Slēpošanas kalnos vairs nevar braukt, kā grib

DROŠĪBA SVARĪGĀKAIS. Lai trase būtu droša visiem ziemas prieku baudītājiem, rūpējas arī Kaķīškalnā, kas seko līdzi Patērētāju tiesību aizsardzības centra noteiktajām vadlīnijām, arī tam, lai visi šķēršļi būtu norobežoti vai «nopolsterēti» © F64

Slēpošanas kalnu un trašu drošība ir spērusi lielu soli uz priekšu. Arī paši sniega prieku baudītāji kļuvuši atbildīgāki un vairāk ievēro drošības prasības, uzskata Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un arī trašu īpašnieki un darbinieki.

Situācija uzlabojās pēc tam, kad 2013. gadā stājās spēkā PTAC izstrādātās vadlīnijas slēpošanas trašu drošumam. Lai gan prasības ir rekomendējošas, tomēr, neievērojot tās, uzņēmumam, kas apsaimnieko kalnu, var draudēt pat slēgšana. Latvijas Slēpošanas trašu asociācijas dibinātājs un Latvijas Slēpošanas un snovborda instruktoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Žagars atzīst, ka šobrīd nav vairs iespējams «maukt, kā grib, un darīt, kā grib». PTAC regulāri pārbauda slēpošanas kalnu – arī viņam piederošo Žagarkalnu. Kopumā visās lielajās un profesionālajās vietās regulāri un rūpīgi tiekot sekots līdzi drošībai. Priecējot, ka par to galvu lauza ne tikai trašu īpašnieki, bet arī ziemas prieku baudītāji. Ja pirms gadiem ķiveres šķita lieks apgrūtinājums un pat maziem bērniem vecāki nepūlējās uzlikt to galvā, tad tagad tāda nejēdzība esot reti novērojama. Arī tas ir pozitīvi, ka arvien biežāk iesācēju apmācībai pieaicina profesionālus instruktorus, nevis cilvēkus no malas. Arī to PTAC kontrolējot. Vienīgais, kas, izstrādājot vadlīnijas, nav ienācis prātā – ka vajadzētu pieprasīt instruktoru sertifikātu regulāru atjaunošanu. It īpaši zemākās kvalifikācijas speciālistiem būtu jāiziet atkārtota instruktāža ik pēc diviem trim gadiem, uzskata J. Žagars. Daļa nozarē strādājošo gan iebilst, jo – kāpēc gan trenerim ar augstāko izglītību būtu nepieciešamība visu laiku atjaunot kādu «papīru», kas «stutē kāda biznesu». Arī ārzemēs to tik strikti neprasa.

Vēl gan ir palikusi kāda cita vājā vieta – pacēlāji. Ventspils piedzīvojumu parka direktors Nauris Tālbergs teic, ka tā ir problēma vecākās trasēs, kur visādi brīnumi redzēti. Lemberga hūtes pacēlāji esot salīdzinoši jauni, pirkti ar visiem sertifikātiem un regulāri tiekot pārbaudīti, līdz ar to nekādu sarežģījumu ar tiem neesot. Tos ik gadu pārbauda firmas, kas specializējas šajā jomā, un arī tās viņam atzinušas, ka situācija kļūst labāka. Lemberga hūtē, lai gan kalns ik gadu aug augumā, trase tiekot ļoti uzraudzīta un drošība ir pats svarīgākais, kam pievēršot uzmanību. Pēdējos gados situācija trasēs ir uzlabojusies, jo stingro prasību dēļ atsijājušies mazie kalni, palikuši profesionālie un lielie.



Latvijā

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvprojektēšanas vadlīnijas ir mainījušās simtiem reižu, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja bijušais par "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.