrātiskā prasība būtu jāatceļ, atgriežoties pie skaitļa 10 000, pretējā gadījumā tauta nekad nevarēs ietekmēt politiķu «sliktos lēmumus», uzskata biedrība Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā, mudinot sabiedrību parakstīties par šo iniciatīvu.
2012. gada 8. novembra grozījumi likumā Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu noteikti būtu jāatceļ, citādi tautai nekad vairs nebūs iespējams noraut stopkrānu, proti, kontrolēt politiķus, preses konferencē uzsvēra biedrības Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā vadītājs Ivars Redisons. Lai panāktu atgriešanos pie 10 000 parakstu (tālāk referenduma rīkošanu turpina valsts), nevis 155 000 kā tagad, viņš aicina apvienoties visus sabiedrības slāņus.
«Tā ir pēdējā iespēja. Ja tas netiks izdarīts, neviena no sabiedrības grupām – ne jaunās māmiņas, ne skolotāji, ne mazo pensiju saņēmēji – nespēs savākt pietiekami daudz balsu, lai varētu rosināt tautas nobalsošanu par kādām likuma izmaiņām,» uzskata I. Redisons, piebilstot: jāpārvar neticība, ka ar sabiedrības viedokli neviens nerēķinās. Tāda situācija nedrīkstot būt demokrātiskā valstī. Politiķiem ir jāparāda, ka viņi nevar patvarīgi pieņemt lēmumus, kas ir tikai vienas sabiedrības grupas interesēs, kā tas bijis attiecībā uz lidsabiedrību airBaltic un banku Citadele.
Viņš atgādināja, ka kopš 1922. gada, kad pieņemta Satversme, tautas nobalsošana notikusi 11 reizes. Vislielāko skaitu – 307 000 balsu – izdevies savākt 2001. gadā – pret Latvenergo privatizāciju. Attiecībā uz referendumu par krievu valodas kā otras valsts valodas noteikšanu (kas bija iemesls grozījumu veikšanai) – tā bijusi provokācija. Patiesībā referendumu nemaz nav vajadzējis rīkot, jo, ja groza Satversmi, bija jāsavāc puse balsstiesīgo parakstu, nevis tikai 10 000. Šobrīd kā vislielāko apdraudējumu demokrātiskai valstij biedrība nosauc administratīvo reformu. «Nav analizēti rezultāti, kādas sekas tā ir atstājusi. Taču viens ir skaidri redzams – laukus tā iztukšojusi. Jo nedarbojas galvenais instruments – tā nav pašu valdība, bet gan administrēšana. Atbrauc uz pagastu vienreiz nedēļā pārvaldnieks, un viss. Ja līdz šim neviens nav izjaucis pagastus, tad nu to grasās izdarīt. Tas iznīcinās Latvijas valsti,» savas bažas pauda I. Redisons.
Lai varētu atcelt minētos grozījumus, likumprojekta atbalstam gada laikā (sākot no 2015. gada 18. septembra) jāsavāc 155 224 paraksti. Viņš neatklāja, cik daudzi jau to ir izdarījuši, taču vēl esot laiks, lai to paveiktu. Parakstīšanās tiekot rīkota valsts mērogā – 119 pašvaldībās ir pieejamas 500 parakstīšanās vietas. Reģistrēt balsis var gan vietvaras, gan bāriņtiesas, gan notārs. Daļā pašvaldību to ir iespējams izdarīt bez maksas, arī Rīgā, kur tas izdarāms četrās izpilddirekcijās, vai arī ar atlaidēm – piemēram, par 50 centiem vai vienu eiro. Taču citviet jārēķinās ar pilnu Ministru kabineta noteikto maksu 1,42 eiro (šī informācija ir atrodama Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā). Bez maksas ir arī parakstīšanās portālā www.latvija.lv. Tam gan ir nepieciešama eID karte ar aktivizētu eparakstīšanas iespēju, darbam sagatavots dators un viedkaršu lasītājs. Šī ir arī vienīgā iespēja nobalsot tiem Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo ārpus savas valsts robežām, jo konsulātos to nevarēs izdarīt. I. Redisons norādīja, ka liels klupšanas akmens ir solītā vienkāršotā eparakstīšanās, kas līdz šim brīdim nav īstenota, eparaksts ir pieejams tikai 9% iedzīvotāju.
Vai likuma grozījumi būtu jāatceļ?
Gaidis BĒRZIŅŠ, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs:
– Piesardzīgi vērtēju šādu iniciatīvu. Diez vai būtu jāatgriežas nesenajā vēsturē, kad grozījumi tika izdarīti. Vai tad kaut kas ir mainījies kopš tā laika? Domāju, ka gluži labi kā sabiedrības viedokļu katalizators darbojas portāls manabalss.lv. To cilvēki aktīvi izmanto, un tas ir labs veids, kā ietekmēt politiķus. Viena no šīs vietnes iniciatīvām par marihuānas legalizāciju bija kā ierosme sākt diskusiju, kurā piedalījās eksperti, veselības nozares speciālisti.
Gunārs KŪTRIS, politiķis, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs:
– Noteikti atbalstu šādu ierosinājumu. Esmu šādu priekšlikumu iesniedzis Saeimā. Varbūt parlamentam nav jāatgriežas pie iepriekšējās kārtības, bet zemāks slieksnis gan būtu jānosaka. Pretējā gadījumā – savākt tādu skaitu nav iespējams. Turklāt joprojām iestrēgusi elektroniskā parakstīšanās vienkāršošana (piemēram, caur internetbanku), un tā ir pieejama tikai nelielai daļai vēlētāju.