VKKF vēlas mainīt naudas sadali

PASTĀVĒS, KAS PĀRVĒRTĪSIES. Šogad ne projektu atlasē, ne naudas piešķiršanā neko mainīt nav paredzēts, taču jau nākamgad fonda darbībā varētu būt izmaiņas, pieļauj VKKF direktors Edgars Vērpe © F64

Valsts Kultūrkapitāla fondam (VKKF) piešķirto līdzekļu apjoms pēdējo trīs gadu laikā ir arvien palielinājies, tomēr krīzes laika, kad tas tika apcirpts pat par 74%, atskaņas joprojām jūtamas. VKKF būtu gatavs no nākamā gada mainīt līdzšinējo finansēšanas modeli, un, lai šādu soli pamatotu, tika veikts pētījums par dažādu kultūras nozarei paredzētās naudas sadalījumu.

Šogad gan neko mainīt nav paredzēts – ne projektu atlasē, ne naudas piešķiršanā, apliecina VKKF direktors Edgars Vērpe. VKKF maciņā esošie vairāk nekā 10 miljoni eiro sadalīti šādi: 5,5 miljoni

eiro – projektu konkursiem, 2,9 miljoni eiro – mērķprogrammām, 482 400 eiro – mūža stipendijām 266 cilvēkiem, 473 026 eiro – administrācijas vajadzībām, bet 600 000 eiro ziedojuši Latvijas valsts meži. Par teju pusmiljonu pieaudzis finansējums projektu konkursiem un radošajiem braucieniem. Vislielākās summas šajā jomā atvēlētas mūzikai/deju mākslai un vizuālajai mākslai – katrai vairāk nekā miljons eiro. Tām abām, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir kāpums vairāk nekā simt tūkstošu eiro apmērā. Arī teātra, filmu un tradicionālās kultūras nozarēm, kā arī starpdisciplinārajiem projektiem summas ievērojami augušas. Par 33 335 eiro sarucis finansējums literatūrai (vēl gan šai jomai klāt nāk 24 000 eiro, kas bija paredzēti žurnāla Latvju Teksti izdošanai 2016. gadā), kultūras mantojumam – par 99 825 eiro un dizainam un arhitektūrai – par 13 016 eiro.

Lai arī E. Vērpe preses konferencē pauda gandarījumu par arvien augošo finansējumu, kas ļaujot «cerēt uz saulainu un gaišu nākotni», tomēr viņš atzina, ka katras nozares iespēja apmierināt pieprasījumu vēl joprojām ir ierobežota. Procentuāli iespēja piešķirt pieprasītos līdzekļus ir 25% līdz 38% robežās, un visām nozarēm tas divu gadu laikā pieaudzis par aptuveni desmit procentiem. VKKF direktors norādīja, ka šobrīd ir jau beidzies pirmais projektu konkurss un tā rezultāti tiks paziņoti līdz 19. februārim. Viņš skaidroja, ka patlaban konkursos tiek ņemts vērā nozarē iesniegto projektu pieteikumu skaits un pieprasītais naudas apjoms, kā arī fonda iespējas apmierināt pieprasīto finansējumu.

Pētījuma Par Valsts Kultūrkapitāla fonda kultūras nozaru finansējuma sadalījumu autori iesaka, piešķirot naudu nozarēm, ņemt vērā laiku, kas nepieciešams jaunrades darba īstenošanai, kultūrpolitikas prioritātes, nozares finansiālās vajadzības (ievērojot arī, kāds ir valsts ieguldījums konkrētajā nozarē) un komerciālo potenciālu. VKKF direktors gan piebilda, ka tieši pēdējais moments ir grūti nosakāms, jo vispār jau fonds tīru komerciju neatbalstot, taču to, ka, projektu īstenojot, tiek gūts arī materiāls labums, noliegt nevarot.

Pētījumā, kas tapis pēc VKKF pasūtījuma, ir piedāvāti trīs fonda turpmākie attīstības scenāriji. Pirmais Status Quo paredz vismazākās izmaiņas jau esošajā darbībā, norādīja pētījuma autore Anda Laķe. Akcents šajā variantā būtu jāliek uz komunikācijas uzlabošanu, veidojot fonda darbu caurskatāmāku – skaidrojot arī finansējuma sadalījumu. Tāpat ieteikts veidot strukturētāku projektu pieteikumu veidlapu un rīkot atklātu konkursu uz ekspertu amatu.

Otrā – īstermiņa risinājumā – uzsvars ir uz vērtēšanas kritēriju izstrādi, tādējādi uzlabojot reputāciju fonda lēmumiem, kā arī ekspertus vairāk iesaistot fonda darbībā. Savukārt trešais modelis kā būtiskākos uzdevumus min: likvidēt nozaru dalījumu, nošķirt konkursus individuāliem iesniedzējiem, institūcijām un projektiem. Atsevišķās projektu grupas finansēt 2 līdz 3 gadu periodam, noteikt atšķirīgas prasības atkarībā no atbalsta apjoma. Tāpat paredzēts regulāri veikt pētījumus un analīzi par fonda darbības rezultātiem un ietekmi, kā arī atjaunot stabilu, pieaugošu finansējumu un lielāku autonomiju.

E. Vērpe arī uzsvēra, ka gaida, kad tiks vērts vaļā VKKF likums, panākot, ka fonds varētu atgriezties pie finansēšanas no akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Katrā valdības deklarācijā tas tiekot ierakstīts, bet solījumi īpaši nepildoties. Arī šobrīd par to fonda vadība turot rūpi. Ja izdošoties to mainīt, tad «esot gatavi ķerties arī pie citām likuma izmaiņām».



Svarīgākais