Jaunajā, vairāk nekā pusgadu tapušajā mediju politikas dokumentā, ko izstrādāja Kultūras ministrija, liels uzsvars gan likts uz reklāmas tirgus sakārtošanu.
Par atbalstu nozarei gan lielākoties runāts vajadzības izteiksmē jeb konceptuāli, un – vai tā tiks pārvērsta īstenības formā un tam būs finansiāls segums – nav zināms.
Mediju nozare nav atguvusies no krīzes, un to rāda arī reklāmas ienākumu apjoms, kas nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni (94 miljoni eiro 2007. gadā, 75 miljoni eiro – 2014. gadā), it īpaši kritums vērojams drukātajos medijos, un aizpērn tas noslīdējis vēl par 11%, prezentējot jauno Mediju politikas pamatnostādņu un rīcības plāna dokumentu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē uzsvēra KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis. Viņš akcentēja arī citus izaicinājumus – žurnālistu sociālo neaizsargātību, kas apdraud vārda brīvību, neuzticēšanos Latvijas medijiem, drukātās preses, īpaši reģionālās, iespējamo izzušanu, «pakļaujot ārējo ietekmju riskiem vietējās auditorijas». Lai mazinātu šīs negatīvās iezīmes, KM iesaka izstrādāt koncepciju valsts atbalsta sistēmai presei. Tāpat rosina īstenot mediju regulējuma reformu, kurā nodrošinātu «īpašnieku caurskatāmību un mediju reģistra uzlabošanos». Papildu konkurenci šim sektoram radot arī pašvaldību laikraksti, kas bieži vien kalpo par ruporu opozīcijas apkarošanai un «savu spalvu» pucēšanai, izdošana un piedalīšanās reklāmas tirgū. KM piedāvā ierobežot šādu vietvaru nelegālo uzņēmējdarbību, kā arī Latvijas Pašvaldību savienībai izstrādāt ieteikumus mediju veidošanā. Drukātās preses viens no lielākajiem atbalstiem būtu pievienotās vērtības nodokļa samazināšana, nozarē strādājošie ieteic šādu punktu iestrādāt plānā.
Tāpat ir iecerēts, ka no 2017. gada Latvijas Televīzija un Latvijas Radio aizies no reklāmas tirgus, jo konkurence rada pretrunas un konfliktus nozarē, atstājot negatīvu iespaidu uz komercmediju attīstību, un neļauj sadarboties valsts demokrātiskās iekārtas stiprināšanai un drošības vajadzībām.
Dokumentā uzsvērts, ka nopietni jāstrādā būs pie krievu valodā raidošo un rakstošo mediju stiprināšanas. Patlaban Latvijā ražotais saturs ir pilnībā nekonkurētspējīgs ar Krievijā tapušo. Daļa auditorijas dzīvo Krievijas garīgajā telpā, un kaimiņzemes propagandas ietekme nepārtraukti pieaug, jo tā izstrādājusi valsts finansējuma sistēmu krievvalodīgo mediju atbalstam ārvalstīs.