Tikumu grozā piedāvā ielikt deviņus tikumus

Patlaban Valsts izglītības satura centra (VISC) izveidotā darba grupa piedāvā tikumības audzināšanas programmā kā morāles stūrakmeņus ierakstīt deviņus tikumus. Ja par tiem iebildumu no dažādām sociālajām grupām nav, tad joprojām notiek debates par to, vai laulību jēdziens būtu jāietver šajos noteikumos vai ne.

Šobrīd programmā tiek piedāvāts ierakstīt šādus tikumus: cieņa, solidaritāte, taisnīgums, krietnums, godīgums, brīvība, atbildība, centība, rūpes, līdzcietība (VISC izpratnē pēdējie divi ir viens tikums). Faktiski gan šie noteikumi būtu jāsadala divās daļās un jāieraksta atsevišķi: tikumi un vērtības, piemēram, Latvijas valsts, ģimene, ilgtspējīga attīstība, kultūras mantojums, Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijā skaidroja VISC vadītājs Guntars Catlaks, norādot, ka saraksts varētu būt krietni garāks. Viņš uzsvēra, ka līdz 2016. gada 1. janvārim VISC plānojis pabeigt diskusijas ar dažādām sociālajām grupām par saturisko pusi. Šobrīd esot notikušas konsultācijas ar 15 ekspertiem un saņemti 19 priekšlikumi. Tomēr viedokļu atšķirības ir mazākas, nekā bija gaidīts, kas liecina, ka tiek strādāts pareizā virzienā. G. Catlaks informēja, ka pēc Jaungada notiks tiesību aktu pilnveide un zinātniskā ekspertīze, kam plānots pieaicināt Latvijas Universitātes mācībspēkus (filozofi). Līdz 1. jūnijam dokuments tikšot iesniegts Ministru kabinetā.

Asociācijas Ģimene vadītāja Ilona Bremze gan norādīja, ka diskusijas vēl nav beigušās un galvenais sadursmes punkts tajās esot laulības jēdziens. Asociācija pastāvot uz to, ka laulība ir ģimenes pamats un tas būtu jāieraksta programmā. Tāpat svarīgi noteikumos akcentēt, ka tā ir savienība starp vīrieti un sievieti, lai tiktu izslēgts viendzimuma laulības modelis. Viņa gan atzina, ka ir arī nepilnas ģimenes, kurās bērnu audzina vai nu māte, vai tēvs. Tāpēc tas, ka valsts aizstāv laulību, būtu jāpavēsta tā, lai pēc iespējas mazāk ievainotu bērnus no nepilnām ģimenēm. Savukārt Latvijas Universitātes profesore Māra Kiope pauda neapmierinātību, ka nav iespējas iepazīties ar visiem priekšlikumiem un darba grupa nav atvērta tiem. Viņa uzsvēra, ka noteikti jāizstrādā tikumu grozs, lai gan daļa ekspertu esot pret to. G. Catlaks sacīja, ka nav problēmu vadlīnijās ierakstīt norādes par ģimenes un laulības atbalstu. Viņš arī piebilda, ka priekšlikumi tiekot pieņemti, bet netiek publiskoti, jo ne visas organizācijas to vēloties, kā arī negrib piedalīties darba grupā.

Deputāte Janīna Kursīte vērsa uzmanību uz to, ka jautājums ir par abstrakcijas līmeni. Ja sāks analizēt katru no tikumiem, tad var nonākt pie dažādiem viedokļiem. Tā tautas dziesmās tikums ir identisks pārticībai: čaklums palīdz tikt pie bagātības. Viņa šauboties, vai filozofi visu pārāk nesarežģīs. «Ja sāksies strīdi par nosaukumiem, sīkumiem, jēdzieniem, galu galā nekas netaps. Programmai jābūt konkrētai un saprotamai, lai skolotāji varētu ar to strādāt,» teica J. Kursīte.

Komisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars sēdes noslēgumā pauda gandarījumu, ka darbs iet uz priekšu, ļaujot cerēt, ka rezultāts būs labs. Priecējot arī tas, ka domstarpības par valstiskās un tikumiskās audzināšanas topošo vadlīniju saturu ir krietni mazākas, nekā varēja gaidīt.