Pēc akcīzes nodokļa paaugstināšanas Latvijā šobrīd ir dārgākais benzīns Baltijā. Tomēr degvielu Latvijā sadārdzina ne tikai nodokļi. Arī benzīna un dīzeļdegvielas pamatcena Latvijā pašlaik ir augstākā Baltijā, liecina Eiropas enerģijas portāla apkopotā informācija. Tomēr daļa autovadītāju būtu gatavi maksāt vēl nedaudz vairāk par degvielu, ja tiktu atcelts ikgadējais ceļa nodoklis.
Sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss uzsākta parakstu vākšana iniciatīvai, lai pašreizējo ceļa nodokli, kas ir jāmaksā reizi gadā, aizstātu ar nodokli, ko iekasētu par katru nopirkto degvielas litru.
Iniciatīvas izveidotājs Voldemārs Mellups ir aprēķinājis, ka, pieliekot pie degvielas cenas vienu centu, automašīnai ar 8 litru patēriņu uz 100 km gadā vajadzētu nobraukt 100 000 kilometru, lai sasniegtu ceļa nodoklī iekasējamos 80 eiro. Ja nodoklis ir 160 eiro, tad teorētiski vajadzētu nobraukt 200 000 kilometru. Savukārt, pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, vidējais privātā autotransporta nobraukums gadā esot 10 000–20 000 km. «Igaunijā, kur nodoklis ceļu uzturēšanai tiek iekasēts no katra pārdotās degvielas litra, ceļa segums ir labākā stāvoklī, kas nozīmē, ka Latvijas iekasēšanas modelis pēc autotransporta masas ir aplams,» uzsver V. Mellups. Nedēļas laikā par šo iniciatīvu jau ir parakstījušies aptuveni 4700 Latvijas iedzīvotāju.
Līdzīga iniciatīva ar nosaukumu Par ceļiem bez bedrēm, kas paredzēja transporta nodokli piesaistīt degvielai un atjaunot Autoceļu fondu, jau ir sekmīgi noslēgusies ar vairāk nekā 10 000 savāktiem parakstiem, un to jau izskatīja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Klātesošie atzina, ka Latvijā izveidotā sistēma, kas autobraucēju samaksātos nodokļus novirza nevis ceļiem, bet gan vienkārši ieplūdina valsts budžetā, nav pieņemama. Kopumā autobraucēji dažādos nodokļos valsts budžetā gadā iemaksā vairāk nekā 500 miljonus eiro, savukārt ceļiem šogad tiks atvēlēti aptuveni 360 miljonu eiro. Lai ceļus sakārtotu, katru gadu ir nepieciešami 600 miljonu eiro, atzina a/s Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Transporta nodevu piesaistot pārdotajam degvielas litram, visticamāk, pieaugtu arī degvielas mazumtirdzniecības cena. Latvijā 1. janvārī jau tika paaugstināts akcīzes nodoklis degvielai, kā rezultātā dīzeļdegviela sadārdzinājās par 1 centu litrā, bet benzīns – par 3 centiem litrā. Starp Baltijas valstīm Latvijā ir arī dārgākā degviela, nerēķinot nodokļus, liecina www.energy.eu informācija.
Statoil Fuel&Retail degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis Neatkarīgajai skaidroja, ka ilgtermiņā degvielas mazumtirdzniecības cenu dinamika visās Baltijas valstīs ir līdzīga un novērojamās atšķirības atsevišķos periodos rodas dažādu cenu veidojošo faktoru ietekmē, piemēram, katrā valstī var būt atšķirīgi degvielas iepirkuma, loģistikas un uzglabāšanas nosacījumi. Tāpat cenas var ietekmēt arī degvielas mazumtirgotāju īstenotās dažāda veida īstermiņa kampaņas, klientu piesaistīšanas aktivitātes, atlaides ar lojalitātes kartēm un citi faktori. Turklāt īpaši bieži šādas aktivitātes var novērot mikrotirgu, tas ir, atsevišķu degvielas uzpildes staciju, līmenī.
VIEDOKĻI
Ilze Pērkone, Neste Latvija mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja:
– SIA Neste Latvija neatbalsta akcīzes nodokļa celšanu. Taču uzskatām, ka likumā būtu jānosaka, kādu daļu no akcīzes nodokļa novirza autoceļu uzturēšanai.
Armands Žubulis, Statoil Fuel&Retail degvielas kategorijas vadītājs:
– Automobiļu ekspluatācijas nodoklis kā atsevišķs nodoklis netiek iekļauts degvielas cenā nevienā no Baltijas valstīm. Lietuvā un Igaunijā tāda nodokļa vieglajiem transportlīdzekļiem nav.
Šajā kontekstā būtiskāk ir runāt par to, kādiem mērķiem katrā valstī tiek izmantoti valsts budžetā gūtie ieņēmumi no degvielas akcīzes nodokļa un vai būtu jāpārskata esošo valsts ieņēmumu no degvielas akcīzes nodokļa izlietošanas mērķi. Aktuāla varētu būt diskusija par to, vai, atceļot automobiļu ekspluatācijas nodokli Latvijā, būtu iespējams nodrošināt to funkciju īstenošanu, kuru finansēšanai šobrīd tiek ieturēts automobiļu ekspluatācijas nodoklis, turklāt izmantojot jau esošos akcīzes nodokļa ieņēmumus – bez akcīzes nodokļa palielināšanas.