Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) vakar sveica 2015. gada zinātnisko sasniegumu konkursa uzvarētājus. Šoreiz 11 labāko un inovatīvāko vidū iekļuvuši gan pētījumi par Šekspīru un tā lugu iestudējumiem, gan pretvēža zāļu vielu izstrādē, gan šķiedrvielām bagātīgu pārslu pagatavošanā, gan daudzās citās jomās.
«Bieži tiek uzsvērts, ka inovācijas un zināšanas ir galvenie resursi valsts lielāko mērķu sasniegšanai. Mēs zem šiem vārdiem varam parakstīties kā zem baltas patiesības, taču realitātē viss ir savādāk,» pasākuma atklāšanā teica LZA prezidents Ojārs Spārītis. Viņš situāciju raksturoja kā gājienu tuksnesī, kurā soļo un soļo, bet kā neredz apvārsni, tā neredz. Varbūt tas esot cilvēka dabā ticēt neticamajam, par spīti apstākļiem. Taču reizēm nogurstot pat visnorūdītākie sportisti un pagurums piemeklē pat vislielāko optimistu. «Nule iesācies jauns gads ar jaunas valdības izveidi, nesot jaunu cerību – varbūt šoreiz būs citādāk, varbūt šoreiz likumdevēja vara būs tālredzīgāka, izpildvaras rīcība – ritmiskāka un prognozējamāka, bet valsts ekonomiskā plānošana – ilgtspējīgāka. Varbūt beidzot zinātne varēs strādāt savas zemes augošajai labklājībai, ticēt augošajai rūpniecībai, cerot, ka zinātnieku prātos un laboratorijās izauklētie atklājumi pēc to komercializācijas būs noderīgi visu mūsu dzīves kvalitātes uzlabošanai un jaunai attīstības spirālei,» uzsvēra O. Spārītis. Viņš norādīja, ka LZA četru zinātnes nodaļu izveidotā žūrija vērtējusi Latvijas zinātnieku pētījumu inovatīvo dabu, analizējot to starptautisko novērtējuma indeksus, skatot tos Latvijas un pasaules dimensijās. Labākie no tiem tiešām atbilstot šiem kritērijiem, jo to pienesums nav tikai lokāls, bet starptautisks, un liecina par mūsu zinātnieku konkurētspēju.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile izteica cerību, ka nākamā gada budžetā zinātnei, it īpaši fundamentālo pētījumu jomā, finansējums palielināsies. Viņa ticot, ka Latvija būs tik prasmīga un «mums būs arvien vairāk uzņēmumu, kas izmanto zinātnieku atklājumus, savukārt pētnieki spēs panākt pretī tiem industrijā strādājošajiem, kas vēl kavējas to darīt».
Pirmā savu darbu prezentēja latviešu teātra zinātniece Guna Zeltiņa, kura iedziļinājusies dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra daiļradē un viņa darbu interpretācijās teātrī. Literatūrzinātnieks Viktors Hausmanis, viņu sveicot, uzsvēra, ka tā ir ne tikai Latvijā labākā grāmata par Šekspīru, bet arī Eiropā. Teorētiskās zinātnes jomā augstu vērtējumu izpelnījies arī Jānis Krastiņš, kurš uzrakstījis apjomīgu grāmatu par Liepājas jūgendstila mantojumu, bet astronomijā zinātnieku grupa izstrādājusi jaunu pieeju, kas ļauj precizēt astronomisko objektu sastāvu un hronoloģiju. Liels darbs paveikts Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, kur izdevies atklāt oriģinālas selēnu saturošas pretvēža zāļu kandidātvielas. Tāpat medicīnas jomā balva tika gremošanas sistēmas audzēju (kuņģa vēzis, zarnu vēzis) profilakses pētījumam. Veiksmīgi strādājuši arī pārtikas nozares zinātnieki, radot jaunas pilngraudu pārslas, fiziķi, pētot magnētisko lauku un jaunās tehnoloģijas, ķīmiķi – kurināmo granulu īpašību uzlabošanā un biodīzeļdegvielas ražošanā.