Arodu meistari liek atdzimt senām prasmēm

Par laimi, Latvijā ir ļaudis, kas neļauj grimt aizmirstībā vecām aroda prasmēm. Arī Zilupes pusē tādi ir – gan velteņu gatavotāji, gan griezto sveču un knipelēto mežģīņu darinātāji. Bet Ilga un Jurijs Ivanovi izcēluši no senču lādes tāšu un zāļu pīšanas noslēpumus.

Ko tikai Ilga un Jurijs nav savām rokām dabūjuši gatavu! Vispirms Ilga ir plašā apkārtnē pazīstama kā laba floriste. Viņas veidotie lielformāta dekori dara krāšņākus svētkus un dažādus pasākumus. Tāpat Ivanovu saimniecībā Bites aug un ir nobaudāmi dienvidu zemju kārumi – arbūzi un melones. Ja gribas ko mūsu platuma grādiem tuvāku, tad saimniece piedāvā nogaršot pašas gatavotu priežu čiekuru ievārījumu un arī priežu pumpuru izvilkumu sīrupā. Ne tikai garšīgi, bet arī veselīgi un uzmundrinoši, uzliela Ilga. Vēl jo veselīgāki šie kārumi ir tāpēc, ka tapuši no pašas rokām lasītām meža veltēm, kas augušas pašu stādītā jaunaudzē.

Viņi ir īsti nemiera gari, kas meklē jaunas izpausmes, nule abi ar vīru pievērsušies vēl kādai jaunradei – no dabas materiāliem gatavo visādas brīnumainas lietas. Ilga – no stiebriem, Jurijs – no bērzu tāss. Vēl jau gan to visu tikai mācoties, jo īstos ķērienus un knifus varot apgūt darot. Kāpēc izvēlējušies tieši šos materiālus? Pirmkārt, tie ir dabiski, otrkārt, kad viņu saimniecībā viesojas tūristi, viņi grib darboties arī savām rokām. It īpaši bērni. «Nav jau nemaz Latvijā daudz cilvēku, kas māk likt lietā šo senlaikos tik iecienīto materiālu. Patiesībā zinu tikai Zvirbuļu ģimeni no Līgatnes. Pats šai lietai pieķēros pirms pāris gadiem, kad internetā atradu informāciju. Tā kā man patīk ņemties ar koku, tad nolēmu – jāizmēģina roka, un tā arī pats ielauzījos,» teic Jurijs. Viņš paskaidro, ka tas ir gana piņķerīgs darbs. Kaut vai materiāla sarūpēšana. Kā jau pats vārds pauž – der tikai bērza tāss. To var ievākt pāris mēnešus, sākot no jūnija, jo tas ir laiks, kad kokam veidojas jauna gadskārta. Tad jaunā miza ir mīksta, un tikai vēlāk tā sacietē. Tieši tad no nozāģēta koka to var viegli nomaukt. Arī no pērnā gada pagales var iegūt materiālu, tiesa, tad struktūra un krāsa būs atšķirīga. Vai tad var uzreiz taisīt kaut ko? Nu nē, tāss vēl jānotīra, lai nebūtu nekādas baltās spuras. Tālākais atkarīgs no mizas: ja tai nav nekādu izaugumu vai bojājumu, tā der sloksnītēm pīšanai, cibiņām un toveriem. Ja nav tik kvalitatīva, tad var taisīt rokturus instrumentiem, naža spalus. No kā tie ir tik gludi? Jo ar linsēklu eļļu vai laku apstrādāti. Un pats nazis no kā? Šis, piemēram, smēdē izkalts no automašīnas atsperes. Jurijs pasmaida, ka visādi eksperimentējis, lai redzētu, kā mainās rezultāts. Kam tāss trauciņus var izmantot? Dažādiem beramiem produktiem un lietām. Senāk tādos arī medu lika. Vienīgais nedrīkst turēt ko karstu, bet citu – lūdzu, pasmaida Jurijs. Viņš piebilst, ka tāsij ir arī antibakteriālas īpašības un tā darbojas arī kā termoss, jo sastāv no divām kārtām.

Savukārt ar Ilgas rokām tapuši zāļu stiebru priekšmeti – it īpaši mīlīgs izskatās spurains zirdziņš, kas tapis no meldriem, kuri tepat Zilupē plūkti. Taču tikpat labi noderot gan vilkvāļu lapas, gan kalmes, gan citas zāles – nu kopumā kādi seši augi. Tāpat kā tāss, zāles ir ne tikai jāsaplūc, bet arī jāsagatavo – jāizžāvē un pirms pīšanas jāizmērcē. Cik ilgu laiku prasa kumeliņa darināšana? Nu savas 40 minūtes būs. It kā jau izskatās, ka grūti tas nav, bet jāzina, no kā sākt. Pirmās top ausis, tad seko krēpes un purns. Taču tas nenozīmē, ka zirdziņš var būt tikai šāds, var ļaut vaļu savai fantāzijai un radīt ko savu. Protams, tas viss prasa telpisko domāšanu un pirkstu veiklību. «Tas viss ļoti vajadzīgs jebkuras personības pilnvērtīgai attīstībai. Kāpēc mums ir tik daudz bērnu ar funkcionāliem traucējumiem? Jo biksta tikai ekrānos ar pirkstu, maz darbojas un izgudro paši, maz uzturas laukā, vēl mazāk dabā. Ne velti ir teiciens – daba dziedē, daba veldzē. Un skolo,» uzsver Ilga.