Starptautiskajā lidostā Rīga saimniekojošie turki pakāpeniski atbrīvojoties no vietējās izcelsmes bodītēm termināļos, un baumo, ka pat Ķirsona Lido netika aizstāts ar burgeru ieskrietuvi, vien pateicoties premjeres personīgai protekcijai. Iespējams, iepriekš minētajā ir sava daļa pārspīlējuma, tomēr fakts, ka lidostā saimniekojošie turki sirdīgi tiesājas ar vietējās izcelsmes uzņēmumu Souvenirs I&N, gan ir neapstrīdams.
Suvenīru tirdzniecības bodīte lidostas C terminālī darbojās jau vairākus gadus – tā pieder latvietim Ivo Pelēkajam, un lietuvietim Naurim Maciusam, kuru ļoti labi pazīst sporta līdzjutēji. Var tikai apbrīnot entuziasmu, ar kādu Nauris un viņa dvīņubrālis Normunds aizstāv mūsu abu tautu vienotību. Un ne tikai basketbola hallē, bet arī biznesā. Taču viss bizness aizgāja uz grunts, kad par Rīgas lidostas operatoriem kļuva Turcijas uzņēmuma TAV Group meitas un vēl mazmeitas uzņēmumi.
Karš nebija arguments
Abi partneri Ivo un Nauris stāsta, ka četru gadu laikā biznesa vide lidostā kļuvusi arvien nepanesamāka – nomas maksas celtas, tirgojamo preču sortiments ierobežots, plus vēl Ukrainas kara un Krievijai piemēroto sankciju dēļ tieši viņu apkalpojamajā sektorā dramatiski samazinājies pasažieru skaits un maksātspēja. Turpretī nomas maksa samazināta netika – 300 eiro par kvadrātmetru. No 46,4 kvadrātmetriem tirdzniecības platības bija jāizspiež neiespējami lielas summas, kaut gan līgumā esot punkts par vienošanās pārskatīšanu, ja pārdošanas aktivitātes tiek būtiski ierobežotas. Taču turki no līguma pārrakstīšanas atteikušies. Kopējais suvenīru tirgotāju parāds iznomātājam Riga Airport Commercial Development uzauga vai tika uzaudzēts līdz 250 000 eiro. Pērnā gada februārī veikals tika slēgts, bet darbiniekiem liegta pieeja mantām un precei. Tagad strīds tiek šķetināts divās dažādās tiesās un vēl lietām pakārtotos procesos. Pa to starpu tiesu izpildītājs apšaubāmā kārtā vēl aprakstījis preci – realizācijas cenās tie ir 140 000 zaudēti eiro. Kroni šīm ķibelēm vēl uzlika banka, kas nobloķēja suvenīru tirgotāju kontus, jo esot aizdomas par viņu naudas saistību ar starptautisko terorismu. Banka vēlāk likusies mierā, taču uzņēmuma darbība tāpat ir paralizēta.
Paldies un uzneredzēšanos!
Uzņēmēji būtu gatavi strādāt, arī maksāt parādu, taču ar taisnīgiem nosacījumiem. Bet turki par to ne dzirdēt negribot. Ivo Pelēkais stāsta – viņi vienkārši metot ārā visus mūsējos un velkot iekšā savējos. Kā līgums beidzas, tā paldies un uzneredzēšanos!
Šī konflikta pirmsākumus pieredzēja arī bijušais lidostas valdes loceklis Agris Balodis. Sarunā ar Neatkarīgo viņš tomēr izvairās nostāties vienā vai otrā pusē, jo šis esot biznesa strīds, un daļēji arī turkus varot saprast, jo viņiem nomas maksu neatlaiž lidosta Rīga, savukārt tā šādu krīzes brīža laipnību nevarot atļauties, jo dabūs pa krāgu no Valsts kontroles. Vislabākais šajā konfliktā, protams, būtu mierizlīgums – uzņēmēji atgūst darbavietu, savukārt turki – parādu atmaksas grafiku. Tomēr šāds risinājums ir mazticams, jo turkiem tas tagad esot principiāls cīniņš.
Turki noliedz diskrimināciju
Neatkarīgā vakar lūdza komentēt situāciju arī pašiem turkiem – Riga Airport Commercial Development (RACD) pārstāvjiem. Operatorfirmas vadītāja Latvijā Linda Steinbaha skaidro, ka jau kopš 2012. gada pārrunu ceļā uzņēmums centies atrisināt problēmu ar konkrēto apakšnieku, pat nācis tam pretī un piekāpies atsevišķās līguma attiecībās, tostarp samazinot nomas maksu. Tomēr risinājums nav rasts, un tagad šis saimnieciskais strīds par nenomaksāto parādu 250 000 eiro apmērā tiek risināts tiesiskā ceļā. Pārmetumus par Latvijas uzņēmēju izspiešanu no lidostas operators noraida: «Salīdzinājumā ar 2015. gadu 2016. gadā vietējo piegādātāju skaits ir būtiski palielināts – no astoņiem piegādātājiem pērn līdz 14 šogad, tādējādi varam droši apgalvot, ka esam ieinteresēti vietējos partneros.» Kopš 2011. gada esot izveidotas arī stabilas attiecības ar vairākiem Latvijas zīmoliem. Bet attiecībā uz saviem apakšnomniekiem kompānijas pārstāve norāda: «RACD pienākums ir ne vien nodrošināt lidostas viesu vajadzības, bet arī pildīt saistības pret starptautisko lidostu Rīga, tādēļ efektīvas nomnieka un apakšnomnieka attiecības ir būtiskas.»
Lidosta strīdā neiesaistās
Sākotnēji lidosta šajā kašķī centusies būt par starpnieku, bet nu vairs nejaucas. Acīmredzot labas attiecības ar turkiem ir svarīgākas nekā ar viņu apakšnomniekiem. Komerciālā departamenta direktors Artūrs Saveļjevs gana diplomātiski atbild uz Neatkarīgās jautājumu, vai lidostu apmierina pašreizējā sadarbība ar turkiem: «Vienmēr sadarbība var būt labāka, bet kopumā esam apmierināti.» Ienākumi pieauguši, un strādāt ar vienu lielu ir vienkāršāk nekā ar daudziem maziem. Taču tas, ka vietējie uzņēmēji tiek mērķtiecīgi izēsti laukā, gan esot muļķības. «Mums ir Narvesen, Stenders, otrs suvenīru veikals, vairākas kafejnīcas, Lido,» uzskaita komercdirektors, un, kad rudenī atvērs paplašināto termināli, tur uzsvars tirdzniecībā būs likts tieši uz vietējiem ražotājiem.